Skatītājs: “Man ir asinskārs jautājums. Latvijai, Lietuvai un Polijai jābrūk virsū Ukrainai!” 95
“Man ir asinskārs jautājums. Tas ož slikti, bet tas ir jāsaprot visiem, ka nav vērts gaidīt un čammāties.
Latvijai, Lietuvai un Polijai jābrūk virsū Ukrainai, un Somijai un Zviedrijai jābrūk virsū Krievijai, bet no Azerbaidžānas puses – kas sit pirmais, tas izdzīvos. Vai tad plātīsim rokas, kad krievi metīs atombumbas?
Domāju – jādod pa purnu un tad, kas ir, tas ir. Šādu jautājumu TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” uzdeva kāds skatītājs.
Mēs studijā tādu lēmumu nevarētu pieņemt, bet tas nav tik vienkārši – ir jāveido uzbrukumu grupējumi.
Un kurš galu galā būs tas, kas dos rīkojumus un pavēli iebrukt Krievijas teritorijā, – es to nezinu, tā skatītāja viedokli komentē Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Smiltēns: Vēsture Baltijas valstis un Poliju allaž saved kopā
Katra no mūsu valstīm cenšas iet savu ceļu, taču vēstures līkloči mūs allaž saved kopā, mūs vieno vēsturiskā pieredze, kopīgas uzvaras un kopīgas traģēdijas, Varšavā uzsvēris Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
Aģentūru LETA Saeimas Preses dienestā informēja, ka Polijas galvaspilsētā pulcējušies Baltijas valstu un Polijas parlamentu priekšsēdētāji, lai stiprinātu reģiona sadarbību laikā, kad Eiropas drošības sistēma saskaras ar nebijušiem izaicinājumiem.
Saeimas priekšsēdētājs, Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Jiri Ratass, Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena un Polijas Republikas Sejma maršale Elžbeta Viteka Varšavā pieņēma kopīgu paziņojumu, iezīmējot turpmākās sadarbības perspektīvas. Tikšanās laikā pārrunāts atbalsts Ukrainai, kopīgās aizsardzības stiprināšana un enerģētiskas drošības jautājumi.
Smiltēns uzsvēra, ka ir daudz jautājumu, kuros četrām valstīm ir vienprātība. “Mums ir pārliecība, ka Krievijas veiktie noziegumi Ukrainā nedrīkst palikt nesodīti, mēs kopīgi strādāsim, lai pārliecinātu citas valstis šo noziegumu izmeklēšanai organizēt starptautisku tribunālu,” sacīja Smiltēns.
”Mūsu valstis viennozīmīgi redz Ukrainas nākotni Eiropas Savienībā un NATO. Ukrainas armija patlaban ir viena no spēcīgākajām Eiropā, rūdīta cīņās pret asiņainu agresoru. Ukrainas dalība aliansē spēcinās Baltijas drošību un stiprinās visu NATO.
Mēs kopīgi vērsīsimies pie kolēģiem Eiropā un otrpus okeānam, lai šāda izpratne vienotu pēc iespējas vairāk sabiedroto, uzsvēra E. Smiltēns.
Tāpat mūsu drošībai svarīgi panākt pēc iespējas drīzu Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. Runājot vienā balsī, mūs pasaulē sadzird labāk,” pauda Saeimas priekšsēdētājs.
Ļoti būtiska arī reģiona enerģētiskā drošība, un aktuāla ir pēc iespējas ātrāka elektroenerģijas savienojuma izveidošana starp Poliju un Lietuvu, kas ļautu Latvijai iegūt neatkarību no BREL tīkla, kas savieno Krieviju, Baltkrieviju un Baltijas valstis, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.
