“Skinest Rail” lūdz vērsties Satversmes tiesā, lai varētu īstenot savas tiesības uz aizstāvību 0
Pēc prokuratūras apelācijas protesta bijušā VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska lietu jau kopš pērnā gada novembra skata Rīgas apgabaltiesa. Savukārt tiesvedība pret tajā pašā lietā iesaistīto Igaunijas uzņēmumu “Skinest Rail” norisinās Vidzemes rajona tiesā Cēsīs. Būtībā par vienu un to pašu iespējamu nodarījumu notiek divi paralēli tiesas procesi, no kuriem viens ir pret fiziskām personām, otrs – pret juridisku personu. Šī situācija novedusi pie tā, ka “Skinest Rail” aizstāvis bija spiests lūgt Vidzemes rajona tiesai vērsties Satversmes tiesā.
Līdz ar abu lietu paralēlo izskatīšanu radušās vairākas dīvainības, no kurām vismaz vienu diezin vai būs iespējams atrisināt bez Satversmes tiesas līdzdalības. Lai arī krimināllietu izskatīšanā ir strikti noteikts vienlīdzības princips attiecībā uz procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām, tātad arī uz aizstāvību, “Skinest Rail” lietas iztiesāšanā tas “pieklibo”. Ja valsts apsūdzības uzturētājai, prokurorei Evitai Masulei, ir iespēja piekļūt Rīgas apgabaltiesā iztiesājamās lietas materiāliem un pievienot tos Cēsīs izskatāmajai lietai, tad aizstāvībai šāda iespēja ir liegta.
Vienas lietas “paralēlās dzīves”
Lietas būtība īsumā ir šāda. Valsts apsūdzības ieskatā O. Osinovskis esot maksājis kukuli U. Magonim par to, lai LDz meitasuzņēmums SIA “LDz ritošā sastāva serviss” iepirktu no AS “Skinest Rail” četras lokomotīves. Skatot lietu pirmajā instancē, abi bija apsūdzēti arī par to, ka daļa no U. Magonim samaksātā teju pusmiljona eiro bijusi par “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcas” lielākā akcionāra “Skinest Rail” interešu lobēšanu Krievijā. Pirmās instances tiesa Uģi Magoni un Oļegu Osinovski attaisnoja.
Lai arī Vidzemes rajona tiesa Limbažos motīvu daļā pauda: “Saistībā ar četru dīzeļlokomotīvju iepirkumu tiesa uzskata par pierādītu to, ka šis iepirkums gan personīgi O. Osinovskim, gan AS “Skinest Rail” ir sagādājis ievērojamus materiālos zaudējumus un šādā situācijā vēl maksāt U. Magonim “kukuli” no biznesmeņa viedokļa būtu absolūti nesaprātīgi,” lietā, kuru otrajā instancē skata Rīgas apgabaltiesa, apsūdzība ir grozīta, un nu prokuratūras ieskatā kukulis dots tikai par LDz meitasuzņēmuma lokomotīvju iepirkumu.
Kā pērnā gada 30. novembrī izteicās Oļegs Osinovskis: “Tas, ko es paspēju izlasīt, pilnībā atceļ iepriekšējās apsūdzības, un šī ir pilnīgi jauna apsūdzība.” Savukārt AS “Skinest Rail” aizstāvis, zvērināts advokāts Armands Smans uzsver: “Kā juridiska persona mēs īsti pat nezinām, pret ko mums ir jāaizstāvas, jo prokurore paziņoja, ka viņa grozīs lēmumu pret juridisko personu tāpēc, ka pamatlietā ir grozīta apsūdzība pret Oļegu Osinovski un Uģi Magoni. Šis atjaunotais lēmums mums joprojām nav izsniegts, kaut gan kopš apsūdzības grozīšanas pagājuši jau vairāki mēneši”.
