SKDS aptaujā atklājas Latvijas agresīvākie un mierīgākie vēlētāji 7
Sociālo pētījumu centrs SKDS aptaujas dati liecina, ka visagresīvākie ir Latvijas Krievu savienības (LKS) vēlētāji, bet miermīlīgākie ir apvienības “Attīstībai/Par”, kā arī pašreiz valdošās “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) atbalstītāji.
SKDS jau vairākus gadus pēc savas iniciatīvas veic sabiedrības agresijas pētījumu, kura laikā lūdz respondentiem atbildēt arī uz šādu pretrunīgi vērtētu jautājumu – “Cik bieži jums rodas doma apšaut visus tos, kuru dēļ dzīve Latvijā ir tāda, kāda tā patlaban ir”. Priekšvēlēšanu gadā šīs atbildes sadalītas arī pēc respondentu politiskajām simpātijām, atklājot savdabīgas korelācijas.
Rekordisti agresijas rādītājos ir Tatjanas Ždanokas vadītās LKS atbalstītāji, no kuriem kopumā vairāk kā puse jeb 64,2% atzinuši, ka dažkārt (55,1%) vai pat bieži (9,1%) viņiem radusies vēlme “apšaut nevēlamos Latvijas lēmumu pieņēmējus”. Saeimā nepārstāvētai partijai, kuras elektorātu lielākoties veido cilvēki, kuri nespēj vai nevēlas integrēties Latvijas sabiedrībā, šāds rezultāts varbūt ir pat likumsakarīgs.
Toties pārsteidzoši, ka otrajā vietā agresijas rādītājos ierindojas “Jaunās Vienotības” (JV) atbalstītāji. Pat neskatoties uz faktu, ka viņu atbalstītā partija tādā vai citādā formā atrodas varā, un tādēļ pati faktiski būtu atbildīga par to, kāda šobrīd ir dzīve Latvijā.
Par “apšaušanu” bieži (13%) vai dažkārt (34,9%) domas esot nākušas kopumā gandrīz pusei jeb 47,9% “JV” atbalstītāju. Tālāk seko partijas “No sirds Latvijai” pārstāvji ar 44% potenciālo “šāvēju”. Interesanti, ka Artusa Kaimiņa vadītās “KPV LV”, kas pēc savas uzvedības un būtības ir tipiska protesta partija, atbalstītāji palikuši ārpus agresīvāko trijnieka. Domas par ķeršanos pie ieroča bijušas vien 39,9% Kaimiņa sekotāju. Savukārt “Attīstībai/Par” vēlētāji ir vismiermīlīgākie un tikai 24,8% no viņiem apsvēruši domu apšaut sev netīkamos.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš gan aicina neizdarīt vispārinošus secinājumus pēc šiem datiem: “Lai mēs būtu pilnīgi korekti, jāņem vērā fakts, ka vairākās pozīcijās ir salīdzinoši neliels respondentu skaits. Tādēļ šeit ir liela statistiskās kļūdas iespējamība, it sevišķi, kad runa ir par partijām ar nelielu atbalstītāju skaitu.”
Pētījumu par sabiedrības agresiju SKDS veic jau kopš 2014. gada, un var runāt par zināmām tendencēm. “Lai gan, vērojot priekšvēlēšanu batālijas sociālajos tīklos, var rasties priekšstats, ka sabiedrība kļūst aizvien uzvilktāka, tomēr, iespējams, ka tas tā nav,” secina A. Kaktiņš. Pēdējo piecu gadu rezultāti uzrāda, ka vēlme “apšaut” “visus tos, kuru dēļ dzīve valstī ir tāda, kāda tā patlaban ir” bieži uznāk aptuveni 10% aptaujāto, bet reizēm šāds kārdinājums rodas vēl 20 – 25%.
Šogad agresija pat nedaudz samazinājusies. 2017. gadā aptaujāto vidū bija 39,7% cilvēku, kurus vilina domas par “šaušanu” (13,7 bieži un 26% dažkārt), bet šogad viņu skaits samazinājies līdz 35,2 (10,3% bieži un 24,9% dažkārt).
Iepriekš sabiedrībā, tostarp arī “LA” lasītājos, šī aptauja izraisīja diskusijas par to, cik ētiski ir uzdot jautājumu pa līdzcilvēku “apšaušanu” un vai šādā veidā sociologi neizprovocē uz agresiju. A. Kaktiņš pērn norādīja, ka, viņaprāt, ir pareizi šos datus publicēt, jo tie ilustrē nopietnu problēmu.
Latvijas Universitātes Socioloģijas nodaļas profesore Aija Zobena toreiz “LA” sacīja: “Es šo formulējumu uztveru drīzāk kā eifēmismu, kas apzīmē galēju neapmierinātību ar sabiedrībā notiekošo. Pieņemu, ka valstī, kur iedzīvotājiem ir brīvi pieejami šaujamieroči, šādu formulējumu varētu interpretēt kā pamudinājumu uz agresiju. Latvijā šaujamieroči nav brīvi pieejami, toties cilvēki brīvi mētājas ar agresīviem izteikumiem “pakārt/nošaut vajadzētu”.
Domāju, ka arī interneta komentāru autori vairāk domā par to, cik oriģināli un trāpīgi viņi vēlētos izskatīties potenciālo lasītāju acīs, mazāk par reālu agresīvu darbību.” A. Zobena gan apšaubīja, vai šādu jautājumu var izmantot agresivitātes mērījumos.
Vēlētāju agresivitātes indekss
Partiju atbalstītāju atbildes uz jautājumu “Cik bieži jums rodas vēlme apšaut visus tos, kuru dēļ dzīve valstī ir tāda, kāda tā patlaban ir?” (%)
Politiskie spēki LSDSP/KDS/GKL, “Par Alternatīvu”, Latvijas centriskā partija un “Latviešu nacionālisti” tabulā nav iekļautas, jo nelielā respondentu skaita dēļ rezultāti neatspoguļo objektīvu ainu.
Dati: SKDS, Kopējais sabiedrības agresivitātes indekss
