Šķēpmetējs Čakšs gatavojas ideālajam metienam 0
Latvijas čempions un šīs sezonas līderis pašmāju šķēpmešanā Gatis Čakšs Baltijas valstu mērogā šobrīd ir trešais rangā, taču domā, ka ar ideālu metienu var krietni tuvoties gan pasaules ranga līderim igaunim Magnusam Kirtam, gan ranga trešo vietu sildošajam lietuvietim Edim Matusevičam, sarunā ar aģentūru LETA šonedēļ teica sportists.
Šogad lieliskus rezultātus sasnieguši labākie Igaunijas un Lietuvas šķēpmetēji, kuri abi šogad labojuši nacionālos rekordus un ieņem divas no trijām vietām pasaules ranga labāko trijniekā un uz kuru fona Čakša sasniegtie 83,72 metri ir tikai trešais rezultāts Baltijas valstīs. Kirts šķēpu raidījis 90,61 metra tālumā, bet Matusevičs – 89,17 metrus tālu.
“Kaimiņi priecē ar labiem rezultātiem. Baltijas reģiona sportisti šobrīd labi izskatās pasaules šķēpmešanas parādē. Tas dod lielu stimulu mest tālāk. Ar lietuvieti bieži esam metuši kopā vienās sacensībās, ar igauni, kurš gan ir nedaudz vecāks, arī. Nesen sacensībās Somijā Matusevičs mani apsteidza ar 78 metriem, kamēr man bija par metru tuvāks metiens. Nākamajā reizē es aizmetu pāri 83 metriem, viņš – pāri 89 metriem. Abi progresējam,” par rezultātu augšupeju pastāstīja Čakšs.
Viens no sāncenšiem šosezon spējis mest pāri 90 metru atzīmei, tomēr otrs no tās vēl nedaudz atpaliek. Tālāk par abiem no Baltijas valstu pārstāvjiem ar jaunās konstrukcijas šķēpu jelkad ir metis Vadims Vasiļevskis (90,73 metri).
“Jūlija sākumā sacensībās Lucernā divi vācieši aizmeta 86 metrus (Tomass Rēlers 86,51 metru un Andreass Hofmans 86,45 metrus), es – 82 metrus ar pusi. Man likās, ka varu viņus pārmest.
Ja visi apstākļi sakrīt ideāli, arī es varbūt nākotnē aizmetīšu 90 metrus. Pat šogad, ja viss izdodas. 85 metrus, kas ir olimpiskais normatīvs, gan es varētu aizmest jau tuvākajā laikā.
Jau Ogrē varēju mest tālāk, jo neviens metiens nebija ideāls,” balstoties uz savu sacensību pieredzi, sacīja šķēpmetējs.
Pagaidām Čakšam tālākais metiens šosezon padevās 27.jūlijā Ogrē, pēdējā metienā par vairāk nekā metru apsteidzot Rolandu Štrobinderu, izcīnot Latvijas čempiona titulu un izpildot pasaules čempionāta normatīvu.
“Priecīgs, protams, esmu, bet biju gatavojies labam rezultātam un gribēju uzvarēt Latvijas čempionātā,” Ogrē izcīnīto uzvaru Čakšs par negaidītu nenosauca.
“Sākumā likās, ka varu aizmest tālu, it kā bija silts, taču bija diezgan dīvains vējš, kurš mainīja virzienu. Pēdējā metienā šķēps nedaudz ilgāk pakarājās gaisā, un rezultāts bija labāks,” uz laika apstākļu barjeru norādīja sportists.
“Protams, arī olimpisko normatīvu, kas ir 85 metri, ļoti gribētu, taču šobrīd viss ir plānots pasaules čempionātam.”
Ziemā Čakšam situācija nebija spīdoša, jo bijusi pat doma, ka būs jāveic operācija.
“Sākumā ziemā vispār netrenējos. Man bija pleca savainojums. Bija pat tā, ka nebija zināms, vai vispār šosezon varēšu mest šķēpu. Pamazām ar rehabilitācijas vingrinājumiem Latvijas Olimpiskajā vienībā panācām uzlabojumus, un jau pirmajos mačos aizmetu šķēpu 80 metru tālumā. Tad kopā ar treneri Andreju Vaivadu sākām domāt savādāk. Pamazām rezultāti uzlabojās. Tāpēc zināju, ka varu mest tālāk. Arī treneris teica, ka varu pārsniegt vismaz 84 metru robežu,” teica Čakšs, kurš, iespējams, lielākās grūtības šīs sezonas rezultātu tapšanā jau ir pārvarējis.
Sarunas brīdī vēl nebija zināms, kurš no sportistiem šķēpa mešanā tiks iekļauts Latvijas izlasē startam Eiropas komandu čempionāta otrās līgas sacensībās Horvātijas pilsētā Varaždinā, kas norisināsies 10. un 11.augustā. Atlases kritēriji gan bija zināmi – sezonas līderis Latvijā un Latvijas čempions. Ar savu pēdējo metienu Ogrē Čakšs izpildīja abus atlases kritērijus, un ceturtdien oficiāli tika iekļauts komandā startam Varaždinā.
Pēc Eiropas komandu čempionāta līdz pasaules čempionātam Dohā gan ir krietns laika sprīdis, jo starts pasaules meistarsacīkstēs plānots tikai oktobra sākumā.
“Ar menedžeri Aivaru Karatamu runājām, ka varbūt varēšu startēt kādā Dimanta līgas posmā. Varbūt Birmingemas posmā, kas notiks augusta vidū un kur startēju pagājušajā sezonā. Ja ne, pēc Eiropas komandu mačiem nedaudz atpūtīsimies un sāksim gatavoties pasaules čempionātam,” galvas lauzīšanu par sacensībām sportists atstāj menedžera ziņā.
Turpmākajā sezonas gaitā sacensību organizatoru interesi var ieinteresēt labs sniegums pēc nedēļas Horvātijā. Arī personiskais rekords – 83,89 metri – kopš pagājušās sezonas vēl nav labots.
