Dzīvoju starp divām aptiekām, vienā konkrētas zāles maksā par 5 eiro dārgāk. Kāpēc tā? 57
Es dzīvoju starp divām aptiekām, vienā konkrētās zāles X man vienā aptiekā maksā par 5 eiro dārgāk nekā otrā. Vai ir sagaidāms, ka zāļu cenas būs vienā līmenī un izlīdzināsies? Šādu jautājumu TV24 raidījums “Uz līnijas” aicināja komentēt Ingrīdu Circeni, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti (JV).
“Ja viss, kas tiek šobrīd Saeimā plānots, tiks iedarbināts arī dzīvē, tad būs vienādi piecenojumi gan kompensējamajiem, gan arī valsts nekompensētiem medikamentiem. Ja vienāds uzcenojums būs visiem šiem medikamentiem, tad arī cenām vajadzētu būt vienādām,” sola Circene.
Tiesa gan, iespējamas arī atkāpes, proti, cenas zālēm atšķirsies no tā, cik lielas ir aptiekas uzturēšanas izmaksas, vai aptieka atrodas Rīgas centrā, vai laukos – dažādi apstākļi ietekmēs cenu, tā kā “nelielas atšķirības var būt, bet ne tā, ka vienā vai otrā vietā ir divreiz dārgāk,” norāda politiķe.
Par PVN samazināšanu zālēm sola spriest nodokļu izmaiņu kontekstā, bet konkrētu rezultātu vēl nesola
Veselības ministrija (VM) zāļu cenu samazināšanas plānā sola apsvērt vēl vairāk samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) recepšu zālēm, taču konkrētākas diskusijas un aprēķini par iespējām gaidāmi vēlāk, kad valdošā koalīcija šogad spriedīs par plašākām izmaiņām nodokļos, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē klāstīja ministrijas pārstāvji.
Latvijā jau šobrīd tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% visiem medikamentiem, kamēr Igaunijā tā ir zemāka – 9% visiem medikamentiem, bet Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem, savukārt pārējiem medikamentiem tur tiek piemērota standarta likme 21%.
Komisijā veselības nozares pārstāvji pauda atbalstu VM izstrādātajam plānam zāļu cenu samazināšanai, taču saskatīja arī potenciālas problēmas, kuras nāksies risināt, ieviešot tajā paredzētos pasākumus. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāvis Sergejs Akuličs pauda bažas, ka nākotnē aptieku pieejamība varētu pasliktināties, ņemot vēra farmaceitu vecumu, aptieku struktūru, tāpēc visiem būs jādomā par aptieku reģionālo pārklājumu. Tāpat būs jāatrod līdzsvars starp zāļu finanšu un fizisko pieejamību, jo varot nākties izšķirties, vai “vēlamies mazāk maksāt par zālēm, vai tomēr lai tās ir pieejamas”.
Arī Latvijas Farmaceitu biedrība atbalsta VM izstrādāto plāno. Biedrības pārstāve Dace Ķikute norādīja, ka turpmāk diskusijās jārisina jautājumi par farmaceitu lomu un pieejamību, tostarp to atalgojuma celšanu. Šobrīd farmaceitu atalgojums esot par 50% mazāks nekā ārstiem. Biedrība vēlas, lai medikamentu piegādes ceļu pārraudzītu farmaceits, nevis komersantu tīkla menedžeris, kas nereti neesot jomas speciālists.
Vienlaikus viņa atbalsta VM ideju par farmaceita lomas stiprināšanu, taču daudzos aspektos tas esot saistīts ar finansējumu, jo farmaceitam arī par apkalpošanu jāsaņem atlīdzība.
VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis apliecināja, ka par zāļu pieejamību apdraudējuma gadījumā tiek domāts un esot sākts darbs kopā ar Aizsardzības ministriju. Patlaban liela daļa informācijas par risinājumiem šajā jautājumā esot ierobežotas pieejamības informācija.
