Vai neesat saradojies un saistīts ar liberastiem? Skelet, no skapja laukā! Egila Līcīša feļetons 1
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsu valstī pie amatvietu krēsliem vairs netiek caur sakariem vai kā ielikteņi no partiju darbā iekārtošanas birojiem. Vadītājus izraugās atlases konkursos, bet bieži vien amatā virzīšana pēc vērtētāju cilvēku komisijas acumēra ir kļūmīgāka, nekā kad to darītu ar poligrāfa (melu detektora) caururbjošo redzokli, kas testējamo sastindzina, akurāt kā čūskas skats notur trusīti uz vietas.
Drīz vajadzēs pēctečus tiesībsargam, valsts kontrolierim, Satversmes tiesas tiesnešiem un citām augstām amatpersonām. Būs aizpildāmas priekšniecības vakances valstij piederošo uzņēmumu vadībā.
Tāpēc atzīmēšanas vērta ir iekšlietu ministra Sandra Ģirģena piemērotā prasība izvēlēties Valsts policijas priekšnieku, pielietojot testa metodi ar melu detektoru.
Vai, manu vai, šāds skrīnings būs netaktiskas un nekautrīgas intereses izrādīšana uz cilvēka tiesību pārkāpšanas robežas! Šāda eksaminēšana pakļaus kandidātus šausmīgām mokām! – stenēs un vaidēs mūsu liberālo aprindu politiķi.
Draugi mīļie, būs labi. Sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka vadītājam var uzticēt lielas un atbildīgas lietas, ka izvēlēts spējīgākais cilvēks, kam uz pleciem nav kāpostgalva un kurš no nekorumpējamības viedokļa ir skaidrs kā stikliņš.
Izmantojot pārbaudi ar poligrāfu, novērsīs, ka karjeras kāpņu augšgalā nonāk, teiksim tā, neaptēstas personas bez augstajam postenim nepieciešamā apkaluma un bez vajadzīgās zināšanu bagāžas, lai pildītu profesionālos pienākumus.
Melu detektors noskaidros, vai kandidāts nav pārāk vieglas uzvedības un neskries pakaļ katriem brunčiem, kas var būt mugurā arī ienaidnieka spiedzei! Tiks izzināti drošības riski, vai amata pretendents nav drūms tips ar sadistiskām nosliecēm, kurš sistemātiski bosingos un pakļaus mikroagresijai apakšniekus.
Kā notiek pārbaude uz samelošanos? Pie ieštepselētas poligrāfa uzpariktes testējamo, jau mīkstu kā pūpēdi, satin vadiņu mudžeklī, pievienojot diviem elpošanas, vienam asinsspiediena un ādas galvaniskajam (atbild par svīšanu un stresa reakciju) sensoram. Tad iesilda, izprašņājot par nenozīmīgo, – vai jūs sauc par Jāni un vai esat dzimis Pampāļos.
Kā zināms, jautājumus sastāda tādā veidā, ka atbilde var būt tikai apstiprinoša ar jā vai noliedzoša ar nē. Seko pirmais belziens pa saules pinumu – vai grasāties līst uz nažiem ar valdošo koalīciju? Te sāk nervozēt kandidāti, kuri iepriekš saskaņā ar vērtēšanai iesniegto CV likās tīrīgi, kā rožūdenī mazgāti.
Daudzi atpogā vaļā žņaudzošo krekla augšējo podziņu, un diagrammu zīmējošā skripta bultiņa pirmoreiz noraustās. Tālāk atkal tausta mierīgāk, tincinot – vai bieži dāvināt laulenei puķes un vai mīlat dārzeņu salātus šķīvī pie kartupeļiem un gaļas? – līdz parādās otrā bedre, kurā iekrist milzu lempjiem.
Par to atzīstoties, bieži pat tēraudciets cilvēks lūst kā koka skaliņš. Viņš sāk uzvesties kā zilonis trauku veikalā. Uztrauktais pratināmais ne no šā, ne no tā apraudas pat tad, kad viņam vienkārši paprasa – vai esat citplanētietis?
Atbildes kļūst trauksmainākas, paātrinās sirds sišanās, iztaujātais top bāls kā līķis un pastiprinās sviedru sekrēcija. Vēl var būt tādi simptomi un pazīmes melošanai kā paplašinātas acu zīlītes, ausu sakustēšanās un zarnu peristaltikas samazināšanās. To visu fiksē gudrā ierīce.
Pēc atbildes “nē” sašutusī bultiņa lec vai ārā no mēraparāta ekrāna, detektors dusmīgi ierūcas, bet mašīnas operators jūtas lepns un laimīgs kā dārzkopis, kurš izrāvis cūkpieni ar visu sakneni. Skelets izkritis no skapja laukā!
Pārbaudāmais ievēlies kā spoguļkarpa ķeselē un saņem paziņojumu – paldies, esat brīvs kā putns gaisā. Mūsu uzticību jūs nebaudāt! Kurš grib kāpt pa karjeras kapnēm, lai rēķinās, ka vajadzīga pirmšķirīga reputācija, nevainojams dzīvesstāsts un arodam atbilstošas manieres.