Māju siltināšana: Kādas perspektīvas ir pensionāram, kas tomēr nevarēs nomaksāt kredītu? Iet uz ielas dzīvot? 107
Kāda TV24 skatītāja, runājot par daudzdzīvokļu namu siltināšanu, jautā: “Kādas perspektīvas ir pensionāram, kurš tomēr nevarēs nomaksāt to kredītu? Iet uz ielas dzīvot vai vismaz kāds pansionāts būs nodrošināts?”
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes loceklis Mārtiņš Paurs raidījumā “Uz līnijas” skaidro , ka ieguvums no mājas renovācijas ir arī īpašuma vērtības ļoti būtisks pieaugums, kas ir izdevīgs arī pensionāram, kurš piekritis mājas renovācijai.
“Tas ir kapitāls, kas pieder pašam iedzīvotājam. Ir iespēja šo vērtīgāko īpašumu pārdot un nopirkt mazāk vērtīgu, citā vietā,” viņš skaidro.
Jau vēstīts, ka sešu gadu laikā Rīgas pašvaldība apņēmusies siltināt 2000 māju.
No 3800 RNP daudzdzīvokļu mājām renovētas jeb nosiltinātas ir vien nedaudz vairāk par 40, kas ir apmēram 1%. Viena no lielākajām problēmām – māju iedzīvotāji ir kūtri un negrib atbalstīt nosiltināšanas projektu.
RNP gan apliecināja, ka nosiltinātās ēkas var ietaupīt pat vairāk nekā pusi no tā siltumereģijas apjoma, kas bijis līdz šim. Turklāt apkures sezona būs vidēji par diviem mēnešiem īsāka – aptuveni četri mēneši, skaidroja uzņēmumā.
Tomēr bez iedzīvotāju piekrišanas pašvaldība un apsaimniekotājs nevarēs sasniegt savu izvirzīto mērķi līdz 2030. gadam nosiltināt 2000 māju.
Lai pievilinātu iedzīvotājus, pašvaldība līdz šim jau nodrošināja gan nodokļu atlaides, gan līdzfinansēja finanšu institūcijas “ALTUM” māju renovācijas programmu. Taču iedzīvotāji ne vienmēr ir gatavi ieguldīt savu naudu, kur nu vēl aizņemties.
Lai iedzīvotājus motivētu, RNP apsver stingrus sava veida sodus. Piemēram, mājas, iespējams, nevarēs ekspluatēt, varbūt būs ievērojami palielināts īpašuma nodoklis.