Skatāma izstāde par baletdejotāju Tatjanu Sutu 0
Interesanta izstāde skatāma Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Tā veltīta viņu meitas Tatjanas Sutas 90 gadu dzimšanas atcerei.
Viņa bija baletdejotāja, arī savā laikā pazīstama mākslas vēsturniece un televīzijas raidījumu vadītāja, kas skatītājus iepazīstināja ar mākslas problēmām. Izstādē vērā ņemams akcents ir likts uz viņas vecāku Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas māksliniecisko darbību. R. Suta bija gleznotājs, grafiķis, porcelāna apgleznotājs un arī scenogrāfs. Izstādē ir atspoguļota viņa darbība kā scenogrāfam. Savas radošās karjeras laikā viņš veidojis noformējumus daudziem operas, baleta un teātru uzvedumiem. Bija pieprasīts scenogrāfs Jelgavas un strādnieku teātros, kā arī Nacionālajā operā. Izstāde par minēto mākslinieku ir neliela, bet sniedz pārliecinošu iespaidu par viņa darba spējām un izdomu šajā jomā. Interesanti ir salīdzināt, kā 20. un 30. gados tika veidoti dekoratīvie noformējumi izrādēm un zīmētas kostīmu skices un mūsdienās. Jo vairāki uzvedumi aktualitāti nav zaudējuši un redzami arī šodien. Tikai atbilstoši laikam un katra mākslinieka izjūtai par izrādes noformējuma izpildi. Šeit skatāmi vairāku izrāžu dekoratīvie noformējumi un kostīmu meti. Starp tiem no: K. Goci lugas “Princese Turandota” (1926), A. Jurasovska operas “Trilbi” (1932) un P. Čaikovska operas “Mazepa” (1939). L. Minkusa baletam “Dons Kihots” (1931) mākslinieks visu noformējumu veicis kopā ar Sigismundu Vidbergu. Lielāko ieguldījumu pie baleta gan veicis R. Suta. Redzamie darbi izceļas ar novatorismu, izdomu bagātību, kas tajā laikā daudziem scenogrāfiem nebija raksturīga, ja nu vienīgi L. Libertam. Izstāde dod iespēju ieskatīties kādreiz daļēji aizmirstā mākslinieka daiļrades kādā izpausmē. Šī izstāde ir labs piemērs, kā netiek aizmirsti mūsu mākslas celmlauži.
Tatjanas Sutas māte Aleksandra Beļcova bija gleznotāja, porcelāna apgleznotāja. Laba portretiste, kas parāda portretējamā iekšējo pasauli, ne tikai portretisko līdzību. Arī viņas izstādē redzamo darbu klāsts ir neliels. Nedaudz portreti, kuri attēlo baleta un operas teātra māksliniekus, no kuriem lielākā daļa bijuši tuvi ģimenes draugi un paziņas. Starp tiem Helēnas Tangijevas-Birznieces un Arvīda Ozoliņa portreti. Tie ir Latvijas baleta mākslas meistari, kuri Latvijas vārdu nesuši tālu pasaulē. Kāpēc šoreiz izstādīti tieši baleta mākslinieku portreti? Tatjana taču bija baleta mākslinieces Tangijevas-Birznieces skolniece. Portreti uzgleznoti meistarīgi. Citādi jau nevarēja būt, jo savas gleznotājas darbības sākumā viņa bija jauna ceļa cirtēja latviešu glezniecībā. Pirmā sieviete gleznotāja. Viņa sāka droši, meistarīgi. Sievietes – radošas personības – atzīšanu nācās izcīnīt grūtā darbspēju pārbaudē, jo pastāvēt līdzās kolēģiem vīriešiem bez iepriekš minētām īpašībām nevarēja. Šie portreti, kas redzami izstādē, apliecina iepriekš teikto.
Šī izstādē atkal dod iespēju iepazīties ar mūsu mākslas aizmirstām lappusēm. Mākslas darbu izstādē papildina neliela fotoizstāde par Sutu ģimeni un T. Sutas baleta gaitām.
