Skatītāja jautājums: “Kā pārtikas apgādes konkursu Latvijas armijai var vinnēt firma, kam tam nav līdzekļu?” 36
Skatītāja jautājums: “Situācija ar pārtikas apgādi Latvijas armijai un par konkursu uz šo iespēju, ka to vinnējusi firma, kurai tam īsti nemaz nav līdzekļu. Kā tas ir iespējams?”
Man šo ir grūti komentēt. Ja tur kāda šmuce ir, tad darbs būs tiesībsargājošajām iestādēm, tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Slaidiņš uzsver, ka nav apgādes iepirkumu speciālists, priekš viņa tas esot kosmoss un ar to viņu varētu piebeigt, tāpēc šo konkrēti komentēt nemākot.
Mūrniece uzdevusi veikt pārbaudi par 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu
Reaģējot uz izskanējušo informāciju, Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) ir uzdevusi veikt pārbaudi par 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu, turklāt Aizsardzības ministrija jau pērn rudenī ar iepirkuma procesu saistītos dokumentus nosūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Reaģējot uz izskanējušo informāciju, Mūrniece ir uzdevusi veikt pārbaudi par kvalifikācijas prasībām iepretim noslēgtā līguma mērķim, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Vienlaikus ministrija informēja, ka iepirkums tika sākts iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) laikā – 2021.gada 18.oktobrī un tika noslēgts pērn 22.decembrī.
Iepirkuma mērķis ir piegāžu un pasūtījumu veikšanas e-platformas administrēšana, piesaistot nepieciešamos resursus izpildei. Iepirkuma tehniskā specifikācija nosaka, ka komersantam, kurš uzvarēs šajā iepirkumā, nav pašam pilnībā jānodrošina nepieciešamās noliktavas pārtikas produktu un citu resursu uzglabāšanai, kā arī transports un citi materiāltehniskie līdzekļi.
Saskaņā ar pasūtītāja uzdevumu komersanta pienākums ir nodrošināt pārtikas piegādātājus un ražotājus, kuri piedalās komersanta izveidotajā platformā, līdzīgi kā tas ir pašlaik jau ar pastāvošo Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-katalogu.
Šāds risinājums tika izvēlēts, lai atvieglotu un aizstātu līdz šim esošo kārtību, kad katra Nacionālo bruņoto spēku vienība slēdza vispārējo vienošanos ar izvēlētajiem komersantiem un pati administrēja pasūtījumus. Rezultātā tiek nodrošināts ērtāks un centralizēts cenu pārskatīšanas mehānisms, kas pielāgots tirgus apstākļiem.
Savukārt pakalpojuma sniedzēja uzdevums ir nodrošināt maksimālu konkurenci katrā norādītajā pozīcijā, kas attiecīgi novērsīs pārlieku lielu vai pat mākslīgu produktu vai pakalpojumu sadārdzinājumu.
Šīs prasības bija norādītas pārtikas produktu ražotājiem iepirkuma tehniskajā specifikācijā, nosakot piegādātāju skaitu galvenajās pārtikas produktu kategorijās, piemēram, tādās produktu pozīcijās kā gaļas produkti un maizes produkti norādot, ka jābūt vismaz trijiem vai četriem piegādātājiem.
Saskaņā ar noteiktajām prasībām pakalpojuma izpildītājam ir jāveic pārtikas produktu uzglabāšana krīzes laikam, kas nenosaka obligātu nosacījumu nodrošināt uzglabāšanu savās telpās.
Pārtikas produktu saraksts tika veidots kopā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) speciālistiem, un, pretēji publiski izskanējušajiem apgalvojumiem, “krīzes laika” pārtikai nav piemērotas tā saucamās “zaļās prasības”.
Tāpat Aizsardzības ministrija norādīja, ka iepirkuma pretendentiem bija noteikta prasība pēc vismaz triju gadu pieredzes līdz pieteikuma iesniegšanas dienai loģistikas pakalpojumu sniegšanā pārtikas piegādei vai ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai.