Līdz ar to jāsecina, ka arī Vidzemes rajona tiesā Cēsīs iztiesājamai lietai par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu “Skinest Rail” varētu būt radušies jauni pierādījumi, kuri rodami pamatlietas materiālos Rīgas apgabaltiesā. Kā norāda “Skinest Rail” aizstāvis, jau pati situācija, kad juridiskās personas lieta tiek skatīta atsevišķi no fiziskās personas, ir diezgan absurda, it īpaši tādēļ, ka tas notiek paralēli. “Mums likums pieļauj, ka var juridiskās personas lietu skatīt atsevišķi, bet tie ir ļoti ierobežoti gadījumi – piemēram, tad, kad fizisko personu nevar atrast vai pret fizisko personu process jau ir izbeigts. Nedomāju, ka likumdevējs varēja iedomāties situāciju, kāda ir izveidojusies ap “Skinest Rail” procesu.”
Nevienlīdzīga pieeja informācijas ieguvei
Pēc advokāta teiktā, skatot juridiskās personas – AS “Skinest Rail” lietu Vidzemes rajona tiesā Cēsīs, izveidojusies juridiski absurda situācija, kuras dēļ Igaunijas uzņēmumam ir liegts pilnībā realizēt savas tiesības uz aizstāvību, kuras izriet no Latvijas republikas Satversmes 92. panta, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 3. punkta un Kriminālprocesa likuma 20. panta pirmās daļas.
Visi šie tiesību akti nepārprotami nosaka, ka katrai personai, pret kuru izvirzīta apsūdzība, ir tiesības uz aizstāvību un attiecīgi, arī uz iespējām to realizēt, kā gūstot informāciju, tā nopratinot apsūdzības lieciniekus u.tml. Šajā gadījumā izveidojies interesants kāzuss – valsts apsūdzību uzturošā prokurore Evita Masule (kura uzturēja apsūdzību arī Vidzemes rajona tiesā Limbažos) pie pamatlietas dokumentiem Rīgas apgabaltiesā tiek un attiecīgi arī ir izkopējusi un pievienojusi lietai prokurores ieskatā apsūdzībai noderīgus materiālus, bet aizstāvībai šādas iespējas nav.
“Arī kriminālprocesā ir zināma sacīkste starp pusēm – ja prokuroram ir tiesības iesniegt pierādījumus, tad arī apsūdzētajam jeb juridiskajai personai, pret kuru notiek šis process, ir tiesības iesniegt savus pierādījumus. Taču prokurorei piekļuve šiem dokumentiem ir, bet juridiskajai personai – nav. Tāpēc mēs skatām tikai to, ko iesniedz prokurore, bez praktiskām iespējām aizstāvēties,” norāda advokāts.
“Skinest Rail” aizstāvis uzsver, ka pēc lietas nonākšanas Vidzemes rajona tiesā Cēsīs “Skinest Rail” vairs nepiedalās to jautājumu izskatīšanā, kas ir nozīmīgi vērtējot, ir vai nav bijusi attiecīgā uzņēmuma atbildība. “Vai vispār ir noticis noziedzīgs nodarījums, ko it kā izdarīja fiziskā persona? Kādi ir šī nodarījuma apstākļi? Vai ir kādas saites starp šo it kā noziedzīgo nodarījumu un juridisko personu – tas viss tiek izskatīts pamatlietā bez mūsu piedalīšanās. Taču lai varētu kaut cik efektīvi īstenot juridiskās personas aizstāvību, mums vajag vismaz kaut kādu piekļuvi tās pamatlietas materiāliem, kurā apsūdzēts Oļegs Osinovskis,” saka Armands Smans.
Ņemot vērā, ka Rīgas apgabaltiesā skatāmās lietas materiālos varētu būt arī pierādījumi, kas noderētu juridiskās personas – AS “Skinest Rail” – aizstāvībā, advokāts lūdza Vidzemes rajona tiesu Cēsīs izprasīt no Rīgas apgabaltiesas pamatlietas materiālus. Šo lūgumu 26. maija tiesas sēdē atbalstīja arī prokurore Evita Masule.
Tomēr tiesa, argumentējot, ka to liedz Kriminālprocesa 375. pants par izmeklēšanas noslēpumu, šo lūgumu noraidīja. Šīs tiesas lēmums nav pārsūdzams, un ar materiāliem AS “Skinest Rail” varēs iepazīties, cik noprotams, tikai pēc Rīgas apgabaltiesā skatāmās lietas pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā, kad visi jautājumi jau tiks izlemti bez AS “Skinest Rail” dalības.
