Skatuves ilgmūžības rekordists: Šodien dzimšanas dienu svin Viktors Lapčenoks 8
Septiņdesmitajos reti kurš kaut nakts vidū nevarēja nosaukt četras estrādes zvaigznes – Margaritas Vilcānes un Ojāra Grinberga, Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka vārdus zināja visi mūzikas cienītāji. Koncertu starpbrīžos cits citam vaicāja: kurš duets tev vairāk patīk? Tagad kopā ar mums no slavenās četrotnes palikušas vairs tikai divas leģendārās personības.
Dziedātāja Margarita Vilcāne atceras pirmo redzēšanos ar Viktoru Lapčenoku: “Viendien atnāk uz Filharmoniju jauns puisis sporta tērpā, džemperī ar rāvējslēdzēju, neatminu, bija žakete vai ne… Visu mūžu bijis ārkārtīgi godīgs gan profesijā, gan sadzīvē, gan attiecībās ar cilvēkiem. Tā ir ļoti reta īpašība – spēja būt patiesi godīgam. Nekādas intrigas, klačas, Viktors bija ārpus tā. Dziedoša un talantīga jau Latvija ir ļoti, taču man šķiet, ka otru tik fantastisku balsi kā Viktoram Lapčenokam neesmu dzirdējusi joprojām.”
Šodien, 16. janvārī, Viktoram Lapčenokam aprit apaļi septiņdesmit. Lielu jubilejas balli viņš nevēloties, dzimšanas diena tikšot svinēta ģimenes un nelielā radu lokā. Ar dzīvesbiedri Indru nupat aizvadīti trīsdesmit divi gadi, un abu bērni – Madars, Elīna un Rūdolfs – jau pieauguši un atraduši katrs savu ceļu dzīvē. Kaut arī neviens nav izvēlējies mūziku, tomēr dzimšanas dienā mājās sanākušie varbūt uzdziedāšot paši. Ja četrdesmit seši gadi nodziedāti uz skatuves, mājās arī jubilejā griboties mierīgāku noskaņu…
Kaut jau septiņdesmit (tpū-tpū – Viktors Lapčenoks pārspļauj pār kreiso plecu), brīdinoši signāli no sirds puses nav bijuši. Neko īpašu veselības labā viņš nedarot – vienkārši turpina dziedāt, strādā, visu laiku neguļ uz dīvāna, kaut kā jau četrpadsmit gadus basketbolu spēlējušam un līdz Latvijas izlasei tikušam, sports joprojām vēl aizrauj un kādu pārraidi noskatoties arī televīzijā.
Labākais latviešu estrādes dziedātājs
Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte stāsta, ka nupat radio Maestro Raimonds Pauls Viktoru Lapčenoku nosaucis par labāko dziedātāju, kāds bijis viņa dziesmu interpretācijām. Kā uzsver muzikoloģe, šodienas jubilārs varbūt tiešām ir labākais latviešu estrādes dziedātājs, turklāt bijis žanriski ļoti daudzveidīgs – viņa balsij pa spēkam gan īsts, nopietns roks, gan džezroks, pat nerunājot par šlāgeri, viņš varējis iekļauties un iederēties visos stilos. Var jau būt, teic Viktors Lapčenoks, taisnība Zigmaram Liepiņam, kurš kādā intervijā minējis – ja Pauls Lapčenokam nebūtu rakstījis tik daudz šlāgera dziesmu, no viņa būtu iznācis labs roka dziedātājs… “Tiesa, to gan nevar zināt, jo šis žanrs Latvijā tolaik tik attīstīts nebija un visas Paula dziesmas dziedāju ar prieku un baudu,” viņš piebilst.
Viktors Lapčenoks ir pārdzīvojis dažādus “kritienus” un “augšāmcelšanos”, kas apliecina ne tikai mākslinieciskā talanta plašo redzējumu, bet arī rakstura stingrību. Nekas nav spējis novirzīt no estrādes mākslinieka ceļa.
Ar eleganci un stāju
Kādreiz šķiet, ka Lapčenoks dziedājis tikai Paula mūziku, bet patiesībā tā nemaz nav. Viņam komponējis Zigmars Liepiņš, arī tāds diezgan traks komponists Jānis Griķis gan “Opusa”, gan “Inversijas” laikā. Ir pat pagara, daudziem nezināma “Raganu balāde”, kas glabājas radio ierakstos, kur Lapčenoks laiž vaļā virtuozas pasāžas.
“Balādes vārdu autors bija Ojārs Vācietis, kuru vienmēr interesēja dziesmas ar viņa tekstiem,” atceras Viktors, “apsolīju parādīt balāžu ierakstu, taču diemžēl nepaspēju, Ojārs aizgāja viņsaulē…”
Ja dzelzs priekškars nebūtu mūziķi šķīris no plašās pasaules, varbūt viņš būtu pasaulslavens, iespējams, kāda milzīga rokzvaigzne, latviešu Karels Gots vai Toms Džonss, kuru Viktors dievināja, – spriež muzikoloģe Daiga Mazvērsīte. Dziedātājs pats gan ir mazliet skeptiskāk noskaņots: priekškaram krītot, pamanījām arī, ka pasaulē mūzikas jomā valda nauda un milzīga, nežēlīga konkurence…
Viktors Lapčenoks dzied arī slēgtos sarīkojumos, par kuriem plašāka publika varbūt nemaz nezina. Bet vai domājat, ka Toms Džonss, Ella Ficdžeralda uzstājās tikai uz lielajām koncertskatuvēm? Nekā nebij’, pat Maikls Džeksons priecēja privāti, protams, citos līmeņos, pie šeihiem un dažādiem augstmaņiem. Viens gan – Viktors Lapčenoks arī korporatīvos pasākumos nedzied, kamēr publika vēl mielojas pie galda. Kad atļaujos pavaicāt, cik viņš par izklaidēšanu prasa, mākslinieks pēc mirkļa pārdomām teic, ka esot demokrātisks. Arī šādi viņš vingrina savu balsi. Ne velti tā joprojām ir labā līmenī – nesen viņš to pierādīja arī Dzintaros Latvijas duetu konkursā, kur dziedāja kopā gan ar Iru Krauju, gan Aiju Andrejevu.
Tik apbrīnojama skatuviska ilgmūžība – Viktors Lapčenoks kopš 1971. gada līdz šim dzied gandrīz bez pārtraukuma – faktiski nav bijusi nevienam citam. Viņu varētu saukt par visilgāk dziedošo Latvijas estrādes mākslinieku, kurš pārspējis ja ne gluži Frenka Sinatras rekordus, taču Latvijā viņam līdzīga nav. Turklāt dziedātāja sniegums ir labā līmenī, pats vienmēr ar eleganci un stāju. Nekad nav nolaidies no paša noliktās latiņas. Un ne jau kuram katram Maestro Pauls ir gatavs spēlēt klavieres vai visu koncertu. “Kurzeme” un “Inese” ir Viktora Lapčenoka vispopulārākās dziesmas, kas tiek pieprasītas vai katrā koncertā.
Arī jaunās paaudzes vidū cienītāju netrūkst. Un Viktors ir vienīgais, kura fanu klubam pateicoties, viņam ir pat sava apakšbikšu līnija…
