Šķiedrvielas liek mūsu zobiem strādāt. Kāpēc svarīgi tās iekļaut uzturā? 0
Pasaules tendences arvien vairāk liek pievērst uzmanību tam, ko mēs ikdienā ēdam, vai ir uzņemti visi nepieciešamie vitamīni, gremošanu veicinošās baktērijas, pietiekams olbaltumvielu un labo tauku daudzums.
Daudz arī dzirdēts par šķiedrvielām un to nepieciešamību organismā, bet kāpēc tās ir nepieciešamas?
Sadarbībā ar “Food Union” platformas “OnPlate” sertificētā uztura speciāliste Līga Balode skaidro, kāda nozīme ir daudzveidīgam uzturam ikdienā, kas ir šķiedrvielas un kādos produktos tās ir sastopamas.
“Šķiedrvielas, sauktas arī par balastvielām, ir visu augu (arī zāles un koksnes) galvenā sastāvdaļa. Tieši šķiedrvielas ir tās, kas liek mūsu zobiem cītīgi strādāt – tādēļ rupjmaize ir jākošļā vairāk nekā baltmaize, tādēļ ābolu košļājam, bet ābolu sulu, kur šīs šķiedras nav, faktiski bez aizkavēšanās no mutes dobuma nogādājam tālāk uz kuņģi,” skaidro L.Balode.
Šķiedrvielas organismā nesadalās un neuzsūcas, jo gremošanas orgāni neizdala vielas, kas varētu apēstās šķiedrvielas sašķelt.
Uzņemtas ar uzturu, tās virzās pa gremošanas traktu, izpildot savas funkcijas, un tad tiek izvadītas no organisma. Šķiedrvielām nav uzturvērtības, tomēr uzturā tās ir nepieciešamas, jo palīdz mūsu organismam darboties pēc iespējas labāk – piemēram, šķiedrvielas nodrošina labu vēdera darbību un samazina holesterīna daudzumu organismā.
Varbūt esi pamanījis, ka vēders daudz labāk darbojas, kad savā uzturā lieto vairāk dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu – tur paldies sakāms šķiedrvielām.
Vai visas šķiedrvielas ir vienādas?
Tāpat kā cilvēki, arī šķiedrvielas nav radītas vienādas. Tās iedala divās galvenajās grupās – ūdenī šķīstošās un ūdenī nešķīstošās. Šo atšķirību ir svarīgi zināt, jo atšķiras to loma mūsu organismā.
Ūdenī šķīstošās šķiedrvielas ir barības avots zarnu baktērijām, kas savukārt ir svarīgas cilvēka imunitātei. Tās atrodamas augļos, pākšaugos un graudaugos.
Cilvēka organismam tik svarīgo kombināciju – labās baktērijas un šķiedrvielas – nodrošina funkcionāli ēdieni, piemēram, Lakto produktu sērija ar graudiem.
Tā teikt – produkts divi-vienā! Savukārt ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas būs galvenais palīgs, lai uzlabotu vēdera darbību. Šīs šķiedrvielas atrodamas pilngraudu produktos, klijās un arī riekstos.
Uztura speciāliste uzsver, ka “ikdienā vadoties pēc veselīga uztura pamatprincipiem un ēdot daudzveidīgu uzturu, kur dominē dārzeņi, augļi un pilngraudu produkti, noteikti uzņemsim nepieciešamo šķiedrvielu daudzumu, kā arī parūpēsimies, lai tiktu uzņemtas gan šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas”.
Tas, ka šķiedrvielām nav uzturvērtības, nenozīmē, ka tās ir mazvērtīgas.
Ja runa ir par šķiedrvielām, tad neskaitot jau iepriekš minētās funkcijas, varam to labo “darbu” sarakstu turpināt vēl un vēl. Piemēram, ar šķiedrvielām bagāts uzturs sniedz ilgāku sāta sajūtu, tāpēc arī cukura līmeņa svārstības nav tik straujas, bet ir vienmērīgas; tiek optimizēta holesterīna vielmaiņa; šķiedrvielas palīdz uzsūkt nevēlamās vielas, kas nonāk gremošanas traktā (piemēram, dažādas ķimikālijas).
Ar kādiem pārtikas produktiem varam uzņemt šķiedrvielas?
Galvenie šķiedrvielu avoti pārtikā ir graudu izstrādājumi, rieksti, pākšaugi, sēnes, dārzeņi, kā arī augļi un ogas.
“Uzturam noteikti ir jābūt daudzveidīgam. Kāds ir labums no tā? Mēs uzņemam gan labās baktērijas, ēdot, piemēram, raudzētus piena produktus, gan arī šo baktēriju barību, ēdot ar šķiedrvielām bagātus produktus”, stāsta Līga.
