“Prasts blieziens vēstures piesātinātā vidē.” Skarbi kritizē “Simtgades alejas” ieceri 5
Dizaina biroja “H2E” projektētais vides objekts “Simtgades aleja”, kuru plānots izbūvēt blakus Latvijas Nacionālajam teātrim, var negatīvi ietekmēt starp pilsētas kanālu un teātri augošos ozolus, ja vien iecere netiks mainīta, atzinusi arborista Edgara Neilanda vadītā SIA “Labie koki”, kurai Rīgas dome bija uzticējusi izvērtēt iespējamo Georga Kūfalta veidotās ozolu alejas apdraudējumu instalācijas uzstādīšanas gadījumā.
Kā vēsta žurnāls “Ir”, šonedēļ pēc “Labo koku” atzinuma saņemšanas projekta autoriem un arboristiem jāspriež, kādas izmaiņas projektā nepieciešamas, lai tas nekaitētu kokiem. Ja ir vēlme, tad nerūsējošā tērauda instalāciju uzlikt arī simtgadīgajiem ozoliem nekaitīgā veidā, taču Latvijā ierastajā standartprocedūrā – rakt un betonēt – to nedrīkst, žurnālam atzinis “Labo koku” vadītājs Neilands.
Sākonējais “H2E” piedāvājums paredz simtgades instalāciju izvietot alejā starp Nacionālo teātri un pilsētas kanālu, un “Ir” rīcībā esošie projekta zīmējumi rāda, ka ik pēc 3,5 metriem zemē metra dziļumā plānots iebetonēt apmēram 40 centimetru platus stabus. Tērauda instalācija krietni pārsniegšot cilvēka augumu – gadskaitļu virtene gar kokiem stiepšoties 2,5 metru augstumā. Objekts visvairāk iespaidošot pirmos desmit ozolus, skaitot no Valdemāra ielas.
Neilands žurnālam stāstījis, ka “Labie koki” veikuši nopietnu alejas izpēti, iegūstot ziņas par katru koku. Vissliktākajā stāvoklī esot pieci ozoli tieši plānotās instalācijas zonā – no sestā līdz 11.kokam. Neilands pieļauj, ka tie bojāti Nacionālā teātra jaunās piebūves celtniecības laikā un pēc gadiem dažus varbūt nāksies nozāģēt. Viņš uzsver, ka aleja pie Nacionālā teātra ir ļoti vērtīga – ozoli ir seni un Latvijai nozīmīgi.
Arborists norādījis, ka jebkuri rakšanas darbi koku sakņu zonā pasliktina to stāvokli, tomēr esot iespējams uzlikt “H2E” projektēto instalāciju šajā vietā arī kokiem nekaitīgā veidā – bez rakšanas un betonēšanas. Pasaulē esot izgudroti veidi, kā to izdarīt. Kā piemēru viņš minējis Londonas “Mayfair” viesnīcas kokus, kas iebūvēti strūklakā. Šīs unikālās strūklakas izveidē koku sakņu sistēma tikusi nebojājot attīrīta.
Atklāto vēstuli Kultūras ministrijai un Rīgas domei iesnieguši arī Koksnes ķīmijas institūta darbinieki, norādot, ka iecerētie lielie cipari ir bez jebkādas mākslinieciskās vērtības un būs “prasts blieziens ne tik vien apkārtējā ainavā, bet neapšaubāmi arī vēstures piesātinātā vidē”.
“Ne uz mirkli nedrīkstam aizmirst, ka šī ekletisma stilā celtā teātra ēka ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis, kura rekonstrukcijā divu gadu laikā no 2002. – 2004. gadam tika ieguldīti astoņi miljoni latu no mūsu nodokļu maksātāju līdzekļiem,” atklātajā vēstulē atgādina tās autori.
Iebildumus pret “H2E” piedāvāto vides objektu “Simtgades aleja” pauduši Rīgas domes opozīcijas deputāti, norādot uz tās nedraudzīgumu kokiem un aplami izraudzīto vietu. Žurnāls “Ir” iepriekš rakstīja, ka šo ieceri kritiski vērtē arī tēlnieks Ivars Drulle, arhitektes Zaiga Gaile un Ieva Zībārte.
LETA jau ziņoja, ka starp 26 iesniegtajiem ideju pieteikumiem par simtgades alejas izveidi pie Latvijas Nacionālā teātra par labāko žūrija atzina SIA “H2E” veidoto darbu “Laika priekškars”, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte. Projekts Rīgas domei izmaksās ap 135 000 eiro.
Autori savu darbu veidojuši, balstoties un nozīmīgākajiem gadskaitļiem Latvijas valsts un Nacionālā teātra vēsturē. Nozīmīgākās gadskārtas tiks attēlotas uz simt soļu garas “laika līnijas skatuves”, kas vīsies cauri koku alejai. Līdzās gada skaitļiem būs izveidoti arī paskaidrojoši stāstījuma teksti vairākās valodās par to, kas konkrētajā gadā noticis.
