22
Lozes pausto nedrīkst ignorēt
Krimināltiesību eksperts Saeimas deputāts Andrejs Judins uzsvēra: “Ja lietā parādās jauni fakti, kas rada aizdomas par to, ka varētu tikt uzrādīta jauna apsūdzība, tad prokuratūras pienākums ir šos faktus izvērtēt un lemt par kriminālprocesa uzsākšanu. Advokāta Lozes sacītais ir ne vairāk, ne mazāk kā viena cilvēka liecība, bet, ja ir pamats domāt, ka šī informācija ir ticama, tad prokuratūra šos faktus nedrīkst ignorēt. Tieši prokuratūrai ir izšķirošā loma, vai tiks sākts jauns kriminālprocess.”
Savukārt Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kurš iztiesāja digitālās televīzijas krimināllietu, septiņiem apsūdzētajiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem naudas sodu, norādīja, ka Šķēlem pratināšanas laikā bija pienākums liecināt tikai patiesību. “Līdz ar to tiesa var tagad attiecīgi salīdzināt, ko pirmajā instancē liecinājis Šķēle un ko Loze. Ja Loze sniedzis kādas jaunas, citādas liecības, nekā viņš sniedzis iepriekš, tiesai ir pienākums tās izvērtēt savā spriedumā. Nekāda cita rīcība no tiesas puses šeit nevar būt. Jaunas apsūdzētās personas šī procesa ietvaros vairs nevar parādīties, jo to neparedz Kriminālprocesa likums. Jaunu kriminālprocesu var sākt tikai prokuratūra,” sacīja tiesnesis.
Šķēle neuzskata, ka ir jauni fakti
J. Loze aizbildinājies ar Advokatūras likumu un tiesai norādījis, ka, vadoties no advokāta konfidencialitātes principa, visā pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš atteicies izpaust ziņas par klientu, kura uzdevumā digitālās televīzijas projektā sniedzis tam juridisko palīdzību, un šādu pozīciju ieturējis visā pirmās instances tiesā.
Taču prokuratūra uzskata, ka likums nemaz nenosaka šādu aizliegumu. Prokurors Zelčs ar Ģenerālprokuratūras preses dienesta starpniecību raksta:
“Loze bija izvēlējies pēc būtības neliecināt, bet tagad savu izvēli ir mainījis. Tā bija un ir viņa paša izvēle, kas nav saistāma ar kādiem normatīvajiem regulējumiem. Turklāt Advokatūras likums neaizliedz advokātam izpaust klientu, bet pat pretēji – advokātam, saņemot attiecīgu tiesībsargājošās iestādes pieprasījumu, ir pienākums sniegt ziņas par to, kas ir viņa klients – persona, kurai viņš sniedz juridisko palīdzību, vai ziņas par pašu juridiskās palīdzības sniegšanas faktu. Likumā definētais aizliegums pieprasīt ziņas no advokāta attiecas tikai uz ziņām par faktiem, kuri viņam kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, nevis uz pašu juridiskās palīdzības sniegšanas faktu. Likums noteic, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai. Tādējādi neatkarīgi no tā, kā savas darbības raksturo un vērtē pats J. Loze (kā juridiskās palīdzības sniegšanu vai kā citādi), apsūdzības celšana viņam par šīm darbībām automātiski nozīmē, ka šīs viņa darbības nav atzīstamas par juridiskās palīdzības sniegšanu Advokatūras likuma izpratnē.”
Pats A. Šķēle “LA” teic, ka visi fakti prokuratūrai un tiesai ir zināmi un ka neviens jauns fakts neesot nācis klāt. Taču gala vārds tik un tā būs jāsaka prokuratūrai.
Digitālās televīzijas krimināllieta
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un “Kempmayer Media Limited” meitasfirmas “Kempmayer Media Latvia” vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