“Tā kā Vidzemes rajona tiesa Cēsīs nav procesa virzītājs un nav atbildīga par pamatlietu, tiesnesis uzskatīja, ka viņš nevar neko lemt par pamatlietas materiāliem, ne tos izprasīt, ne pievienot, un nolēma lūgumu noraidīt. Mēs tagad esam situācijā, kad aizstāvības īstenošana ir praktiski neiespējama. Mums nav ne piekļuves lietas materiālam, ne droši zinām, kas notiek pamatlietā.
Man liekas, gan tiesneši, gan prokurore saprot, ka tā situācija juridiski ir ārkārtīgi absurda, un tāpēc arī tika pacelts jautājums par vēršanos Satversmes tiesā, lai lūgtu pārbaudīt, vai šī situācija atbilst Satversmes 92. pantam, kas garantē tiesības uz taisnīgu tiesu. Tas ietver arī tiesības izmantot likumā paredzētos līdzekļus sevis aizstāvībai – iepazīties ar lietas materiāliem un arī piedalīties to pierādījumu pārbaudē, kas var tikt izmantoti pret juridisko personu,” skaidro Armands Smans.
Šobrīd lietas izskatīšana tiks turpināta 29. jūnijā, un tad redzēsim, kādu lēmumu attiecībā uz vēršanos Satversmes tiesā Vidzemes rajona tiesa Cēsīs pieņems.
Neskaidrības ap jurisdikciju
Paralēlie tiesas procesi dažādos laikos un tiesās nav vienīgais “zemūdens akmens” šajā lietā. Līdz pat šim brīdim nav skaidrības par to, vai Latvija maz ir tiesīga lemt par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu “Skinest Rail”. Problēma tā, ka vēl 2018. gada 15. janvārī Vidzemes rajona tiesa Limbažos pēc Igaunijas uzņēmuma “Skinest Rail” lūguma izdalīja atsevišķi to lietas daļu, kas attiecas uz uzņēmumu.
Lūgums tika pamatots ar Latvijas kriminālprocesā noteikto, ka ārvalstīs reģistrētas juridiskas personas nevar tikt tiesātas Latvijā, bet jātiesā to reģistrācijas valstīs. Tiesa šo lūgumu apmierināja un nodeva lietu Igaunijai, savukārt lūgumu nodalīt un nodot Igaunijai izskatīšanai arī šīs valsts pilsoņa O. Osinovka lietu, noraidīja. Gadu vēlāk mūsu kaimiņvalsts prokuratūra “Skinest Rail” lietu atdeva atpakaļ Latvijai, jo, kā norādīja Igaunijas Valsts prokuratūras padomniece Oļa Kvistika, Igaunijas kriminālkodekss neparedz iespēju atsevišķi izskatīt lietu tikai attiecībā uz juridisko personu. Jāatzīmē, ka tieši tas pašlaik notiek Latvijā.
Taču saskaņā ar advokāta teikto šis jurisdikcijas neesamības jautājums nekur nav pazudis, jo Limbažu rajona tiesas 2018. gada 15. janvāra lēmums, ar kuru lieta tika nodota Igaunijai un atzīts, ka tās izskatīšana nav Latvijas jurisdikcijā, no prokuratūras puses nav ticis pārsūdzēts.
“Ir dažādi lēmumi, kurus iztiesāšanas gaitā pārsūdzēt nevar, bet var pārsūdzēt reizē ar spriedumu, un šis ir viens no tiem. Cik man zināms, apsūdzība nav iesniegusi prokurora protestu par Limbažu rajona tiesas lēmumu, ar kuru atzīts jurisdikcijas neesamības fakts. Tādējādi minētais tiesas lēmums ir stājies spēkā, un tagad vispār nav saprotams, ko mēs tajā lietā darām.
AS “Skinest Rail” cer, ka šo juridisko kalambūru tomēr izdosies pārtraukt vai nu ar pamatotiem un racionāliem soļiem no apsūdzības puses, vai arī ar Satversmes tiesas palīdzību,” norāda Armands Smans.