Visbeidzot būtiska prasība bija kandidātam uz pieteikuma iesniegšanas dienu apliecināt, ka līguma izpildē tiks nodrošināta pārtikas produktu rezervju uzglabāšana Latvijas teritorijā un produktu aprite atbilstoši to realizācijas un derīguma termiņiem, nodrošinot, ka pārtikas rezerves tiks uzglabātas Latvijas teritorijā un būs pieejamas krīzes gadījumā.
Aprēķinus par kopējo līguma summu, kas veido 220 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), līguma izpildes laikā (60 mēneši) veica NBS eksperti, ņemot vērā inflāciju, plānoto Valsts aizsardzības dienestu, kā arī plānoto NBS rezerves karavīru apjomu un administrēšanas izmaksas.
Saskaņā ar šo aprēķinu gadā līguma summa veidos 44 miljoni eiro bez PVN. Šajā summā iekļauts ne tikai kopējais ikdienas pārtikas patēriņš, kurš neveido visu minēto līguma summu, bet arī paredzamais patēriņš krīzes gadījumā, iespējamais pieprasījuma un pārtikas cenu kāpums kara apstākļos.
Kā atbilstošāko piemērojamā iepirkuma metodi iepirkuma komisija izvēlējās konkursa dialogu. Ņemot vērā, ka pārtikas loģistikas pakalpojums tika pirkts pirmo reizi, tika nolemts tehnisko specifikāciju sagatavot kopā ar industrijas pārstāvjiem. Pirms iepirkuma tika organizēta tikšanās ar Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas nacionālo kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas, Latvijas Loģistikas asociācijas un biedrības “Autopārvadātāju Asociācija” pārstāvjiem.
Aizsardzības ministrija norādīja, ka izvēlētā iepirkuma metode – “konkursa dialogs” – neierobežo konkurenci, jo iepirkuma pirmā posma nolikums tiek publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā un tajā var piedalīties jebkurš.
Šī procesa pirmajā posmā bija iespēja brīvi pieteikties jebkuram ieinteresētajam piegādātājam, nodrošinot izvirzītās kvalifikācijas prasības. Saskaņā ar šo uzaicinājumu iepirkuma pirmajā posmā pieteicās pieci komersanti. No tiem iepirkuma komisija trīs kandidātus – “Sanitex”, “Lanekss” un “Zītari LZ” – atzina par atbilstošiem izvirzītajām prasībām un šie komersanti saņēma uzaicinājumu iesniegt savus piedāvājumus.
No tiem savus piedāvājumus iesniedza divi pretendenti. Aizsardzības ministrija norāda, ka viens no pretendentiem – SIA “Sanitex” – piedāvājumu neiesniedza. Savus piedāvājumus iesniedza “Zītari LZ” un “Lanekss”.
Iesniegtie finanšu piedāvājumi tika izvērtēti atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, un par saimnieciski visizdevīgāko tika atzīts SIA “Zītari LZ” piedāvājums.
Aizsardzības ministrija vērsa uzmanību, ka galvenais šī iepirkuma izvēles kritērijs – administrēšanas izmaksas – ievērojami atšķīrās.
Ja “Zītari LZ” administrēšanas izmaksas veidoja 3%, tad “Lanekss” tās bija 48,5% no attiecīgajā mēnesī pasūtītā pārtikas preču apjoma. Līdzīgi kā administrēšanas izmaksas uzglabājamās pārtikas apjoma tarifam “Zītari LZ” bija viens eiro par 1000 kilogramiem, bet “Lanekss” – 42,56 eiro par šādu apjomu.
Kopumā vērtējot, “Lanekss” piedāvājums bija uzskatāms par nesamērīgi dārgu un neizdevīgu pasūtītājam arī apstākļos, ja nebūtu konkurences, norāda ministrija.
