Skatītājs jautā: Kādēļ uzturlīdzekļu parādniekus nesūta piespiedu darbos? 21
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāds skatītājs uzdeva jautājumu, kas saistīts ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem bērniem: “Kādēļ parādniekus neņem un nesūta piespiedu darbos? Tādiem vajadzētu nometnes, lai atstrādā!”
Uz šo skatītāja jautājumu atbildēja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijas direktors Edgars Līcītis, sakot, ka fonda darbinieki regulāri sadarbojas ar policiju. Turklāt pirms vairākiem gadiem jau esot noslēgts sadarbības līgums ar Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru, kurā vienojušies, kādā kārtībā tiek piemērots Krimināllikuma 170.pants par izvairīšanos no uzturlīdzekļu došanas.
“Pēdējo trīs gadu laiku mēs faktiski vairāk nekā 3000 līdz 4000 reizes esam vērsušies policijā, un ticis uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos [maksāt uzturlīdzekļus – red.], tā kā tas tiek darīts un piemērots. Bet te ir jāsaprot, kā es iepriekš jau minēju, ka puse no šiem parādniekiem jau ir ar sodāmību. Līdz ar to šīm personām vēl klāt viena sodāmība faktiski neko nemaina – viņas neuztver šo kriminālsodu kā ietekmējošu līdzekli, viņas jau ir sodītas faktiski,” tā skatītāja jautājumu TV24 raidījumā “Uz līnijas” komentēja Līcītis.
Kā liecina informācija Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) interneta mājas lapā, tad saskaņā ar UGF administrācijas datiem šobrīd [informatīvais ziņojums 25.04.2023 – red.] kopējais parāda apmērs valstij pārsniedz 345 miljonus eiro.
Pērn vairāk kā 700 parādniekiem piemērota kriminālatbildība par izvairīšanos no bērnu uzturēšanas.
Statistikas dati liecina, ka 2022. gadā prokurora priekšraksts par sodu piemērots 696 gadījumos (kā soda veidu piemērojot sabiedrisko darbu, naudas sodu vai piespiedu darbu), savukārt notiesājošs tiesas spriedums ir bijis 29 gadījumos.
Šā gada 25. aprīlī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja pirms 1. lasījuma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Grozījumu mērķis ir pilnveidot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk – Fonds) izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanas mehānismus, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību, motivētu parādniekus nodrošināt bērnus ar uzturlīdzekļiem, kā arī segtu parādsaistības pret Fondu.
Izmaiņas paredz piemērot uzturlīdzekļu nemaksātājiem šobrīd likumā noteiktos ierobežojumus (iekļaušana parādnieku reģistrā; auto un kuģošanas vadīšanas līdzekļu vadīšanas tiesību liegums; šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana) arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa izbeigta, bet parādnieks nav nomaksājis uzkrāto parādu un neveic nekādas darbības tā segšanai, teikts UGF ziņojumā.
Tāpat Fonda administrācijai būs tiesības bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem par visām Fonda parādnieku uzņemtajām saistībām gan tādām, kas tiek pildītas, gan arī par kavētajām saistībām. Tā Fonda administrācija noskaidros, vai parādniekam ir bijuši līdzekļi, kurus viņš izvēlējies novirzīt, piemēram, auto līzingam, nevis bērna uzturlīdzekļiem.
Ja Fonda administrācija konstatēs pazīmes, kas varētu norādīt uz parādnieka ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturlīdzekļu samaksas pienākuma, tā vērsīsies Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas.
Ar grozījumiem likumā vienlaikus plānots noteikt aizliegumu parādniekiem cedēt savus prasījumus, nododot prasījuma tiesību, un secīgi no tā izrietošo tiesību saņemt naudas līdzekļus, citai personai. Nereti Fonda parādnieki saņemot naudu, kas viņam pienākas, piemēram, kā apdrošināšanas atlīdzība, šo tiesību pārvirza citam saņēmējam, lai izvairītos no uzturlīdzekļu parāda piedziņas. Turpmāk grozījumi likumā liegs to darīt.
Likumprojekts pieejams ŠEIT.
Uzturlīdzekļu Garantiju fonda likumu var lasīt ŠEIT.
