Jupiters astrologa skatījumā 3
Senajā Babilonā tas bija Marduks, senajā Grieķijā – Zevs, Romas Panteonā – Jupiters. Senajā Ēģiptē Jupiteru saistīja ar dievu Horu, tā simbols bija vanags. Senajā Romā Jupiteru sauca arī par Diovis vai Diespiter, kas tulkojumā nozīmē “mirdzošais” un “dienas tēvs”. Šeit viņu uzskatīja arī par zemkopības aizgādni, tam upurēja pirms sējas sākuma. Pie Jupitera vērsās, apstiprinot zvērestu, tas skaitījās brīvības un kopā ar Marsu arī militāras uzvaras aizgādnis. Triumfa gājiena laikā karavadonis nesa ar Jupitera varenību saistītus atribūtus, sakarā ar šo gājienu Jupiteram tika nesti ziedojumi. Kā dievu valdnieks viņš bija to padomes “priekšsēdis”, vadīja un noteica visas Zemes lietas. Ar Jupiteru identificēja Romas imperatoru. Tā laika ezoterikā Jupiters tika uzskatīts par Pasaules saprātu un pirmcēloni.
Līdz ar to Jupiters astroloģijā simbolizē ietekmes palielināšanas, pilnības principu. Individuālajā horoskopā šī planēta “atbild” par optimismu, augstsirdību, iegūšanu, morāliskajiem un reliģiskajiem principiem. Vislabāk Jupitera ietekmēto dzīves jomu varētu raksturot ar vārdu “varenība”. Tiek uzskatīts, ka personai, kurai Jupiters horoskopā ir spēcīgs (t. i., atrodas savienojumā ar citām planētām vai saņem vairākus t. s. aspektus – ar citām planētām veido leņķus, kas ir 60 grādu daudzkārtnis vai 90°) un labi novietots (t. i., šie aspekti simbolizē veiksmi, tādi ir sekstils (60°) un trīns (120°)), tas piešķir viedumu, dāsnumu, taisnības mīlestību, fiziskās un garīgās spējas. Cilvēki ar šādu Jupitera ietekmi var būt tautas mīlēti politiķi, skolotāji, reliģiskie darbinieki. Savukārt “slikts” Jupiters šīs pašas īpašības pārvērš aplamā un pārspīlētā izpausmē, piemēram, taisnības mīlestība un reliģiozitāte pārvēršas liekulībā, viedums – māņticībā un garīgā tukšumā. Viens no astroloģijas pamatlicējiem, Klaudijs Ptolemajs par Jupiteru rakstīja: “Jupiteram raksturīgs mērens aktīvais pirmsākums, jo to vienlaikus ietekmē Saturna aukstums un Marsa karstums. Jupiters mēreni sasilda un arī mitrina. Tā kā tā sildošā ietekme, pateicoties zemāko sfēru ietekmei, ir spēcīgāka, tas kļūst par cēloni auglīgiem vējiem. (..) Šī planēta atnes slavu, uzplaukumu, pārpilnību, mierīgu un pārticīgu dzīvi. (..) Vēl vairāk, šī planēta nodrošina valdnieku labvēlību un dāvanas. Pašiem valdniekiem tā vairo dižumu un cēlsirdību. Ar vienu vārdu sakot, Jupiters dāvā laimi.”
