Šķērslis Lukašenko ceļā. Kāda ir Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu specifika? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu kandidāte no opozīcijas Svetlana Tihanovska medijiem apstiprinājusi, ka viņas divi mazgadīgie bērni drošības apsvērumu dēļ uz laiku nogādāti vārdā nenosauktā ES valstī.
Novērotāju skatījumā, par spīti opozīcijas akcijām, autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko arī šoreiz nodrošinās sev uzvaru.
Maija beigās apcietinātā baltkrievu opozīcijas blogera Sergeja Tihanovska dzīvesbiedre Svetlana šobrīd ir vienīgā reālā Lukašenko sāncense 9. augusta vēlēšanās.
Autoritārais režīms parūpējās, lai visus citus kandidātus savlaicīgi neitralizētu, tos arestējot vai diskreditējot.
Tihanovska nolēma balotēties pēc tam, kad no sacensības izslēdza viņas vīru Sergeju, kuru apsūdz sabiedriskās kārtības graušanā un kam draud trīs gadu cietumsods.
Savukārt bijušajam Baltkrievijas vēstniekam ASV, veiksmīgam IT uzņēmējam Valerijam Cepkalo Baltkrievijas centrālā vēlēšanu komisija 30. jūnijā atteica reģistrāciju, apgalvojot, ka no 160 000 iesniegtajiem viņa atbalstītāju parakstiem derīgi esot vien 75 000. Lai kandidētu prezidenta vēlēšanās, jāiesniedz vismaz 100 000 parakstu.
Pēdējais solis, novēršot patiesu konkurenci vēlēšanās, bija kandidāta Viktora Babariko arests 18. jūnijā un sekojošā izslēgšana no kandidātu skaita. 56 gadus veco baņķieri Babariko ilgu laiku uzskatīja par populārāko Lukašenko sāncensi.
Viņš agrāk vadīja ar Krievijas enerģētikas koncerna “Gazprom” saistīto banku “Belgazprombank”.
Kad Babariko iesaistījās priekšvēlēšanu cīņās, viņam un viņa dēlam pēkšņi izvirzīja apsūdzības noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanā, kukuļdošanā un nodokļu nemaksāšanā.
Svetlanas Tihanovskas piekritēji spriež, ka viņa atstāta mierā, jo Lukašenko nav augstās domās par sievieti kā prezidenta kandidāti, turklāt ar Svetlanu vajadzības gadījumā varēs manipulēt, ņemot vērā vīra atrašanos apcietinājumā.
Sievietes apvienojas
Pašā Baltkrievijā par vēsturisku uzskata aizvadītās svētdienas vakara mītiņu vienā no Minskas parkiem, uz kuru, paužot atbalstu Tihanovskai, pulcējās līdz 7000 cilvēku.
Reizē ar kandidāti pasākumā piedalījās arī Valērija Cepkalo sieva Veronika (pats Cepkalo atrodas pašizolācijā) un Viktora Babariko vēlēšanu štāba koordinatore Marija Koļesņikova.
Sievietes paziņoja, ka opozīcija apvienos spēkus Tihanovskas labā. Sadarbība balstās vairākos principos: neboikotēt vēlēšanas, bet uz tām ierasties; laiku pirms vēlēšanām izmantot, lai informētu vēlētājus, kā pasargāt savu balsi no falsificēšanas; rīkot kampaņas brīvu vēlēšanu atbalstam (pēc Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) atzinuma, pēdējās brīvās vēlēšanas Baltkrievijā notika 1995. gadā); mudināt pilsoņus kļūt par vēlēšanu novērotājiem.
Tāpat Tihanovskas atbalstītāji mudināti ierasties balsošanas iecirkņos ar baltām aprocēm.
Nākamajā dienā pēc mītiņa Tihanovska atzina, ka ar opozīcijas vietnes “Hartija’ 97” darbinieces palīdzību viņas 10 gadus vecais dēls un 4 gadus vecā meita kopā ar vecmāmiņu devušies uz kādu no ES valstīm.
“Bērnus mēs izvedām, jo viņai patiešām draudēja – ar arestu un to, ka atņems bērnus,” ziņu portālam “Tut.by” apstiprināja “Hartija’ 97” pārstāve. Draudi sākuši skanēt vēl jūnija vidū, kad Tihanovska nolēma balotēties vīra vietā.
Stabilitātes garants
Pašreizējais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atrodas pie varas jau piekto termiņu, kopš uzvaras 1994. gada vēlēšanās. Novērotāji īpaši nešaubās, ka viņš paliks arī uz sesto termiņu.
Protesta demonstrācijas, kas Minskā, Brestā, Gomeļā, Grodņā un citur sākās pēc 14. jūlija, kad vēlēšanu komisija beidza kandidātu vētīšanu un aina kļuva skaidra, tomēr bija par mazskaitlīgu, lai gan tajās piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku, no kuriem vismaz 250 aizturēja omonieši.
Autoritārais režīms gadu gaitā ir veiksmīgi apspiedis pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu veidošanos Baltkrievijā, taču ir arī viedoklis, ka šī vasara signalizē par Baltkrievijas sabiedrības mošanos.
“Radio Svoboda” baltkrievu žurnālists Jurijs Drakahrusts intervijā Ukrainas ziņu aģentūrai “Ukrinform” atzinis, ka, neskatoties uz visu, Lukašenko joprojām ir daudz atbalstītāju.
Būtu maldīgi ilggadējā Baltkrievijas prezidenta atbalstītāju pulkam pieskaitīt vien vecāka gadagājuma ļaudis un valsts ierēdņus. Raksturā miermīlīgā un pacietīgā baltkrievu nācija baidās no haosa, kas varētu rasties, ja Lukašenko gāztu.
“Nekādas sašķeltības, nekādu klanu Baltkrievijā nav. Bagātie neizvirza nekādus nosacījumus valsts pirmajai personai. Baltkrievija ir diktatoriska, bet ne oligarhiska valsts. Bezdarba līmenis ir zems. Jā, cilvēki bieži saņem kapeikas, taču saņem. Kā ne kā – stabilitāte,” norādījis žurnālists.
Baltkrievija ir vieta, kur renesansi piedzīvo PSRS stagnācijas laiks.
Neapmierinātākais ir sabiedrības intelektuālais virsslānis, taču lielo, valsts subsidēto uzņēmumu strādniekiem Lukašenko politika ir kā stabilitātes garants.
Drakahrusts atgādina, ka vidusmēra baltkrievs uzskata, ka dzīve Baltkrievijā ir labāka nekā kaimiņu Krievijā vai Ukrainā.
