Skarbi labs – kož acīs, bučo vaigus. Mārrutks 1
Mārrutks – sīva spīta un neregulējamas vairotiesspējas simbols. Saknes sniedzas pat metru dziļi – pietiek zemē atstāt kaut sīkāko kripucīti, un drīz vien jau gaisā šaujas dzīvelīgs lapu cekuls. Vienlaikus ar raizēm, kā šīs plantācijas dabūt atkal tīras, tas ir arī varens ieguvums, jo ļauj saknei saņemt vairāk vērtīgu – tautas medicīnā un mājsaimniecībā izmantojamu – vielu nekā augiem, kas zemē turas nedrošāk.
Konsultē farmācijas doktore Vija Eniņa.
Mārrutkam vērtīgākā ir sakne. Tajā veidojas gan barības uzkrājumi nākamajam gadam, gan vielas, kas atbaida kaitēkļus un sargā no grauzējiem. Pamatgarša – sīva un ļoti kairinoša, pakošļājot mēle deg kā ugunīs, arī pamatīga raudāšana nodrošināta. To rada ēteriskā eļļa, kas veidojas, šķeļoties sēru saturošam glikozīdam sinigrīnam un tā analogiem. Saknēs ir arī sveķvielas, cukuri, olbaltumvielas, B grupas vitamīni, daudz askorbīnskābes, kumarīni – eskuletīns un skopoletīns, kam raksturīga spazmas mazinoša, urīndzenoša, pretkrampju darbība. Svaigu sakņu sulā ir arī lizocīms, kam piemīt spēcīga antibiotiska iedarbība.
Skaistumam
Senlaikos mārrutks bija viens no ļoti svarīgiem skaistuma vairošanas līdzekļiem – jaunkundzes, kuras pirms balles seju mazliet ierīvēja ar šī auga sakni, visu nakti nodancoja vilinoši sārtiem vaigiem. Ja nākamās dienas darbos mazliet sakairinātā āda bija uzņēmīgāka pret pūtītēm, tajā manīja apsārtumu un vasarraibumus, atkal varēja likt lietā veco labo mārrutku, tikai šoreiz saknes novārījuma vai lapas kompreses veidā.
Mārrutka saknes rokamas tikai mēnešos, kuru nosaukumā ir burts R, pārējos zemes spēks aizgājis virszemes daļā – lapās, ziedos, stublājā.
Diez vai kāda mūsdienu sieviete būtu ar mieru parakstīties uz šādas metodes izmēģināšanu, taču mārrutka lapu pirtsslotā līdzās bērza vai liepu zariem var likt droši. Gan asinsrite uzlabosies, radot papildu spriganumu, gan tiks likvidēta ādas kaitīgā mikroflora.
Tikai pārcensties nevajag. Arī labais jālieto ar mēru.
Virtuvē
Mārrutka spēju nomākt kaitīgo mikrofloru un piešķirt garšai asumu kopš sendienām izmantojušas mājsaimnieces.
* Kamēr lapas svaigas un maigas, tās labi iederas visdažādākajos salātos.
* Lai skābēti gurķīši būtu cieti un skraukšķīgi, tiem pievienojama gan mārrutku sakne, gan lapas. Tas attiecināms arī uz daudziem citiem stiprajiem konserviem.
* Rīvēta mārrutka sakne ir viena no veselīgākajām piedevām gaļas ēdieniem – gan garšu uzlabo, gan veicina maltītes sagremošanu. Masa bez jebkādām piedevām tomēr ir tik asa, ka pat visizturīgākajam kuņģim var nepatikt, tāpēc vērts padomāt, kā to padarīt mīlīgāku. Recepšu, tāpat kā rasolam – ļoti daudz, katrai saimniecei sava.
Mārrutku rīvēšana vienmēr saistās ar lielu raudāšanu, bet procesu iespējams racionalizēt, notīrītās saknes sasmalcinot sulu spiedē, pēc tam visu atkal samaisot. Ja vien iespējams, procesu vēlams veikt ārā, kur vējš izdzenā kairinošo gaisu.
* Sasmalcinātajiem mārrutkiem vēlamās konsistences iegūšanai pievieno nedaudz ūdens, pēc garšas – sāli, cukuru un etiķi, visu kārtīgi izmaisa, pilda burciņās un glabā ledusskapī.
* Mārrutku masai pirms ēšanas pievieno rīvētas galda bietes vai ābolus. Ja vēlas maigāku, iemaisa arī karotīti krējuma.
* Mārrutka sakņu pulveris der arī kā pikanta piedeva dažādām mērcēm pie gaļas un dārzeņu ēdieniem.
Mājas aptieciņā
Gremošanu veicinošās, kairinošās, diurētiskās, pretsāpju un baktericīdās iedarbības dēļ mārrutka sakni un lapas plaši izmanto tautas medicīnā.
* Ēdamkaroti sarīvētas mārrutka saknes vakarā aplej ar glāzi verdoša ūdens un atstāj pa nakti ievilkties, no rītā nokāš. Glabā ledusskapī. Lieto pa divām trim ēdamkarotēm pirms ēšanas. Šāds uzlējums aktivē gremošanas sistēmas darbību, uzmundrina kūtras zarnas, mazina podagras sāpes un noder pat kakla skalošanai, ja ir angīna.
* Atkrēpošanas veicināšanai bronhīta un klepus gadījumā lietojams rīvētu mārrutku masas vai sulas sajaukums ar medu attiecībā 1:1 – pa ēdamkarotei pirms ēšanas. Tas arī mazina diskomfortu, ko izraisa akmeņi urīnpūslī.
Atkrēpošanas veicināšanai bronhīta un klepus gadījumā lietojams rīvētu mārrutku masas vai sulas sajaukums ar medu attiecībā 1:1 – pa ēdamkarotei pirms ēšanas. Tas arī mazina diskomfortu, ko izraisa akmeņi urīnpūslī.
* Tā kā mārrutki stimulē asinsriti un tiem piemīt pretsāpju un baktericīda iedarbība, tos var lietot sinepju plākstera vietā un izmantot kā apliekamos sāpošām locītavām. Lai nerastos apdegumi, sakņu masu uz kailas miesas labāk nelikt. Vispirms uzklāj marlīti, bet tikko vieta sāk kaist, komprese jāņem nost.
* Ja negribas ķēpāties ar rīvēšanu vai sakne nav labākajā stiprumā, šim pašam nolūkam der arī lapas. Tās vispirms vēlams paburzīt, lai mazliet sasulojas – tad apliekamais labāk pieguls. Tā kā no lapām apdeguma risks mazāks, cilvēkiem ar paaugstinātu ādas jutību tās pat ieteicamākas par saknēm.
* Ziemā, kad gan lapas, gan saknes zem sniega, labs pretiesnu līdzeklis ir mārrutku pulveris. Laikus savāktas un notīrītas saknes sagriež plānās ripiņās, izžāvē, bet pirms lietošanas kafijas dzirnaviņās samaļ. Mokošu iesnu gadījumā šāda baktericīdā pulvera iešņaukšana veicina sekrēta izdali, līdz ar to ātrāku atveseļošanos. Taču jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai neizraisītu gļotādas apdegumu.
* Ar mārrutku ēšanu jāuzmanās tiem, kuriem gastrīts vai citas ligas ar gremošanas trakta veselību.
