Skatītāju un žūrijas domas šoreiz saskanēja 0
Negadās nemaz tik bieži, ka skatītāju vērtējums sakrīt ar žūrijas domām. Šoreiz kā publikas, tā profesionāļu vienprātīga atzinība JRT aktrisei Gunai Zariņai par dzejnieka Ņurbuļa tēlu izrādē “Dieviņš pillā” un viņas kolēģim tajā pašā teātrī, nupat Lielajā Kristapā arī kino laurus plūkušajam Vilim Daudziņam par Ļeņina un Omes lomām.
Pēc ceremonijas satikts, JRT skatuves meistars teic, ka esot liela laime spēlēt izrādē, kuru veido tik jūtīgs, neparasts, interesants režisors kā Vlads (Vladislavs Nastavševs). Tā kā “Cerību ezers aizsalis” ir autobiogrāfiska izrāde, prasības bijušas īpatnējākas nekā citos iestudējumos. “Kad sāku spēlēt Omi, Vlada vecmāmiņu, režisoram ik pa brīdim ienāca prātā, ko es vēl varētu teikt, kas nemaz nav uzrakstīts,” piebilda laureāts. Bet no Ļeņina tēla tapšanas Vilim Daudziņam visvairāk palikšot atmiņā sarunas ar Uldi Tīronu, kurš spējis atbildēt uz jebkuru jautājumu, kādēļ izrādē darāms tas vai kas cits.
Tāpat ir piepildījusies “LA” piektdienas numurā izteiktā prognoze, ka lielākos laurus varētu plūkt mazās formas izrāde – “Dirty Deal Teatro” iestudētais “Dvēseļu utenis”. Īsta zvaigžņu stunda režisorei Ingai Tropai, jo viņas iestudētais darbs uzvarēja kā savā, mazo formas izrāžu kategorijā, tā arī ieguva Gada izrādes titulu jeb “Grand Prix” sacensībā ar uzvarētājiem kategorijās “Gada lielās formas izrāde”, “Gada izrāde bērniem” un “Gada izrāde pusaudžiem”.
Ingai Tropai darbs palikšot atmiņā kā baudpilns, bet arī ļoti grūts process, jo sapratusi, ka, lecot milzīgā avantūrā, līdz idejas piedzimšanai piedzīvojusi ļoti lielas radošas mokas, bet tagad šķietot, ka gūta viena no skaistākajām pieredzēm dzīvē un atziņa, ka ir vērts nebaidīties riskēt… Bet aktieri, izrādes kodols, izveidojuši jaunu, avangardisku teātra apvienību “Kvadrifrons”, kura uzaicinājusi Ingu Tropu iestudēt nākamo darbu – “Sidraba šķidrums”. Tā autore, tāpat kā “Dvēseļu utenim”, ir Justīne Kļava, kura jaunās krāsās saspēlējusies ar Aspaziju.
Žūrijas skatījumā mazo formu kategorijā “Dvēseļu utenis” bija gandrīz absolūts līderis interesantā, vieglā formā risinātās smagās tēmas dēļ, bet tā sīvākais konkurents par “Grand Prix” bija nevis “Gada lielās formas” uzvarētājs “Cerību ezers aizsalis” Jaunajā Rīgas teātrī, kā varētu domāt, bet gan “Gada izrāde pusaudžiem” “Labie bērni” Valmieras drāmas teātrī. Kā sacīja žūrijas komisijas priekšsēdētāja Edīte Tišheizere, gan viena, gan otra ir ļoti laikmetīgas izrādes, abas runā par agrāk neaizskartām tēmām. “Labie bērni” apspēlē virtuālo vidi, kurā tiek ierauti tās nosacījumiem nesagatavoti bērni un viņu vecāki, traģiski laužot likteņus. Savukārt “Dvēseļu utenis” ir jaunu aktieru versija par to, kā turpmāk būvēsim savu daudznacionālo un daudzkulturālo nākotni un kā izturēsimies pret vēsturi, neaizmirstot, bet nepaturot nesamierināma naida pozīciju.
Lielās formas izrāžu kategorijā atšķirībā no pagājušā gada gandrīz katram žūrijā bijis savs favorīts. “Vairākkārt pārbalsojām, kamēr nonācām pie vienprātības, balvu piešķirot izrādei “Cerību ezers aizsalis”,” atklāj Edīte Tišheizere. Teātra zinātniece uzskata – izrāde ļoti attīstās, kristalizējas tēma. Kaut arī pirmais iestudējums “Cerību ezers” sākotnēji šķitis sabiedriski daudz nozīmīgāks, tā turpinājumā atklājas gan cilvēciska traģēdija, gan pavisam jauna kategorija Vlada Nastavševa daiļradē – pašironija, uzsver teātra kritiķe. Pasaulē notiek lielas lietas, ar kuru mērogu nevar salīdzināt tavas iekšējās drāmas, bet pēdējās tev tomēr daudz svarīgākas.
Viesturs Kairišs pie “Gada režisora” titula esot ticis diezgan lielā žūrijas vienprātībā, bez nepieciešamības pārbalsot. Viņa trumpis žūrijas acīs tas, ka abas izrādes, par kurām piešķirta balva, ir mākslinieciski ļoti vienotas.
