Šķiļas starptautiskie vārdu zibeņi 2
Par spīti abpusējām interesēm un saistībām, Turcijas un Eiropas Savienības attiecības piedzīvo kārtējo krīzi. Medijus pāršalkusi ziņa par asu vārdu apmaiņu starp Ankaru, Stokholmu un Vīni.
Strīds sācies pēc tam, kad Turcijas Konstitucionālā tiesa uz laiku ir apturējusi likumu, kas paredz kriminālatbildību par seksuāliem kontaktiem ar bērniem, kuri ir jaunāki par 15 gadiem. Šādu lēmumu Turcijas Konstitucionālā tiesa pieņēma jūlijā.
Aicina iepazīties ar faktiem
Tagad Nacionālajam parlamentam ir dots pusgadu ilgs laiks, lai pārskatītu šo pantu un izveidotu jaunus nosacījumus. Zemākas instances tiesa ir paudusi bažas, ka likums precīzi neizšķir gadījumus, kad cietuši pavisam mazi bērni, kad – pusaudži. Kamēr Turcijas varas iestādes pārstrādā likumu, katru gadījumu sola izskatīt individuāli.
Ziņas par notikušo īpaši satraukušas Zviedriju, un Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma savā oficiālajā kontā interneta sociālās saziņas vietnē “Twitter” ir paudusi, ka šis Turcijas lēmums skaidri un gaiši norāda, ka Turcija nevairās atļaut seksuālas attiecības ar bērniem, kuri ir jaunāki par 15 gadiem. “Tas ir nekavējoties jāmaina. Bērniem ir vajadzīga lielāka aizsardzība pret visu veidu pāridarījumiem un noziegumiem,” norāda M. Valstrēma.
Turcijas vicepremjers Mehmets Šimšeks uz zviedru ministres pausto reaģējis ar aizvainojumu un arī tviterkontā norādījis, ka viņa acīmredzot nav informēta un ka Turcijā “šāda stulba lieta nenotiekot”. “Lūdzu, uzziniet precīzus faktus,” raksta M. Šimšeks. Savukārt Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu pie sevis izsaucis Zviedrijas vēstnieku Turcijā un pieprasījis oficiālu paskaidrojumu par ārlietu ministres izteikumiem.
Šokē redzētais lidostā
Šā paša apturētā likuma panta dēļ patlaban pasliktinājušās arī Turcijas un Austrijas attiecības. Tas noticis pēc tam, kad Vīnes lidostā uz ekrāna ziņu lentē parādījies dienas laikraksta “Krone” publikācijas virsraksts, ka Turcija atļauj seksu ar nepilngadīgiem bērniem. Turcijas Ārlietu ministrija izsauca arī Austrijas vēstnieku.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu apvainojis abas valstis islamofobijā un rasismā, kas no Austrijas esot pārmeties uz Zviedriju, par ko viņam esot īpašs pārsteigums, zinot, cik demokrātiska un toleranta valsts ir Zviedrija. Jāteic, ka Austrijas un Turcijas attiecības ir vēsas jau ilgāku laiku, jo vairāki Austrijas politiķi nav slēpuši publisku kritiku un skepsi par Turcijas tuvināšanos Eiropas Savienībai.
Ankaras ārkārtīgi pretrunīgi vērtētais solis, iesaldējot krimināllikuma pantu, un tagad strīds ar divām valstīm nepavisam nepalīdz stiprināt jau tā trauslās attiecības ar Eiropas Savienību. Kopš marta, kad Eiropas Savienība ir noslēgusi līgumu ar Turciju par sadarbību, lai apturētu lielo migrācijas plūsmu, dodot Turcijai naudu – trīs miljardus eiro bēgļu uzturēšanai un pārskatāmā nākotnē solot bezvīzu režīmu, no Ankaras jau vairākkārt ir izskanējuši draudi līgumu apturēt dažādu iemeslu dēļ, gan vainojot Briseli nosacījumu nepildīšanā, gan arī pārmetot atsevišķu dalībvalstu attieksmi. Abu pušu saistības spēcīgi satricinājis arī nesenais militārā apvērsuma mēģinājums, kas izraisījis asu Turcijas prezidenta reakciju, sodot gan politiskos pretiniekus, gan arī vēršoties pret medijiem un sabiedriski aktīviem cilvēkiem. Turcijas varas iestādes joprojām veic kratīšanas, meklē un aiztur cilvēkus. Daudzi tūkstoši ir zaudējuši darbu, aizturēti vai ieslodzīti.
Analītiķi Rietumu medijos norāda, ka pučs un izrēķināšanās, kas sekojusi pēc tam, arvien vairāk Turciju attālina no Eiropas Savienības. Īpaši trauslu līniju iezīmējuši Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana izteikumi, ka valstī varētu atjaunot nāvessodu, kas neizbēgami pārvilktu svītru visām līdzšinējām Eiropas Savienības un Turcijas attiecībām.
