Skats uz pasauli ar spēcīgiem tēliem. Recenzija par Ilzes Preisas personālizstādi “Metaforiskās spēles” 0
Daina Šulca, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Galerijā MuseumLV” un kultūras centrā “Grata JJ” līdz 11. martam apskatāma Ilzes Preisas personālizstāde “Metaforiskās spēles”.
Izstādē klasiskās glezniecības un litogrāfijas tehnikās apskatāmi mākslinieces llzes Preisas pēdējo trīs gadu darbi, kurus vieno antīkās mitoloģijas tēma. “Metaforiskās spēles” ir multimediāls projekts, kurā skan zviedru komponista Fredrika Karlkvista mūzika, kas radusies, iedvesmojoties no Ilzes Preisas gleznām. Mākslinieces darbi vērojami ne tikai oriģinālā, bet arī plazmas ekrānā.
Ilzes Preisas darbi ietver simbolisku nozīmi, vienlaikus uzrunājot gan ar savu formu tiešumu, gan daudzslāņaino un nozīmēs dažādo saturu. Izstāde ir stāsts par seniem simboliem, bet saistās ar laiku, kurā dzīvojam. Antīkie tēli ir gleznoti šodienai.
Baismīgās medūzas skaistākā puse
Medūzas galva sengrieķu mitoloģijā ir viena no trim gorgonām, jūras dievību Forkija un Kēto baismīgajām meitām, kas vienīgā no māsām bija mirstīga, un matu vietā viņai locījās čūskas. Atskatoties uz nesenākajiem notikumiem Latvijas mākslas dzīvē, arī provokatīvais mākslinieks Kristians Brekte pirms pāris gadiem izvēlējās medūzas galvu kā toreizējās izglītības ministres reformu raksturotāju. Anita Meldere – viena no spilgtākajām ekspresiju meistarēm Latvijas glezniecībā – savu personālizstādi 2021. gadā nosauca “Medūzu ceļš”. Ilzes Preisas izstādē medūzas tēlam iegleznots cits raksturs. “Es pārlasīju šo mītu un paskatījos uz to citā gaismā. Viņa nav bijusi neglītā gorgona, bet gan skaista un pavedināta. Caur pretkrāsām – dzelteno un zilo – vēlējos parādīt šo pretrunu, radīt trauksmes sajūtu. Gleznoju viņu intuitīvi, pozējot reālam modelim – tas ir apzināti un neapzināti veidots tēls,” stāsta māksliniece. Ilzes Preisas versijā Medūzas galva attēlota kā skaista sievietes seja, kuras matu rotā līdzās čūskām ievijas arī lilijas ziedi. Tas tēlu padara maigāku.
Lielo dzīvnieku spēks un vara
Ilze Preisa skatītāju uzrunā ar agresijas motīvu – leopardi un vērši lielformāta gleznās nepārprotami atgādina par spēku un cīņu, ko sevī iemieso šie lielie dzīvnieki. Vērši – sarkanais un melnais – ir novietoti viens pret otru un savu krāsu viengabalainībā nepieļauj nekādu sadrumstalotību vai vājās vietas šo dzīvnieku raksturos un cīņā. Gleznu konfrontāciju var tulkot kā spēku pret spēku, saņemtu impulsu no šodienas ārējās pasaules, kā agresijas refleksiju pasaulē.
Vērsim dažādu tautu mitoloģijās ir neviennozīmīga loma. Grieķu mitoloģijā tas sasaucas ar briesmoni minotauru, kuram bija cilvēka ķermenis un vērša galva. Šis tēls redzams melnbaltajā grafikā. Senajā Ēģiptē vērši tika pielūgti kā svētie dzīvnieki un simbolizēja gan spēku, gan auglību. Ilzes Preisas gleznā uz sarkanā vērša sēž daiļa sieviete. Abu vēršu gleznu sintēzē cīņa starp melno un sarkano iegūst arī citu raksturu – tas var nozīmēt sievišķo un vīrišķo. Simbolu pievilcība slēpjas to daudzveidīgajās interpretācijās. Senajā Ēģiptē daudzi amuleti vai dārgakmeņi attēloja leoparda galvu – arī šis lielais kaķis liecināja par spēku un varu. Leoparda ādas valkāja Ēģiptes priesteri un faraons. Ekspozīcijas telpā, pirms ieejas citā izstādes zālē, abās pusēs durvīm ir lielas leopardu gleznas. Vienam dzīvniekam ir spārni, iegleznoti ar aukstu un salīdzinoši kodīgu rozā krāsu. “Spārni ir mans simbols,” saka māksliniece.
Milzīgie kaķi Ilzes Preisas gleznās simbolizē arī vēso un silto – mēnesi un sauli. Dzīvnieki it kā sargā ieeju templī – nākamajā ekspozīcijas zālē. Neliela formāta darbā “Piramīda I” attēlots arī pats templis – sarkanā krāsā un ar skatu no augšas –, raisot asociācijas ar Ēģiptes piramīdu un karsto Āfrikas sauli. Tas ir gan dekoratīvs, gan arhitektonisks. “Piramīda I” formātā ir viens no mazākajiem izstādes darbiem, bet simboliski – viens no lakoniskākajiem.
