VIDEO. Skatītājs: “Ja mana sieva ir Krievijas pilsone un nenokārtos valodas eksāmenu, vai viņu deportēs un man ir jāšķiras?” 94
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāds skatītājs uzdeva jautājumu: “Mana sieva ir Krievijas pilsone. Ja viņa tagad nenoliek tos eksāmenus [latviešu valodas – red.], kādā veidā notiks deportācija? Vai mani sūtīs viņai pakaļ vai kā? Jeb mums ir jāšķiras?”
“Jums vispirms ir jāsazinās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) un jāpārunā, vai tiešām konkrētajā gadījumā ir piemērojams šis regulējums. Es domāju, ka visi šie jautājumi par pašu uzturēšanās atļauju procesu, noteikti jājautā tieši PMLP,” tā uz skatītāja jautājumu atbildēja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
“Attiecībā uz eksaminācijas proceu – es atgādinu, ka mums ir atvieglojumi noteiktām iedzīvotāju grupām. Tie ir tie, kuri vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu, un tie ir tie, kuri ir sasnieguši 75 gadus. Valsts izglītības satura centrs nodrošina tieši šo valodas prasmes pārbaudi. Tas ir tas, par ko mēs atbildam šajā procesā,” norādīja Voroņenko.
Jau ziņots, ka Saeima 2.februārī noraidīja kolektīvo iniciatīvu par Imigrācijas likuma grozījumu atcelšanu, kas paredz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas pilsonību kārtot valsts valodas pārbaudi, ziņoja LETA.
Arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija neatbalstīja kolektīvo iniciatīvu.
Iniciatīvas autore Olga Petkeviča komisijā skaidroja, ka krievu valoda ir tikai saskarsmes instruments. Viņa un arī citi Latvijā dzīvojošie esot lojāli Latvijai, ne Krievijai un Putinam. Petkeviča akcentēja, ka Imigrācijas likuma grozījumi pārsvarā skaršot vecākus cilvēkus, kuri, pat ja pārzinot latviešu valodu sarunvalodas līmenī, savos gados emocionāli un fiziski nespēj izturēt tik ilgu eksāmenu.
Iekšlietu ministrijas (IeM) un Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji uzsvēra, ka A2 ir valsts valodas nepieciešamais līmenis, tas nav augsts, un šī prasība nav nesamērīga vai nepareiza, jo tas ir nepieciešams, lai persona varētu pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrības dzīvē.
Deputāts Raivis Dzintars (NA) sacīja, ka novērtē sabiedrisko iniciatīvu, bet neatbalstīs tālāk virzīšanu. Viņš ir pārliecināts, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi ir riska grupa, tas nenozīmējot, ka visi ir Putina ideoloģijas piekritēji, bet tā ir riska grupa, kas jāņem vērā.
Tāpat vairāki deputāti atzina, ka ir virkne problēmjautājumi, kas jāapzina un jārisina, bet, ja šodien atbalstīs iniciatīvas tālāk virzīšanu, tas sniegs maldinošu informāciju personām uz ko attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, ka nav nepieciešams kārtot valsts valodas eksāmenu, jo nākotnē, iespējams, būs jauni likumprojekta grozījumi.
Arī VISC pārstāve uzsvēra, ka ir nepieciešams dot skaidru signālu, ka valsts valoda ir jāzina, un Imigrācijas likuma grozījumi netiks pārskatīti pēc būtības.
Jau ziņots, ka pērn 24.septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas maina uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību Krievijas pilsoņiem. Grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas pirms citas valsts pilsonības saņemšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz šī gada 1.septembrim jāiesniedz dokumenti, kas apliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī.
Saskaņā ar regulējumu, pārbaudi var nekārtot personas kas ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Tāpat pārbaude nav jākārto personām, kas apguvušas akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojusi centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9.klasei vai centralizēto eksāmenu latviešu valodā 12.klasei.
Iekšlietu ministrija iepriekš lēsa, ka jaunās Imigrācijas likuma prasības attiecas aptuveni uz 25 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 5000 ir vecāki par 75 gadiem.
LETA arhīvs liecina, ka Petkeviča iepriekš bija autore parakstu vākšanas iniciatīvai “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”, lai politiķi atceltu nosacījumu sākumskolēniem skolās lietot sejas maskas. Savulaik viņa bija kādreizējā Daugavpils mēra Riharda Eigima padomniece komunikācijas jomā