Gatavojos parakstīt līgumu, kur vienā no punktiem pieminēta šķīrējtiesa, uz kuru būs jāiet, ja radīsies kādas problēmas starp pusēm. Lūdzu, paskaidrojiet – kas tā par tiesu un vai varu tādam līguma punktam vispār piekrist? 
Eduards Siguldā

Lasītākie

“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas

Lasīt citas ziņas

Tiesa ir valsts institūcija, bet šķīrējtiesa – privātu personu izveidota domstarpību risināšanas iestāde. Tā arī ir galvenā atšķirība. Lai gan nosaukumā minēts vārds tiesa, taču šādas institūcijas darbība būtiski atšķiras no valsts tiesas. Gadās, ka tiesnešiem šķīrējtiesās nav pat juridiskas izglītības, taču viņi tik un tā mēģina risināt visdažādākos juridiskos jautājumus. Ja līgumslēdzēji brīvprātīgi var vienoties, ka iespējamos strīdus risinās šķīrējtiesa, šo vienošanos var ietvert vai nu atsevišķā līgumā, vai arī konkrētā līguma punktā.

Lai gan Latvijā šķīrējtiesu netrūkst (internetā izdevās sameklēt 214!) un to pakalpojumus parasti izmanto tādēļ, ka lietas tur izskata krietni ātrāk nekā valsts tiesās (jo tās ir pārāk noslogotas!), taču jārēķinās, ka ne katrreiz šķīrējtiesa var palīdzēt. Civilprocesa likumā noteikts, ka tā nevar risināt strīdus, kas, piemēram, saistīti ar darba tiesībām, izlikšanu no dzīvojamām telpām un citos gadījumos. Ja līgumā nav pieminēta konkrēta strīdu risināšanas vieta, to dara parastā veidā – valsts tiesā.

Pasūtīju durvis par 409 eiro un paliku “bešā”! Populārs internetveikals piesaka maksātsnespēju, naudu pircēji neatgūst

No jaunā VID likuma pazudusi norma, kas veicinātu VID atklātību par pašu veiktajām pārbaudēm

Jaunā nedēļa iesāksies ar skarbiem laikapstākļiem, kas pēc tam uzlabosies

Par šķīrējtiesas galvenajiem plusiem uzskata lietu izskatīšanas ātrumu un konfidencialitāti. Sēdē piedalās tikai lietas dalībnieki vai viņu pilnvarotie pārstāvji, citām personām ieeja liegta. Šāda iespēja ir vilinoša, ja lieta saistīta, piemēram, ar komercnoslēpumiem.

Šķīrējtiesas spriedumi nav pieejami arī publiski, taču jārēķinās, ka tie nav arī pārsūdzami. Ja lietu skata valsts tiesa, spriedumu var pārsūdzēt augstākā tiesu instancē.

Vienīgā iespēja panākt, lai šķīrējtiesas spriedums nebūtu izpildāms – gādāt, lai netiktu izsniegts izpildu raksts par šķīrējtiesas spriedumu (arī tādi gadījumi paredzēti Civilprocesa likumā).

Vai vajadzētu piekrist līgumā pieņemt šķīrējtiesu kā strīdu izskatīšanas institūciju? To varat izlemt tikai pats. Tā kā līgumā parasti minēts arī šķīrējtiesas nosaukums, derētu uzzināt par šo tiesu ko vairāk, piemēram, klientu atsauksmes. Arī izdevumi par šķīrējtiesām mēdz būt ļoti atšķirīgi (katra pati nosaka savas izmaksas).