Šķeldas ražošanas apjomu kāpinājums – solis tuvāk energoneatkarībai 5
Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā mūsu valstī, līdzīgi kā visā Eiropā, ļoti aktuāls kļuva enerģētiskās drošības jautājums. Uz to pērnā gada rudenī norādīja arī Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka “Esošajā situācijā stratēģiskais virziens gan Eiropā, gan Latvijā ir skaidrs – pēc iespējas ātrāka atteikšanās no Krievijas fosilajiem kurināmajiem un energoneatkarības nodrošināšana.” Ģeopolitisko faktoru ietekmē strauji pieaugot pieprasījumam pēc enerģētiskajiem produktiem, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) 2022.gada vasarā palielināja enerģētiskās koksnes ražošanas apjomus un papildus saražoja 150 000 berkubikmetrus 130 000 MWh apjomā.
Kopumā LVM 2022./2023.gadā plāno sasniegt vēsturiski augstākos enerģētiskās šķeldas ražošanas un realizācijas apjomus, tirgū piedāvājot ap 800 tūkstošiem berkubikmetru. LVM Enerģētisko koksnes produktu vadītājs Ojārs Keziks norāda, ka arī nākamajā gadā plānots saglabāt līdzīgu līmeni un realizācijai piedāvāt no 800 līdz 900 berkubikmetriem šķeldas. “Ja skatāmies megavatos, tie būs no 680 līdz 760 tūkstoši megavatu,” saka Ojārs Keziks. Viņš atzīst, ka pieprasījums pēc šķeldas pagājušā gada pavasarī un vasarā būtiski pieauga arī gāzes cenu kāpuma dēļ. Tiesa, siltās ziemas ietekmē patērētie šķeldas un kokskaidu granulu apjomi samazinājās. Jāuzsver, ka, ņemot vērā pārorientāciju no dabasgāzes patēriņa uz citiem resursiem, LVM kopš pagājušā gada pavasara visu saražoto enerģētisko šķeldu piegādā tikai vietējiem koksnes pārstrādes un enerģijas ražošanas uzņēmumiem.
Vērtīgais mežizstrādes blakusprodukts
Enerģētiskā šķelda pieder pie atjaunojamās enerģijas resursiem, tas ir mežizstrādes blakusprodukts. Ojārs Keziks skaidro, ka šķelda tiek ražota no biomasas – gan no ciršanas atliekām, piemēram, zariem, galotnēm, atgriezumiem, skujām, sīkkokiem, gan arī no apauguma un sīkkoksnes, kas paliek mežā pēc jaunaudžu kopšanas, arī ceļmalu un grāvju apauguma novākšanas.
Šķeldu ražošanas un piegādes plānus vistiešākajā veidā ietekmē gan to ieguves tehnoloģiskais process, gan ceļu infrastruktūras stāvoklis. Gaisa temperatūrai pazeminoties līdz -20°, šķeldošanas tehnikas darbība ir apgrūtināta vai pat tiek apturēta, savukārt pavasara un rudens mēnešos enerģētiskās koksnes transportēšanu ierobežo ceļu stāvoklis. Tādēļ šķeldas ražošanas apjomi tradicionāli tiek kāpināti laikā periodā no maija vidus līdz septembra beigām, un, kā norāda Ojārs Keziks, pēc enerģētiskās koksnes sagatavošanas vēl nepieciešams aptuveni pusgadu ilgs periods, lai tā dabiskā veidā izžūtu un šķeldošanas brīdī sasniegtu optimālāko enerģētisko vērtību.
Attiecībā uz šķeldas piegādi būtiska nianse ir arī tā, ka vietās, kur šķeldu realizē pilsētas katlumājām, kurām pieprasījums ir sezonāls (vasaras periodos nepieciešami mazi apjomi, bet ziemā – lieli), LVM šķeldu ražošanas un piegādes procesa ietvaros notiek šķeldu uzkrājumu veidošana. Proti, daļa šķeldas jau vasaras periodā tiek piegādātas uz uzglabāšanas laukumiem, lai ziemas periodā, kad meža piegādes uz katlumājām ir apgrūtinātas, iztrūkstošo apjomu varētu piegādāt no šīm starpkrautuvēm.
Kas nosaka šķeldas cenu?
Taujāts, vai pēc pagājušajā vasarā pieredzētā šķeldas cenas kāpuma, gaidāma tikpat strauja tās krišanās, Ojārs Keziks atbild, ka pieprasījuma pieaugums pagājušajā gada pavasarī un vasarā bija saistīts ar to, ka šķelda kā alternatīvais kurināmais konkurē ar gāzi, kuras cenas pie Krievijas iebrukuma Ukrainā ļoti strauji kāpa. Tagad, kad pieprasījums krities, arī šķeldas cena pamazām samazinās.
“Cenu līmenis šobrīd vairs nav tādā pīķa punktā, kā rudenī, tomēr nedomāju, ka Latvijā šķeldas un arī granulu cenas atgriezīsies 2020. gada līmenī. Jāsaprot, ka cenas nosaka arī eksports, un mūsu valsts vienmēr eksportējusi lielu enerģētiskās koksnes apjomu uz Skandināvijas valstīm – Dāniju, Zviedriju, Somiju. Iekšējais tirgus vienmēr konkurējis ar eksporta tirgu un privātais sektors nekad nepārdos savu produkciju lētāk, ja eksporta cenas būs lielākas,” saka Ojārs Keziks.
Tomēr salīdzinoši augstajai šķeldas cenai ir arī savi plusi, jo tas ļauj attīstīties meža enerģētiskai kopšanai, piemēram, speciāli ražot sīkkokus tieši šķeldai, kas zemu cenu apstākļos nav rentabli. Ojārs Keziks atgādina, ka cenu ietekmē arī degvielas, inflācijas un elektrības cenu pieaugums, dārgāka kļuva maksa arī par pakalpojumiem, turklāt piegāžu ķēžu kavējumu dēļ bija vērojams rezerves detaļu trūkums industriālajai meža tehnikai, kas, savukārt, radīja dīkstāves. Tas viss atspoguļojās arī šķeldas gala cenā patērētajiem.
“LVM šķeldas ražošanā strikti turas pie principa: ratus taisa ziemā, bet ragavas – vasarā. Pamatu pamatos ar enerģētiskās koksnes produktiem mēs pārdodam megavatus, tātad – siltumenerģiju, un pavasara, vasaras periodā tiek darīts viss iespējamais, lai ziemas periodā šķeldas krājumi būtu pietiekami un tā būtu piemērota tūlītējai izmantošanai – siltuma ražošanai,” uzsver Ojārs Keziks.
