Skatuves un dzīves rakstu raksti. Intervija ar Kārli Auzānu 0
Jau kādu laiku dzirdam par muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” parādīšanos publiskā vidē. Pirmo lielkoncertu grupa sniedza jaunajā koncertzālē “Rīga” 18. novembrī. Bet nu, tuvojoties pavasarim, apvienība pošas pirmajā lielajā koncerttūrē, kuras nosaukums – “Es atradu tautasdziesmu”. Aicinājām uz sarunu grupas “Raxtu Raxti” mūziķi un organizatorisko “stūrmani” KĀRLI AUZĀNU – gan par muzikālo apvienību “Raxtu Raxti”, gan par “rakstu rakstiem” viņa personīgajā dzīvē.
– Patiesībā muzikālā apvienība “Raxtu Raxti” radās jau pirms diviem gadiem, un tas notika diezgan organiski. Mēs, apvienības dalībnieki, viens otru kā mūziķi pazinām jau agrāk. Koncertā Vecpiebalgā ar nosaukumu “Mazās Kalniņdienas” pirmajā daļā parasti skan Imanta Kalniņa dziesmu interpretācija. Imantam Kalniņam ir dažas dziesmas, kuras ir rakstītas ļoti tautiskā garā, bet izpilda tās parasti kā roku vai citā stilā, bet ne tautiskā skanējumā. Pirms “Mazo Kalniņdienu” koncerta Marts Kristians Kalniņš kādudien izteica domu, ka vajadzētu nodibināt grupu, kura tās izpilda tautiski. Paņēmām Imanta Kalniņa dziesmas ar oriģināltekstu, kas bija rakstītas tautiskā manierē, un sākām muzicēt. Var teikt, tas bija punkts, uz kuru tiecāmies jau ilgāku laiku. Akustisko instrumentu skanējums mūs vienmēr ir valdzinājis un interesējis. Mēs paši esam tik dažādi, tik krāsaini, ka likās, mūsu satikšanās mums pašiem ir kaut kas ļoti īpašs un nozīmīgs, – teic Kārlis Auzāns. Kā radies grupas nosaukums? No Broņislavas Martuževas un Imanta Kalniņa dziesmas “Rakstu rakstus”. Šo nosaukumu dalībnieki esot izdomājuši mirkli pirms muzikālās apvienības pirmās uzstāšanās Vecpiebalgā.
– Dziesma “Rakstu raksti” šķita mūs ļoti precīzi raksturojoša. Šajos divos vārdos ietverta mūsu izpratne par tautas mūziku un mūsu sajūta par latviešu tautas tradīcijām, – teic Kārlis.
Nesen apvienība “Raxtu Raxti” ierakstīja arī savu pirmo muzikālo albumu, kam dots tāds pats nosaukums kā pirmajai koncerttūrei – “Es atradu tautasdziesmu”. Šo albumu iecerēts dāvāt klausītājiem pirmajā koncertā Jelgavā.
– Vienīgi Kristīne Kārkle un Edgars Kārklis, var teikt, ir jau piedzimuši ar tautasdziesmu šūpulī, bet mēs, pārējie apvienības dalībnieki, caur “Raxtu Raxtiem” patiešām esam atraduši tautasdziesmu. Līdz ar to esam daudz ieguvuši arī savai iekšējai pasaulei, – pastāstīja Kārlis.
Pavasara koncerttūrē varēs dzirdēt ne tikai Imanta Kalniņa tautiskā stilā rakstītās dziesmas, bet arī Kārļa Auzāna, Marta Kristiana Kalniņa un Emīla Zilberta sacerētas melodijas. Daļa no tām tapušas speciāli “Raxtu Raxtu” pagājušās vasaras Līgo koncertprogrammai, kas tika atskaņota Madonā. Koncertā iekļauti arī vairāki tautasdziesmu aranžējumi. Turklāt “Raxtu Raxti” izmanto ne tikai jau labi zināmus instrumentus dūdas, stabuli, ģitāru, basu, akordeonu, čellu un dažādus sitamose instrumentus. Marts Kristians Kalniņš spēlē indiešu tautas instrumentu harmonium, Kārlis Auzāns – itāliešu mandolīnu, grieķu buzuki un divpadsmit stīgu ģitāru. Programma būs krāšņa un spilgta, sola Kārlis Auzāns. Iespējams, nākotnē kāda skaņdarba atskaņošanai izmantos arī taizemiešu tautas mūzikas instrumentu, kuru Kārlis nesen iegādājies.
Vai grupas “Melo-M” puiši nav apvainojušies par to, ka Kārlis pēdējā laikā tik daudz uzmanības velta muzikālajai apvienībai “Raxtu Raxti”?
– Nē, nē, – smejoties teic Kārlis Auzāns, – neviens nav apvainojies. Ar “Raxtu Raxtiem” koncertu būs ne vairāk kā desmit, bet ar “Melo-M” mums patlaban notiek vēl lielāka tūre ar padsmit koncertiem. Ar “Melo-M” turpinām ļoti aktīvi strādāt. Nupat esam pabeiguši jaunu programmu ar manu oriģinālmūziku. Tās nosaukums “No meža mēs nākam”. Drīz brauksim koncertēt pa Latvijas koncertzālēm un gatavojamies arī uzstāties ārzemēs. Abu grupu aktivitāte ir vienlīdz augsta. Kopā ar grupu “Autobuss debesīs” gatavojamies arī Imantdienām.