Uzgleznot simbolisku dzīves ceļu
Savā koncentrētībā, tiešumā un dziļumā uzrunā arī divas “interjera” gleznas, ko par tādām nosaukt patiesībā būtu tīrais neprāts. Interjera tāpēc, ka gleznu tēli ir aizkars un rokoko stila dīvāns. Bet stāsts nav ne par aizkaru, ne dīvānu. Dzeltenā drapērija gleznā “Zelta priekškars” ir pavērta abās gleznas pusēs. Tā iemirdzas zelta spožumā un meistarīgi uzgleznotās auduma krokas gaismēnu spēlē met zeltainu atspīdumu uz spožo grīdu. Tas ir tiešs jautājums – kas slēpjas aiz šī saules krāsas auduma, kur kā noslēpums tumsā ir saredzams rāmis – gleznai, logam vai apziņai? Tomēr rāmis ir tikai rāmis, un tas atklājas blakus gleznā ar sarkano dīvānu, kuras nosaukums ir “Atpūta karalim”. Lai gan katra mākslas darba patstāvīgais nozīmīgums ir viegli ieraugāms, abi darbi izstādē ir eksponēti kā duets – tāpat kā vēršu gleznas. “Zelta priekškara” un “Atpūta karalim” vienojošais elements ir melnbaltā flīžu grīda, kas valdzina savā ģeometriskajā precizitātē. Tas ir mozaīkas bruģis, kas tempļos pastāvējis kopš Senās Ēģiptes laikiem un nes dziļāku ezoterisku nozīmi.
Melnbaltā grīda
Melnbaltajai grīdai – vienam no brīvmūrniecības simboliem, kas ir neiztrūkstošs elements masonu ložas rituālos – mūsdienās ir vairākas nozīmes. Tā ir cilvēka dzīves simbols, jo nevienam neizbēgt no labā un ļaunā. Melnbaltā mozaīkas grīda ietverta arī izstādes centrālajā darbā “Objekts”, kam Fredriks Karlkvists veltījis savas muzikālās kompozīcijas. Glezna tapusi, iedvesmojoties no pašas mākslinieces senākām, iepriekšējo gadu rudens ainavām. “Ieejot mežā, es redzēju, ka tur ir kas vairāk. Es vēlējos šo sajūtu attēlot kā ceturto dimensiju,” saka māksliniece. Darbs ir melnbalts, ģeometrisks un ļoti laikmetīgs. Uz melnbaltajām flīzēm uzgleznota arī balta un sarkana kleita, skatītājam ļaujot vaļu iztēlei par tās valkātāju. Mozaīkas grīda, kas atgādina šaha dēli, izceļ tērpu nozīmīgumu. “Tas ir simbolisks stāsts par Marijas Antuanetes kleitām. Mozaīkas grīda ir arī pilīs, un kleitai, ko uzvelkam un noģērbjam, ir nozīme. Balto kleitu izstādes afišai izvēlējos tāpēc, ka baltais simbolizē tīrību, prieku un mieru. Tā ir kleita, ko vēlētos uzvilkt šobrīd,” stāsta māksliniece.
Cilvēka ķermenis ar putna galvu
Ar seno mitoloģiju izstādē “Metaforiskās spēles” vistiešākā veidā sasaucas mākslas darbi ar cilvēka ķermeni un putnu vai vērša galvu. Šie tēli ir atveidoti gan eļļas, gan litogrāfijas tehnikās. Īpaši litogrāfijā izpildītie darbi ļauj precīzāk sajust šo būtņu simbolismu un apliecina to, cik mākslinieka fantāzijā liela loma ir nereālajam un sirreālajam. Senajā Ēģiptē saules dievam Ra, kas valdīja pār citiem dieviem, bija vanaga galvas rota. Gudrības, zinību, rakstības un aritmētikas dievam Totam bija pelikānveidīgā putna ibisa galva. Mitoloģiskie tēli ar putnu galvām Ilzes Preisas gleznās ieguvuši cilvēka rakstura un statusu raksturojošu nozīmi. Māksliniece saka: “Es lasu senos asīriešu un Ēģiptes mītus un leģendas. Iedvesmojos no tiem un piefiksēju domas. Saredzot tēlā līdzību ar saviem draugiem, lūdzu tos papozēt.” Dažkārt putna galva ir tikai kā maska uz sieviešu sejām, kas sarunājas, stāvot vienādās pozās. Senatnīguma un vēstures noskaņu piešķir šo puscilvēku pusputnu tērpi, kas, nepārprotami, ir nākuši no iepriekšējiem gadsimtiem.
Kā gaistošs un viegls noslēpums Ilzes Preisas gleznās klejo mazi simboliņi – spāres, riteņi, Ēģiptes vabole – svētais skarabejs, vairogiem un apļiem līdzīgi simboli, iņ un jaņ, cipari un burti. Mitoloģija nenoveco. Ar antīkiem tēliem mēs runājam par tagadni.
Māksliniece Ilze Preisa vienu darbu glezno apmēram pusgadu. Darba procesā rodas līdz pat 100 un vairāk skiču. Dažas no tām ir sērkociņu kastītes izmērā. Ilze Preisa ir beigusi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmiju 2000. gadā absolvēja ar izcilību, mācījusies Berlīnes Mākslas akadēmijā. Kopumā viņai bijušas vairāk nekā 50 personālizstādes – Melburnā, Berlīnē, Barselonā, Sidžesā, Alikantē, Žironā, Rīgā, Cēsīs un citur.
