Uzņēmējs pats par savu naudu remontējis ceļa posmu 18
Grants ceļi šķīst un slīkst. Pateicoties dabas untumiem – vairāk nekā citus gadus. Ļaudis ne tikai kratās pa bedrēm un cieš, bet arī skaļi un organizēti protestē. Bauskas novada padome, piemēram, pieprasījusi ārkārtas stāvokļa noteikšanu.
Kā tikt uz jauniem centriem
“Jau tagad ir skaidrs, ka pamatskolu likvidēs un bērnus vajadzēs vest uz lielākiem centriem pa šiem sabrukušajiem grants ceļiem. Esam nonākuši tik tālu, ka uzņēmējs, kurš vairs nespēja izvest saražoto produkciju, 2013. gadā par savu naudu saremontēja ceļa posmu, ieguldot 40 000 eiro,” spriež Artis Červinskis, Bauskas novada iedzīvotājs.
Viņš ir iepazinies gan ar Nacionālo attīstības plānu, gan ar Autoceļu sakārtošanas programmu un secinājis, ka “no tā, kas tur rakstīts, Brunavā ceļi netop mazāk briesmīgi”. Tāpēc rakstiski vaicājis Satiksmes ministrijai, ko tieši paredzēts paveikt.
Atbildē valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa norāda: “Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2017. – 2023. gadam /../ pieejamā finansējuma ietvaros tiek iekļauti autoceļu posmi ar augstāku vietu prioritāšu sarakstā. Brunavas pagasta valsts vietējie autoceļi nav iekļauti šajā programmā iepriekš minēto iemeslu dēļ.”
Nav jēgas putru līdzināt
Jānis Lange, VAS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) valdes priekšsēdētājs “LA” atzīst, ka “zibenīga, operatīva grants ceļu stāvokļa labošana tehniski nav iespējama. Pat iedalot situācijas glābšanai miljonus (nez kur ņemamus?), pat mobilizējot visu būvnieku visu tehniku un meistarus – nav iespējama. Dubļos berot dubļus un mēģinot visu to putru izlīdzināt, var tikai noslīkt. Tādēļ diemžēl – jābruņojas ar pacietību un izturību, jāgaida vasara. Un šo laiku vajag izmantot pareizu stratēģisku risinājumu, nākotnes prioritāšu atrašanai.”
Savukārt Guntis Karps, VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (“LAU”) valdes loceklis, atskaitās, ka Bauskas novadā veicis gan iesēdumu un bedru labošanu, rupju šķembu iestrādi kūkumojošās vietās un ceļa seguma līdzināšanu u. c. darbus par 667,42 tūkst. eiro 2015. gadā, par 856,1 tūkst. eiro 2016. gadā.
“Kopumā uz visas Latvijas valsts autoceļiem 2016. gadā remonts veikts 282 393 m3 apmērā, kas atbilst apmēram 560 km grants ceļu. Pagājušajā gadā grants ceļu uzturēšana veikta par 15,8 milj. eiro,” saskaitījis ceļu uzturētājs. Esošā finansējuma ietvaros VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” varot nodrošināt grants seguma autoceļu caurbraucamību, taču remontiem un atjaunošanai līdzekļu trūkst.