Runājot par aktrišu un aktieru lauriem, konkurence bijusi ļoti sīva, taču arī te žūrija iztikusi bez pārbalsošanas, jo visi pieci kritiķi ļoti rūpīgi izsvēruši savus favorītus. Eduards Liniņš piedāvājis interesantu sistēmu, ko varētu izmantot arī turpmāk. Ikviens žūrijas loceklis izvēlējās savus trīs favorītus, kurus sarindoja, attiecīgi pirmajai vietai piešķirot trīs punktus, otrajai – divus un trešajai – vienu, un, skaitot punktus, pirmām kārtām ņem vērā pirmās vietas. Šī sistēma esot vērsta uz izcilību.
Protams, luga un izrāde ir divas atšķirīgas lietas, tomēr interesanti, ka Artūrs Dīcis oriģināldramaturģijas kategorijā pārspēja Justīni Kļavu, kuras darbs bija pamatā “Grand Prix” ieguvējam “Dvēseļu utenim”. Edīte Tišheizere neslēpj kārtis – Justīnes Kļavas teksts un tēmas izvērsums lielā mērā tapis konkrētajiem aktieriem konkrētajā brīdī. Bet Artūra Dīča darbs “Arī vaļiem ir bail” ir pilnvērtīga luga, turklāt komēdijas žanrā, kas arī ir liels retums, skar tik būtiskus cilvēka dzīves jautājumus, ka to varēs iestudēt jebkurš teātris arī citos apstākļos.
Teātra balvas “Spēlmaņu nakts” 2017./2018. gada sezonas laureāti
* Balva par mūža ieguldījumu: Latvijas Nacionālā teātra aktrise Māra Zemdega un Dailes teātra aktieris Gunārs Placēns;
* Gada izrāde: “Dvēseļu utenis” “Dirty Deal Teatro”, režisore Inga Tropa;
* Gada lielās formas izrāde: “Cerību ezers aizsalis” Jaunajā Rīgas teātrī, režisors Vladislavs Nastavševs;
* Gada mazās formas izrāde: “Dvēseļu utenis” “Dirty Deal Teatro”, režisore Inga Tropa;
* Gada izrāde bērniem: “Naksitrallīši” Latvijas Leļļu teātrī, režisore Laura Čaupale;
* Gada izrāde pusaudžiem: “Labie bērni” Valmieras drāmas teātrī, režisors Reinis Suhanovs;
* Gada režisors: Viesturs Kairišs, “Salome” Latvijas Nacionālajā teātrī, “Baladīna” Valmieras drāmas teātrī;
* Gada aktrise: Guna Zariņa – Ņurbulis izrādē “Dieviņš pillā” Jaunajā Rīgas teātrī;
* Gada aktieris: Vilis Daudziņš – Ļeņins izrādē “Pēdējā Ļeņina eglīte”, Ome izrādē “Cerību ezers aizsalis” Jaunajā Rīgas teātrī;
* Gada aktrise otrā plāna lomā: Inga Misāne-Grasberga – lomas izrādē “Mežainis” Latvijas Nacionālajā teātrī;
* Gada aktieris otrā plāna lomā: Aleksandrs Jonovs – Melnais princis izrādē “Zelta zirgs”, Piķamice izrādē “Krokodils Gena un Pekausis” Latvijas Leļļu teātrī;
* Gada jaunie skatuves mākslinieki: Jānis Kronis – lomas izrādē “Mežainis” Latvijas Nacionālajā teātrī, loma izrādē “Lidojošais šķīvītis” “Dirty Deal Teatro” un Igors Šelegovskis – Jezups Sebalds izrādē “Klūgu mūks”, Pēteris Bērziņš izrādē “Arī vaļiem ir bail” Latvijas Nacionālajā teātrī, Vitālijs izrādē “Dvēseļu utenis” “Dirty Deal Teatro”;
* Gada scenogrāfs: Reinis Suhanovs – “Arī vaļiem ir bail” Latvijas Nacionālajā teātrī, “Persiešu valodas stundas” Žaņa Lipkes memoriālā;
* Gada kostīmu mākslinieks: Keita – “Man 30 gadu” Latvijas Nacionālajā teātrī;
* Gada gaismu mākslinieks: Oskars Pauliņš par darbu sezonā Latvijas Nacionālajā teātrī un Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī;
* Gada videomākslinieks: Austra Hauks – “Dvēseļu utenis” “Dirty Deal Teatro”, “Romeo un Džuljeta” Latvijas Leļļu teātrī;
* Gada kustību mākslinieks: Agnese Vanaga, Leonards Vīksne – “Man 30 gadu” Latvijas Nacionālajā teātrī;
* Gada muzikālās partitūras autors: Jēkabs Nīmanis – “Dvēseļu utenis” “Dirty Deal Teatro”, “Kaiju karalienes noslēpums” Latvijas Leļļu teātrī, “Persiešu valodas stundas” Žaņa Lipkes memoriālā;
* Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs, izvirzīts kopā ar Laikmetīgo lugu autoru, scenāristu un dramaturgu apvienību): Artūrs Dīcis – “Arī vaļiem ir bail” Latvijas Nacionālajā teātrī.
* Žūrijas specbalvu par laikmetīga Nacionālā teātra vīziju un tās īstenošanu saņēma Ojārs Rubenis.
* Bērnu žūrijas specbalvas saņēma izrāde “Niķa un Riķa stiķi” Dailes teātrī, režisors Kārlis Auškāps, kā arī “Labie bērni” Valmieras drāmas teātrī, režisors Reinis Suhanovs.
