Skatītājs izbrīnīts par invaliditātes grupas piešķiršanas kārtību: “Vai ir paredzams, ka amputētais loceklis ataugs?” 63
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāds skatītājs uzdeva jautājumu saistībā ar invaliditātes grupas piešķiršanu: “Vēlos saprast, kāpēc personai pēc kājas amputācijas piešķir 1.invaliditātes grupu uz laiku nevis beztermiņa? Vai ir paredzams, ka amputētais loceklis ataugs?”
“Ļoti leģendārs jautājums,” tā atbildi uz skatītāja jautājumu iesāka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītaja Daina Grabe. “Ir jāsaprot – jā, kāja neataugs! To mēs visi labi zinām, medicīna tik tālu nav augusi un gājusi tik tālu. Bet ir jāsaprot, ka šo kāju var protezēt. Šis laiks tiek noteikts. Un, ja ārsts ir norādījis, ka viņam ir paredzēta protezēšana, tad cilvēka funkcionēšana izmainīsies. Cilvēks pārvietosies. Mēs zinām, ka cilvēki ar protēzēm skrien, un citreiz, man liekas, pat pārvietojas ātrāk nekā mēs,” tā komentēja Grabe.
Tādi gadījumi pasaulē ir pieredzēti, piekrita raidījuma vadītājs. Savukārt Grabe vēl piebilda, skaidrojot situāciju ar invaliditātes grupas piešķiršanas kārtību: “Komisija vērtē funkcionēšanu. Un mēs skatāmies – ja valsts piešķir cilvēkam kādus tehniskos palīglīdzekļus, tajā pašā laikā arī protēze, mums tas ir jāņem vērā, jo viņam mainīsies šie funkcionēšanas ierobežojumi.”
Ļoti svarīgs valsts sociālās aizsardzības elements ir invaliditātes noteikšanas procesa organizēšana. Pirmreizējo un atkārtoto invaliditātes ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (Valsts komisija), kuras sastāvā ir Rīgas apvienotā nodaļa un astoņas reģionālās nodaļas, tā informē Labklājības ministrija savā interneta mājas lapā ŠEIT.
Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.
Invaliditātes noteikšanas kārtību reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 805 “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” (MK noteikumi Nr.805).
Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ:
– persona ir nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas;
– personai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi, un to apliecina medicīniskie dokumenti.
Ja personai veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi, invaliditātes ekspertīzi var veikt arī ātrāk par sešiem mēnešiem, konsultējoties ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu.
Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, personai vispirms ir jādodas pie sava ģimenes vai ārstējoša ārsta, kurš, ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un atbilstošas ārstēšanas rezultātus, izlems jautājumu par personas nosūtīšanu uz Valsts komisiju invaliditātes ekspertīzes veikšanai.
Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, personai vai tās likumiskajam pārstāvim Valsts komisijā iesniedz sekojoši dokumenti:
– iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai (ja invaliditātes ekspertīze veicama pilngadīgai personai, tad jāaizpilda funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa);
– ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u);
– citus personas medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pati persona uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei.
Plašāku informāciju, kas atjaunota ar jaunāko informāciju 2023.gada 18.novembrī, variet lasīt Labklājības ministrijas interneta mājas lapā ŠEIT.
