“Skatos, milzīga mamma un milzīgs bērns ar lielu baltmaizes bulku un kolu rokās,” endokrinoloģe skaidro aptaukošanās iemeslus, par kuriem visi nerunā 0
Kāpēc daži cilvēki var ēst visu, ko vēlas, un nepieņemas svarā, kamēr citi cīnās ar liekiem kilogramiem? Aptaukošanās – sarežģīta problēma ar daudziem iemesliem. TV24 raidījumā “Dr. Apinis” endokrinoloģe Ilze Konrāde skaidro nianses, par kurām neraksta glancētie žurnāli.
“Mēs, protams, esam katrs savādāks un mums ir ļoti daudz gēnu, kas nosaka svaru,” skaidro Konrāde. “Es biju Berlīnē zooloģiskajā dārzā un skatos- milzīga mamma un milzīgs bērns ar lielu baltmaizes bulku un kolu rokās,” Konrāde atzīst, ka gribējies šo skatu no mugurpuses nofotografēt, cik pikanti ir izskatījies.
Aptaukošanās un ģenētika: kāpēc ne vienmēr pie vainas dzīvesveids
“Mums ir 10-15% bērnu, kuriem ir kaut kādi ģenētiski traucējumi, kas rada šo aptaukošanos,” norāda profesore, piebilstot, ka diemžēl bieži vien cilvēki ar lieko svaru tiek pārāk ātri nosodīti, uzskatot, ka viņi vienkārši ēd pārāk daudz un dzer saldos dzērienus. “Katram no mums smadzenēs ir tāda struktūra, ko sauc par hipotolāmu. Tur ir sāta un apetītes centri. Viss tas, kas ir mūsu organismā, tam būtu jāregulē šī apetīte,” skaidro Ilze Konrāde.
Kad sāta signāli nedarbojas
Viņa turpina skaidrot, ka ir arī leptīns, ka ir hormons, kas ražots taukaudos un ir atbildīgs par signāla nosūtīšanu smadzenēm par to, ka mēs esam paēduši. Taču dažiem cilvēkiem šī sistēma nedarbojas kā nākas. “Mans leptīns šad tad klusē, nabadziņš. Tā dažkārt tas dara. Daudziem tā ir ģenētiska patoloģija,” atzīst endokrinoloģe. Raidījuma vadītājs Pēteris Apinis piebilst, ka viņa leptīns viņam atgādina ap pusnakti doties uz ledusskapi.
Kā dzīvesveids un profesija ietekmē aptaukošanās risku
Konrāde uzsver, ka ne tikai ģenētika, bet arī dzīvesveids ir būtisks faktors aptaukošanās attīstībā. Sēdošs darbs, neveselīgs uzturs un neregulārs miegs veicina svara pieaugumu. “Riska profesijas ir tālbraucēji šoferi, IT speciālisti: “Kad sēž pie tiem dzelžiem līdz četriem no rīta, un nav nekāda dienas režīma. Un šoferi! Ko tad viņi tur ēd, braucot uz Itāliju ar busiņu. Nav tā, ka viņam tur salātus māmiņa pasniedz. Viņš ēd makaronus un bulkas, ko benzīntankā var dabūt,” savā viedoklī dalās profesore.
Šāda dzīvesveida rezultātā var mainīties zarnu mikrobioms, kas savukārt var izraisīt leptīna rezistenci un apgrūtināt svara zaudēšanu. “Rezultātā, cilvēkam samazināt svaru ir ārkārtīgi, ārkārtīgi grūti pat ja viņš to vēlas,” noslēdz Konrāde.
