Skatītājs jautā: Valstī nav naudas medicīnai, bet kāpēc atrod miljonus, lai varētu padancot? 35
Skatītājs jautā: “Skatos un brīnos. Valstī nav naudas medicīnai, nav izglītībai, bet lai pašdarbnieki varētu padancot, tur miljonus atrod?
Katram, protams, ir tiesības uz savu viedokli. Bet, ko es teiktu, – šī padancāšana un padziedāšana, tā nav tikai izklaide. Tā ir ļoti svarīga mūsu pašu latviešu būtības un identitātes daļa. Tā ir vieta, kur satiekamies, kur gūstam spēku, uzlādējamies! Šādu komentāru TV 24 raidījuma “Uz līnijas” skatītājam sniedza Daina Markova, Dziesmu un deju svētku izpilddirektore.
Dziedāšana un dejošana ir veids, kā apliecinām savu garīgo spēku, savu vienotību. Tas ir ļoti svarīgi – tas ir BŪT! Kā saka Markova, arī, emocionāli un psiholoģiski kopā esot, šo dalībnieki veselība uzlabojas!
Dalībai Dziesmu un deju svētkos reģistrējušies 40 892 dalībnieki
Dalībai XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos reģistrējušies 40 892 dalībnieki, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Linda Ertmane.
Patlaban ir noslēgusies dalībnieku elektroniskā reģistrācija, kas bija veids, kā nodot svētku rīkotājiem nepieciešamos datus daudzfunkcionālās dalībnieka kartes izveidei.
Gaidāmo Dziesmu un deju svētku dalībnieku karte kalpos kā dalībnieka identifikācijas dokuments, ar to varēs iekļūt mēģinājumos un koncertos, kā arī saņemt ēdināšanas pakalpojumus svētku norises vietās. Uz kartes būs izvietots dalībnieka fotoattēls, vārds un uzvārds, kolektīva nosaukums un unikāls “QR” kods.
Ertmane norāda, ka jaunākajiem pieciem dalībniekiem šobrīd ir viens gads, tie piedalīsies folkloras kopu koncertos, savukārt aktīvi svētkos piedalīsies 21 seniors, kas vecāks par 90 gadiem. Vecākajiem Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ir 96 gadi, bet lielākā daļa šo senioru ir koru dalībnieki.
Dalībai svētkiem reģistrējušies 40 892 potenciālie dalībnieki, no tiem 15 809 ir koristi un 16 848 dejotāji. Ap 3500 cilvēku darbojas vairākos kolektīvos, no tiem 400 cilvēki savieno dalību koros un deju kolektīvos.
Svētkos piedalīsies 1790 kolektīvi – 268 no Kurzemes, 250 no Latgales, 53 no Sēlijas, 599 no Vidzemes, 152 no Zemgales, 377 no Rīgas un 91 no diasporas. Viskuplāk būs pārstāvēta deju nozare – dalībai svētkiem pieteicās 695 kolektīvi.
Vasarā gaidāmajā notikumā piedalīsies arī 457 kori, 155 folkloras kopas, 124 tautas lietišķās mākslas studijas, 69 koklētāju ansambļi, 67 vokālie ansambļi, 66 pūtēju orķestri, 55 tautas mūzikas kapelas, 79 mazākumtautību kolektīvi un 23 amatierteātri.
Kolektīvu vidū ir jauktais koris “Cantus Fortis” no Rīgas ar 100 dziedātājiem, Rīgas Lutera draudzes koris ar 98 dalībniekiem, Zemessardzes pūtēju orķestris ar 90 mūziķiem, Rīgas valsts 2.ģimnāzijas jauktais koris ar 88 un Bostonas latviešu koris ar 85 koristiem.
Vecākie un tradīcijām bagātākie kolektīvi darbojas Vidzemē – Straupes pagasta jauktais koris, kurš dibināts 1864.gadā, jauktais koris “Trikāta”, kas dibināts 1865.gadā, un jauktais koris “Lāčplēsis”, kas dibināts 1865.gadā. Dziesmusvētku vienaudzis ir jauktais koris “Ērgļi”, kas dibināts 1873.gadā. Svētkos piedalīsies arī visjaunākie kolektīvi, kas dibināti 2020.gadā – Valkas pilsētas pūtēju orķestris un tautas deju kolektīvs “Pastalnieki” no Ropažu novada.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks Rīgā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam. To galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē LNKC.
