Skatītāja zvans: Kariņš uzvedas nevis kā viens no valsts līderiem, bet kā komjaunatnes sekretārs 81
Kāds TV24 skatītājs pēc premjera Krišjāņa Kariņa žestiem un uzvedības ir secinājis, ka viņš uzvedas nevis kā viens no valsts līderiem, bet kā komjaunatnes sekretārs.
Raidījumā “Uz līnijas” lūgta komentēt skatītāja novērojumus, bijusī izglītības un zinātnes ministre, RSU profesore Tatjana Koķe sacīja, ka viņa ļoti respektē katru zinātnes nozari, taču psiholoģija nav viņas nozare.
Viņa mazliet paskatījusies skolotāju protesta gājiena tiešraidi un izdarījusi savus secinājumus.
“Skaidrs ir viens, ka tad, kad mēs nākam tādam ļoti lielam cilvēku, indivīdu, personību skaitam priekšā, vēstījumam jābūt ļoti īsam, ļoti korektam. Ne vienmēr varēs atļauties pateikt to, ko grib dzirdēt,” Koķe atzina.
Viņa uzskata, ja Kariņa kungam būtu tie līdzekļi brīvi pieejami, noteikti risinājumu varētu atrast.
Koķe uzskata, ka labs solis ir, ka notiek tikšanās ar arodbiedrību un risinājumi tiek meklēti: “Man, protams, gribētos, lai tie tiešām būtu risinājumi, nevis pseidografiki, vienošanās, kaut kādi parakstīti memorandi, kas neko nedod.”
Jau vēstīts, ka streikojošo pedagogu prasību izpildei valdība plāno atvēlēt vēl 4,168 miljonus eiro, apliecināja izglītības ministre Anda Čakša (JV).
Šī summa tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9 039 833 eiro, ko paredz 21.aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu atalgojumu.
Finansējums tiks izmantots atalgojuma pacelšanai arī tiem pedagogiem, kuru algu likme šobrīd ir lielāka par minimālo.
Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl līdz pirmdienai bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības – IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.
Pārskatīts tikšot arī finansējuma avots atalgojuma palielināšanai augstskolu izglītības darbiniekiem, kas tiks ņemts no cita avota, nevis no jau piešķirtā finansējuma augstākajai izglītībai. Papildus līdzekļu ieguves avots pašlaik gan vēl nav publiski precizēts.
Arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga aģentūrai LETA pauda, ka IZM jaunākais piedāvājums paredz streika vienošanās izpildi, tomēr gala vērtējums tikšot sniegts tikai pēc tam, kad arodbiedrība pilnībā būs iepazinusies ar ministrijas sniegtajiem aprēķiniem, jo daļu no tiem LIZDA padome saņēmusi neilgi pirms tikšanās.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar IZM un arodbiedrību žurnālistiem pauda – lai arī valsts budžets tiks pārkārtots par labu izglītības nozarei, līdz galam neatrisinātas paliks daudzu skolotāju individuālās sūdzības, jo pašvaldībās nepieciešams sakārtot skolu tīklu.
Arī Čakša aģentūrai LETA uzsvēra, ka atbildība par piešķirtā finansējuma sadali ir pašvaldībām, lai nodrošinātu atbilstošu pedagogu atalgojuma pieaugumu.
Otrdienas vakarā notika LIZDA padomes ārkārtas sēde, kurā vērtēja jaunāko valdības piedāvājumu, taču gala vērtējums pieņemts netika, jo LIZDA vēloties vēl sīkāk pētīt piedāvājumu. Pēc Vanagas vārdiem, IZM piedāvātais risinājums streika vienošanās izpildei kopumā izklausoties korekti, bet LIZDA joprojām atturas sniegt pilnīgu piekrišanu līdz grozījumu apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Vanaga lēsa, ka grozījumu gala versija tiks saskaņota trešdien no rīta.
