Skatītājs jautā: Vai Krievijas oligarhi varētu apvienoties un slepeni izsludināt atlīdzību par Putina galvu? 45
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” kāds skatītājs uzdeva šādu jautājumu: “Putina [Krievijas prezidents Vladimirs Putins – red.] dēļ oligarhi un kopējais bizness Krievijā ir guvis zaudējumus. Vai varētu būt tā, ka šie oligarhi apvienojas un slepus izsludina lielu atlīdzību par Putina galvu?”
Raidījumā uz šo jautājumu atbildēja NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš: “Krievijā var visādus brīnumus sagaidīt, jo redzams, ka situācija tur paliek bēdīgāka ar katru mēnesi. Krievija turpina ciest zaudējumus, nespējot gūt ieņēmumus. Protams, arī oligarhi ir zaudējuši, negribu sameloties, bet tā summa bija kādu laiku atpakaļ minēta – viņa bija diezgan pamatīga, ja! Viņiem viss ir atņemts ārzemēs. Un jā, varētu būt…Nu tas jau nebūtu sliktākais variants.”
ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju
Jau vēstīts, ka šā gada 24.februrī Eiropas Savienība (ES) piektdien vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, izdarot to Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā pirmajā gadskārtā, paziņoja ES prezidējošā valsts Zviedrija, vēstīja LETA.
Šī ir desmitā sankciju pakete, ko ES noteikusi pret Krieviju kopš tās iebrukuma sākuma.
Tā ietver “mērķētus ierobežojošus pasākumus pret indivīdiem un juridiskām personām, kas atbalsta karu, izplata propagandu vai piegādā dronus, kurus Krievija izmanto karā”.
Diplomāti pēc konsultācijām paziņoja Vācijas ziņu aģentūrai DPA, ka šī pakete ietver papildu ierobežojumus tirdzniecībā.
Sarunas par desmito sankciju paketi notika ilgāk, nekā bija plānots, galvenokārt tāpēc, ka Polija mēģināja panākt aizliegumu importēt Krievijas sintētisko kaučuku, kas tiek izmantots riepu ražošanā.
Itālija bloķēja Polijas prasību, jo vēlējās tādam aizliegumam ilgāku pārejas periodu, lai Itālijas riepu rūpniecības sektors varētu atrast jaunus piegādātājus.
Varšava piekrita ar nosacījumu, ka sintētiskā kaučuka imports uz ES nākotnē tiks regulāri novērots.
Desmitā sankciju pakete arī paredz iesaldēt ES esošos aktīvus trim Krievijas bankām, noteikt eksporta kontroli precēm, kuru vērtība sasniedz 11 miljardus eiro gadā, kā arī vērsties pret Irānas bezpilota lidaparātu ražotājiem, kas piegādā produkciju Maskavai.
Sankcijas stāsies spēkā sestdien, kad tās tiks publicētas ES Oficiālajā vēstnesī.
“Tautas tiesa” Hāgā aicina tiesāt Putinu
Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vajadzētu apsūdzēt par vairāk nekā tūkstots agresijas nozieguma epizodēm pret Ukrainu, piektdien, 24.februārī, secinājusi tā dēvētā tautas tiesa, uzsverot, ka diktatoru jātiesā “pēc iespējas ātrāk”, vēstīja LETA.
Tiesa, kas sevi dēvē arī par “Ukrainas tribunālu”, šādu atzinumu izdarījusi dienā, kad aprit gads kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Tomēr šis atzinums nav juridiski nav saistošs.
Viens no “Pasaules pilsoņu tiesas” trim tiesnešiem, nolasot spriedumu, norādīja, ka tiesa “ir dzirdējusi pietiekami ticamus pierādījumus, lai piekristu secinājumam, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka Krievijas Federācijas prezidents ir izmantojis smagu un iznīcinošu bruņotu spēku” pret Ukrainu.
Spriedumā secināts, ka “ir pietiekams pamats apstiprināt apsūdzību prezidentam Vladimiram Putinam par vairāk nekā 1000 agresijas nozieguma epizodēm, kas pastrādātas pret Ukrainas teritoriju un tautu”, paziņoja tiesnesis Zaks Jakūbs, kurš agrāk bija Dienvidāfrikas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnesis un antiaparteīda aktīvists.
Tiesa arī aicināja “Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), Eiropas Savienību un visas pasaules tautas” “nodrošināt, ka apsūdzības rakstu izdod tiesa ar juridiskām pilnvarām”, Putins tiek aizturēts un “pēc iespējas ātrāk tiek tiesāts oficiālā Ukrainas tribunālā”.
Neoficiālā prāva Hāgā sākās pirmdien, un tās organizatori uzsver, ka tā ir simboliska, tomēr nepieciešama, lai “novērstu atbildības plaisu”, jo pašlaik neviena tiesa nespēj izskatīt agresijas noziegumus Ukrainā.
Saskaņā ar Hāgā bāzētās Starptautiskās krimināltiesas (SKT) dibināšanas dokumentu – Romas statūtiem – šī nozieguma sastāvu cita starpā veido iebrukums, militāra okupācija, kā arī vienas valsts īstenota citas valsts bombardēšana.
SKT pašlaik izmeklē iespējamos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kas pastrādāti Ukrainā, tomēr tai nav mandāta iztiesāt lietas, kas attiecas uz agresijas noziegumu.
Tautas tiesas tiesneši pauda cerību, ka viņu darbs tuvina Ukrainas kara izraisītāju tiesāšanu.
“Pasaules pilsoņu tautas tribunālu” 2021.gadā izveidoja atzītais Nirnbergas tribunāla prokurors Bens Ferencs un ukraiņu cilvēktiesību juriste, “Cinema for Peace” aktīviste Oleksandra Matvičuka, kuras vadītais Ukrainas Pilsonisko brīvību centrs (CCL) pērn saņēma Nobela Miera prēmiju.
Matvičuka pagājušajā nedēļā sarunā ar ziņu aģentūru AFP izteica aicinājumu ANO un Eiropas Savienībai (ES) atbalstīt Kijivas prasīvu veidot īpašo tribunālu augstāko Krievijas amatpersonu tiesāšanai.
