Skarbi. Noplūdušas ziņas par Trampa “miera plānu” Ukrainai – tas satur graujošus punktus 338
Topošā ASV prezidenta Donalda Trampa “miera plāns” kara izbeigšanai Ukrainā var ietvert prasību uz 20 gadiem atteikties no iestāšanās NATO un frontes līnijas iesaldēšanu, neatgriežot Ukrainai zaudētās teritorijas. Par to raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz informāciju no zinošiem avotiem.
Kā raksta izdevums, saskaņā ar tā avotiem Donalds Tramps vēl nav apstiprinājis konkrētu plānu, jo īpaši sadaļā, kā viņš pārliecinās Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski sēsties pie sarunu galda. Lai gan padomnieki ir piedāvājuši savas idejas, Tramps viens pats pieņems galīgo lēmumu, viņi sacīja.
Piemēram, viena no Trampam piedāvātajām idejām, par ko detalizēti runāja trīs jaunievēlētajam prezidentam pietuvinātie cilvēki, ir tāda, ka Kijiva apsola nepievienoties NATO vismaz nākamos 20 gadus. Savukārt ASV turpinās piegādāt Ukrainai ieročus, lai atturētu no Krievijas uzbrukuma nākotnē.
Tāpat saskaņā ar šo plānu frontes līnija tiks iesaldēta, un abas puses vienosies par demilitarizēto zonu. Vienlaikus vēl nav skaidrs, kurš kontrolēs šo teritoriju, taču viens no padomniekiem sacīja, ka miera uzturēšanas spēkos nebūs amerikāņu karavīru.
“Mēs varam vadīt mācības un sniegt citu atbalstu, bet ieroča stobrs būs Eiropas. Mēs nesūtām amerikāņu vīriešus un sievietes, lai uzturētu mieru Ukrainā. Un mēs par to nemaksāsim. Lai poļi, vācieši, briti un franči to dara,” izdevumam teicis viens no Trampa komandas.
Atgādinām, ka gada sākumā Kīts Kellogs un Freds Fleics, kuri strādāja Trampa pirmajā prezidentūrā Baltajā namā, iepazīstināja Trampu ar rīcības plānu, kas paredz atteikšanos piegādāt Ukrainai ieročus, līdz Kijiva piekritīs miera sarunām ar Krieviju. Ukraina gan var mēģināt atgūt zaudētās teritorijas, taču tas būs jādara diplomātisko sarunu ceļā.
Pagaidām nav skaidrs, kuru no šīm stratēģijām Tramps ievēros. Taču jebkurš mēģinājums sākt miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, nemaz nerunājot par līguma noslēgšanu, saskarsies ar daudziem šķēršļiem, atzīmē WSJ.
Pirmkārt, Ukraina un Krievija, tāpat kā iepriekš, tiecas pēc pilnīgi atšķirīgiem militāriem mērķiem un necenšas tos mainīt. Kremlis neizrāda īpašu vēlmi risināt sarunas un demonstrē gatavību konflikta eskalācijai. Turklāt stingra pretestība būs no atsevišķu NATO sabiedroto puses, kas uzskata Krievijas agresiju pret Ukrainu kā tūlītēju draudu savām valstīm.
Tajā pašā laikā Volodimiru Zelenski, kura valsts militārās un finansiālās palīdzības ziņā ir ļoti atkarīga no ASV, var būt vieglāk piespiest sākt sarunas, atzīmē WSJ, taču viņam būs jāsaskaras ar sabiedrības pretestību, kas redzēs piekāpšanos. teritorijas kā kapitulāciju Maskavai.
Zelenskim bijusi telefonsaruna ar Trampu
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim trešdien bijusi telefonsaruna ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu. “Man bija lieliska telefonsaruna ar prezidentu Trampu un apsveicu viņu ar vēsturisko pārliecinošo uzvaru – viņa lieliskā kampaņa padarīja šo rezultātu iespējamu. Es uzteicu viņa ģimeni un komandu par lielisko darbu,” platformā “Telegram” ierakstījis Zelenskis.
Viņš piebildis, ka abi vienojušies uzturēt ciešu dialogu un attīstīt divpusējo sadarbību. “Spēcīga un nelokāma ASV līderība ir būtiska pasaulei un taisnīgam mieram,” uzsvēris Ukrainas prezidents.
Jau ziņots, ka Trampa uzvara prezidenta vēlēšanās vairojusi bažas, ka ASV varētu samazināt palīdzību Ukrainai.
