Šķeldai piemēros CO2 kvotas. To dēļ var vēl vairāk tikt celti siltuma tarifi 70
No nākamā gada Eiropas Savienībā (ES) ieviesīs CO2 kvotas daļai šķeldas, kas var novest pie siltuma tarifu pieauguma, vēsta LTV raidījums “De facto”.
No nākamā gada ES par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas var nozīmēt tarifu pieaugumu. Kā atzīmē raidījums, lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības esot maz.
Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes.
Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc ES tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana CO2 emisijas nerada. Taču no 1.janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība.
Amatpersonu ieskatā, Latvijā iegūtā šķelda pārsvarā noteikumiem atbilstu, tomēr problēma ir pierādīt, ka tas tā ir.
Ja siltumapgādes uzņēmumi to nespēs izdarīt, tiem par šķeldas izmantošanu būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. “Šodienas cenās pieļauju, ka siltuma tarifi varētu pieaugt par 20 līdz 30 eiro par megavatstundu. Tas ir, protams, tāpēc, ka šķeldas cena pieaugtu dēļ šīs izmaksas,” lēsis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas un uzņēmuma “Jūrmalas siltums” vadītājs Valdis Vītoliņš.
CO2 emisiju kvotas attieksies uz tām šķeldas katlu mājām, kuru jauda pārsniegs 20 megavatus. Līdz ar to ietekme būs tikai uz lielajām pilsētām.
Lai gan direktīva par jauniem noteikumiem šķeldai ES pieņemta 2018.gadā, valdība tikai šonedēļ apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kā šķeldas ilgtspēju apliecināt. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) kavēšanos ar noteikumiem noliedz, sakot, ka saskaņošanas process ar iesaistītajiem bijis garš, tāpēc nevienam CO2 emisiju piemērošana šķeldai nevarētu būt pārsteigums.
Vienlaikus viņa uzsver – par kvotām atbildīgā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar kuru komunikācija esot klibojusi. Arī uzņēmumi regulu, viņasprāt, nav sapratuši:
“Nozare nav varbūt iedziļinājusies. Mēs esam informējuši, bet viņi varbūt nav izpratuši.
Šobrīd manā rīcībā ir informācija, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir aicinājusi uz tikšanos tikai 30.novembrī savas atbildības nozaru dalībnieku pārstāvjus, kas, manuprāt, ir neatbilstoši vēlu.”
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) valdības sēdē uzsvēra, ka enerģētika ir Ekonomikas ministrijas pārziņā, līdz ar to arī par šķeldas sertificēšanu atbildīga ir tā: “Eiropas Komisija vairākos dokumentos ir pateikusi, ka pamatā jau tā biomasa, kas tiek izmantota šeit Latvijā, ir ilgtspējīgi iegūta un tur viss ir kārtībā. Vienkārši šeit ir jābūt papīriem kārtībā, un šeit mēs gaidām no Ekonomikas ministrijas kā atbildīgās par enerģētiku virzību šajā jautājumā.”
Ekonomikas ministre kā pagaidu risinājumu piesauc arī bezmaksas CO2 emisiju kvotas, kuras varētu piešķirt siltumapgādes uzņēmumiem par šķeldas kurināšanu. Tomēr
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par to ir skeptiska un uzsver, ka drīzāk pēc iespējas ātrāk jāveido sava biomasas sertificēšanas sistēma, lai kvotas nebūtu jāpērk.
Aptaujātie siltumapgādes uzņēmumi šaubās, vai kādu no Ministru kabineta noteikumos iekļautajām sertifikācijas iespējām izdosies iedzīvināt līdz gada beigām. Cerību dodot tas, ka vairākiem lieliem šķeldas piegādātājiem jau ir sertifikāti par mežu apsaimniekošanas ilgtspēju. Latvijā populārākais ir PEFC sertifikāts, kas piešķirts aptuveni pusei Latvijas mežu. Tomēr nav zināms, vai Eiropas Komisija PEFC sistēmu šajā gadījumā atzīs par derīgu.
Katlu māju pārvaldītāji arī norāda – pat ja no CO2 kvotu pirkšanas izdosies izvairīties, prasība pēc sertifikāta turpmāk būs jāievieš šķeldas iepirkumos.
Rezultātā varētu kāpt šķeldas cena un to vairs nevarēs iegādāties no mazajiem tirgotājiem, kam sertifikāta kārtošana būtu par sarežģītu.
Regulējums par CO2 emisiju kvotām šķeldai stāsies spēkā pēc nepilniem diviem mēnešiem, tomēr uzņēmumiem būs vairāk nekā gads laika, lai vajadzīgās kvotas iegādātos. Līdz ar to ir grūti prognozēt, kad tieši jaunā kārtība ietekmēs siltuma tarifus, vēsta raidījums.
