Šķēles liktenis prokuratūras rokās 22
Digitālās televīzijas krimināllietā Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma uz 14.decembra sēdi nopratināšanai uzaicināt ekspolitiķi Andri Šķēli pēc apsūdzētā advokāta Jāņa Lozes lūguma.
Apsūdzētie un viņu aizstāvji ir neapmierināti ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kurā par vainīgiem šajā krimināllietā atzīti 13 apsūdzētie (septiņiem piespriests reāls cietumsods, bet sešiem noteikts naudas sods), tāpēc apgabaltiesā vērsās ar apelācijas sūdzību. Taču, kamēr tiek izskatīta apelācijas sūdzība, par vainīgo atzītais uzņēmēja Andra Šķēles advokāts Jānis Loze, kuram pirmās instances tiesa piesprieda divu gadu brīvības atņemšanu, kā arī 36 000 eiro lielu naudas sodu, iesniedzis Rīgas apgabaltiesai dokumentu ar faktiem, par kuriem viņš līdz šim bijis spiests klusēt. Kā “LA” rakstīja 4. novembra publikācijā “Loze atmasko Šķēli digitālās TV lietā”, advokāts ir norādījis uz sava klienta patieso lomu digitālās TV ieviešanas shēmās un atklājis, ka šajā lietā viņa birojs pārstāvējis tieši A. Šķēles kā uzņēmēja intereses. Bet Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs, kurš uztur valsts apsūdzību, ziņu aģentūrai LETA sacījis, ka šajā kriminālprocesa stadijā tikai tiesa var pieņemt kādus lēmumus lietā, tostarp par to, kas darāms ar “šīm Lozes jaunākajām atklāsmēm”. Zelčs norādījis, ka viņš šajā tiesvedības stadijā var izteikt viedokli par pieteiktajiem lūgumiem vai arī pieteikt jaunus lūgumus. Neesot izslēgts, ka šodien no viņa puses tikšot pausts vēl kāds viedoklis vai lūgums saistībā ar Lozes izteikumiem.
Prokurors, atbildot uz jautājumu, kāpēc Šķēlem netika sniegta apsūdzība, paskaidroja, ka neesot bijis pierādījumu viņa konkrētajām darbībām. Arī neviens no tiem, kuri varēja par tām zināt (t. sk. viņam tuvu stāvošais J. Loze un Harijs Krongorns), nav sniedzis liecības pret viņu. Savukārt ar vienām Jurģa Liepnieka liecībām un tiem dokumentiem, kādi tur bija, apsūdzībai acīmredzot neesot bijis pietiekami. Savukārt pensijā atvaļinātais valsts apsūdzību uzturošās prokuroru grupas vecākais prokurors Edvīns Piliksers žurnālā “Ir” (2014. gada 31. oktobris) saka: “Lietā ir nodibināts un arī pats Šķēle, būdams gudrs cilvēks, to nav noliedzis – viņam bija interese. Taču, lai piedalītos kādā noziedzīgā nodarījumā tādā vai citādā pakāpē, ir tomēr kaut kas jādara. Šķēles kungs neko nav darījis, vismaz mums nebija tādu pierādījumu. Neviens par viņu neliecināja, izņemot Liepnieku, bet tas, ko liecināja Liepnieks, neveidoja pietiekamu pamatu, pietiekamu pierādījumu bāzi, lai Šķēli arī apsūdzētu.” Bet pēc sprieduma pasludināšanas TV3 ziņām, atbildot uz jautājumu, cik tuvu Šķēle bija apsūdzēto solam, norādīja, ka “caur (Hariju) Krongornu – pavisam tuvu”.
Prokurori atsakās no intervijas
Līdz šim Šķēle ir bijis liecinieka statusā, taču rodas jautājums, vai Lozes sniegtā informācija var šo statusu mainīt, noliekot Šķēli uz apsūdzēto sola.
Prokurors Zelčs man paskaidroja, ka “jautājums par iespējamām apsūdzībām A. Šķēlem nevar tikt skatīts tiesā esošajā lietā, jo tajā A. Šķēle ir liecinieks un par apsūdzēto nevar kļūt pat teorētiski, jo to nepieļauj Kriminālprocesa likums – šī lieta tiek izskatīta to apsūdzību robežās, kuras konkrētajām personām jau ir celtas. Turklāt šobrīd lieta tiek skatīta jau apelācijas instancē – tikai apelācijas protesta un sūdzību ietvaros. Tādējādi, ja arī pret A. Šķēli varētu celt kādu apsūdzību, tad tas varētu notikt tikai citā lietā”.
Kad vēlējos noskaidrot, kā varētu iegrozīties situācija un vai Ģenerālprokuratūra ņems vērā advokāta Lozes pausto, lai izvērtētu, vai Šķēlem varētu uzrādīt apsūdzību, no Ģenerālprokuratūras preses dienesta saņēmu informāciju, ka ne Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram Modrim Adleram, ne arī viņa kolēģim prokuroram M. Zelčam šajā izmeklēšanas stadijā neesot ko piebilst un šoreiz abi prokurori no intervijas “LA” atsakās.