Kā vēl viens saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas kritērijs bija noteikts e-platformas novērtējums pēc lietošanas ērtuma un funkcionalitātes, un arī šajā kritērijā “Zītari LZ” piedāvājums esot bijis labāks.
Ministrija norādīja, ka līgumā ir noteiktas arī soda sankcijas, kā arī paredzētas darbības gadījumos, ja tiek piegādāti nekvalitatīvi pārtikas produkti vai netiek pildīti citi ar līgumu saistītie pakalpojumi.
Tāpat ministrija informēja, ka jau 2022.gada oktobrī tā ir iesniegusi visus ar iepirkuma procesu saistītos dokumentus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Jau ziņots, ka Rojā reģistrēts uzņēmums “Zītari LZ” pērn decembrī ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām turpmākos piecus gadus.
Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) rīkotajā iepirkumā “Loģistikas pakalpojumi par pārtikas piegādi NBS vajadzībām” uzvarējis “Zītari LZ”.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Patiesais labuma guvējs ir Zeltiņa, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai “Latvijas attīstībai” ziedojis 2500 eiro, vēl gadu iepriekš 2000 eiro. 2017.gadā un 2015.gadā kopumā ziedojis 10 000 eiro partijai “Gods kalpot Rīgai”.
2021.gadā uzņēmums apgrozījis 562 498 eiro un strādājis ar 141 546 eiro peļņu. Gadu iepriekš apgrozīti 797 051 eiro un strādāts ar 62 399 eiro zaudējumiem. 2019.gadā apgrozīti 3 400 068 eiro un strādāts ar 31 800 eiro peļņu, bet 2018.gadā apgrozīti 2 314 098 eiro un strādāts ar 160 985 eiro peļņu. Arī iepriekšējos gados katru gadu apgrozīti vairāk nekā divi miljoni eiro.
Uzņēmumam ir četras ēdnīcas Talsos un Rīgā, bistro Rojā, krogs, kafejnīca un picērija Ventspilī. “Firmas.lv” informācija liecina, ka uzņēmumam ir deviņi transportlīdzekļi – četri vieglie, četri kravas un viena piekabe.
Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) mājaslapa liecina, ka uzņēmums iepriekšējos gados bijis viens no uzvarētājiem Bērnu un jauniešu basketbola skola “Rīga” rīkotajos iepirkumos par ēdināšanas pakalpojumiem sporta treniņu nometņu dalībniekiem. Tas sniedzis arī ēdināšanas pakalpojumus Ventspils Augstskolai. LETA arhīvs liecina, ka uzņēmums savulaik sniedzis pašvaldības apmaksātu bezmaksas silto ēdienu Rīgas pilsētas mazturīgajiem iedzīvotājiem.
Uzņēmuma 2021.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums galvenokārt sniedz ēdināšanas pakalpojumus “Rīgas satiksme”, ēdināšanas punktos un Rojas vidusskolas ēdnīcā, kā arī sniedz ēdināšanas pakalpojumus citām juridiskām un fiziskām personām. 2021.gadā uzņēmuma saimniecisko darbību ievērojami ietekmēja un ierobežoja Covid-19 pandēmija, kā arī tās seku ierobežošanas pasākumi. Uzņēmums 2021.gadā saņēmis valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai, kas nodrošinājis apgrozāmo līdzekļu pieejamību un uzņēmuma finanšu stabilitāti.
Ar “Zītari LZ” līgums ir noslēgts par loģistikas sistēmas izveidi, kas apvieno virkni pārtikas ražotājus un citus komersantus, lai nodrošinātu pārtikas piegādi visām NBS vienībām visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar līgumu, uzņēmumam pēc NBS pieprasījumiem būs jānodrošina arī nepieciešamie pārtikas krājumi. Tāpat vienošanās paredz pienākumu uzņēmumam nodrošināt NBS nepieciešamās pārtikas ražošanu un piegādi kara gadījumā.
