Skarbās tiesībsarga atklāsmes 0
Saeima vakar uzklausīja tiesībsarga Jura Jansona ziņojumu par 2012. gada aktualitātēm cilvēktiesību jomā Latvijā. Tiesībsarga runa vairāk atgādināja opozīcijas politiķa uzstāšanos nevis ierēdņa atskaiti, jo viņš nekautrējās skarbi vērtēt valdību un pamācīt deputātus.
Jau ziņojuma ievadā J. Jansons norādīja, ka kādam viņa runa kopumā varētu likties populisms, bet viņam kā tiesībsargam esot svarīgi, lai cilvēki gribētu un arī varētu Latvijā palikt un dzīvot, nevis tikai izdzīvot. Tādēļ viņa darbībā un arī ziņojumā galvenā uzmanība tiek pievērsta pārkāpumiem sociālo un ekonomisko tiesību jomā, kaut arī vairāk sūdzību tiek saņemts par pārkāpumiem pilsonisko un politisko tiesību jomā. “Svarīgi apzināties, ka sociāli ekonomisko tiesību jomā indivīdam nav iespējas saņemt nekādas kompensācijas, pretēji kā tas ir pilsonisko un politisko tiesību jomā, kur personai savu tiesību aizsardzībai pastāv iespēja vērsties, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā,” paskaidroja tiesībsargs. Viņš novērojis, ka valdība īpašu uzsvaru liek uz Latvijas veiksmes stāstu, atkal un atkal uzsverot, ka Latvijā pēdējā gada laikā ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, kaut arī ekonomisko spriedzi joprojām izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju.
Tiesībsargs atgādināja, ka valsts nav izpildījusi Satversmes 109. pantā noteikto pienākumu garantēt tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī, jo valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kam piesaistīts vecuma pensijas minimālais apmērs, ir nemainīgs kopš 2006. gada.
Pērn Jansons iebilda pret valdības ieceri paaugstināt pensionēšanās vecumu, norādot, ka paaugstināšanai jānotiek daudz lēzenāk, kas arī daļēji tika panākts.
Savukārt situāciju ar invalīdu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību tiesībsargs vērtēja kā ārkārtēju.
Lai to novērstu, 2012. gadā bija nepieciešams papildu finansējums 3,8 miljonu latu, bet valsts budžetā tika atvēlēti tikai 1,27 miljoni latu. Tādēļ pagājušā gada martā rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem gaidīja jau 11 104 cilvēki. Tiesībsargs uzskata par nepieļaujamu, ka ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti ieviešanas periodā tik ievērojamam skaitam personu netiek dota iespēja līdzvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē finansējuma trūkuma dēļ.
“Diemžēl mūsu valdības centieni ir vērsti uz ekonomiskās izaugsmes mērķi, pilnībā aizmirstot par prioritāti – cilvēktiesības un sociālā drošība. Manā ieskatā, abām prioritātēm ir jābūt līdzsvarā,” teica Jansons.
Liela uzmanība ziņojumā pievērsta arī ģimeņu un bērnu tiesībām. Tiesībsargs atgādināja, ka ekonomiskās krīzes iespaidā tika noteikti vairāki būtiski ierobežojumi valsts sociālajiem pabalstiem, un neviens no tiem joprojām netiek izmaksāts pilnā apmērā. “Saskaņā ar ANO Bērnu fonda sagatavoto informācijas apkopojumu par bērnu labklājību bagātajās pasaules valstīs 29 industrializēto valstu vidū Latvija ierindojas priekšpēdējā, 28. vietā, vērtējot bērnu materiālo labklājību un veselību,” teica J. Jansons. Šajā un vairākos citos brīžos, kad tika nosaukti kādi netīkami fakti, tiesībsargam nācās ieturēt pauzi, jo deputāti neskopojās ar skaļiem starpsaucieniem vai replikām.
Arī deputātu debatēs pēc ziņojuma parlamentārieši neskopojās ar pārmetumiem tiesībsargam. Deputāts Jānis Ozoliņš (RP) pauda uzskatu, ka tiesībsargs nedrīkstētu nodarboties ar sabiedrības musināšanu un populismu, piemēram, aicinot paaugstināt minimālo algu līdz 360 latiem. Šādas diskusijas par cipariem esot jāatstāj makroekonomistu kompetencē, uzskata deputāts Ozoliņš.
Savukārt NA pārstāvji tiesībsargam pārmeta mēģinājumus izvairīties no tādām netīkamām tēmām kā naida kurināšana. Vineta Poriņa – pauda sarūgtinājumu, ka arī šogad tiesībsarga ziņojumā netiek runāts par latviešu lingvistisko diskrimināciju. Šī problēma, pēc deputātes novērojumiem, samilst arvien sāpīgāka.
Jau runāts par gadījumiem, kad darba devēji nepamatoti prasa svešvalodu zināšanas, bet nu jau arī veidojas situācijas, piemēram, Daugavpils slimnīcā, ka personāls īsti labi latviešu valodu nesaprot un tādējādi rodas pacientu veselībai bīstamas situācijas. Pēc Saeimas sēdes tiesībsargs pastāstīja, ka pašlaik ierosinātas vairākas pārbaudes lietas par lingvistiskās diskriminācijas gadījumiem, bet ziņojumā tās nav iekļautas, jo veltījis uzmanību sistēmiskām cilvēktiesību jomas nepilnībām.
