Skatītāja jautā: “Ja es gadiem neesmu bijusi pie ģimenes ārsta, vai par manu aprūpi valsts ārstam kaut ko maksā?” 35
TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāda skatītāja uzdeva jautājumu Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidentei Alisei Nicmanei-Aišpurei saistībā ar ģimenes ārsta apmeklējumiem: “Ja es gadiem neesmu bijusi pie ģimenes ārsta, bet viņa praksē es skaitos, vai par manu aprūpi valsts ārstam kaut ko maksā? Ja maksā, tad par ko?”
“Būtībā ir tā, ja pacienti ir reģistrēti pie ģimenes ārsta un ir šis te kapacitātes naudas maksājums, kas šobrīd ir tuvu 3 eiro mēnesī, tad, jā, šis pacienta fiansējums tiek maksāts ārstam. Tā ir arī mana kā pacienta atbildība aiziet pie sava ārsta vismaz reizi pa trijiem gadiem pat tad, ja man nekas nekaiš uz šo te prfilaktisko apskati,” tā uz TV24 skatītājas jautājumu atbildēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Nicmane-Aišpure.
Kapitācijas modelis ir domāts kā “tāds kopums”, kas tiek izmantots saslimšanas gadījumā. “Tad es vēršos pie sava daktera diezgan bieži. Tik un tā šis kapitācijas naudas maksājums saglabājas līdz šiem te 3 eiro mēnesī. Un ir kāds pacients, kuram vajag ļoti bieži un daudz pie ģimenes ārsta, ir garas šīs te konsultācijas…Bet ir kāds, redziet, kurš nenāk gadu, divus vai trīs. Līdz ar to tas ir ar domu, ka tas izlīdzinās, jo valstī tas ir atzīts, kā visefektīvākais apmaksas modelis primārajā veselības aprūpē,” sacīja Nicmane-Aišpure.
Šo kapitācijas modeļa izmantošanu ģimenes ārstu praksēs jau ļoti sen atzina kā veiksmīgāko Amerikas apdrošinātāji, tāpēc tas ir ieviests. “Un tā filozofija ir tāda, ka man kā ģimenes ārstam tas lielākais mērķis, lai mani pacienti būtu pēc iespējas veseli, pēc iespējas labāk spētu tikt galā situācijās, kad pēkšņi saslimst, lai viņa hroniskās slimības nepaasinātos, lai viņi zinātu, kādā situācijā kā rīkoties,” tā TV24 raidījumā “Uz līnijas” sacīja Nicmane-Aišpure.
Līdz ar to gan profilaktiskais darbs, gan hronisko slimību novērošana un izglītošana dažādos veselības jautājumos ir ģimenes ārsta darbs vairāku gadu garumā esot ar mērķi, lai viņa aprūpētie pacienti tiktu ļoti labi paši galā. “Varbūt ir kādas reizes, kad var kādu gadu vai divus neatnākt,” piebilda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente, atbildot uz skatītājas jautājumu, vai valsts samaksā ģimenes ārstam naudu par pacienta aprūpi, kurš nav pie viņa bijis gadiem ilgi.
Būtiski zināt, ka no 2024.gada 1. janvāra spēkā stājas arī precizējumi ģimenes ārsta kapitācijas naudas apmēra noteikšanā, padarot šo aprēķinu objektīvu, proti, tajā tiks ņemts vērā ģimenes ārsta veiktais darbs visa gada garumā (ne tikai par deviņiem mēnešiem kā iepriekš), kā arī tiks iekļauti dati par ģimenes ārsta attālināti sniegtajām konsultācijām, tā vēstīja portāls, kas informē sabiedrību par jaunākajiem likumdošanas aktiem “lvportals.lv“.
“Jaunais gads veselības aprūpes sistēmā iesācies ar vairākām izmaiņām. Spēkā stājušās normas, kas attiecas gan uz atsevišķām pacientu grupām, piemēram, onkoloģijas un diabēta pacientiem, gan arī uz visiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā lieto E-veselības sistēmu,” raksta “lvportals.lv”, kas apkopojis jaunāko, būtiskāko informāciju par izmaiņām veselības aprūpes jomā 2024.gadā. Plašāk par to variet lasīt ŠEIT.
