Nesaņemtas potes, elektroenerģijas un siltumapgādes sistēmu bojājumi – skarba ziema Ukrainai 28
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šoziem savus mājokļus nāksies pamest diviem līdz trim miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, jo sistemātiskajos Krievijas uzbrukumos viņu dzīvesvietās ir sagrauta civilā infrastruktūra, tajā skaitā elektroenerģijas un siltumapgāde, nedēļas sākumā uzturoties Kijivā, brīdināja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge.
Viņš uzsvēra, ka enerģētikas infrastruktūras bombardēšanas sekas ziemas mēnešos radīs draudus miljoniem ukraiņu dzīvību, faktiski aktualizējot jautājumu par izdzīvošanu. To apzinoties, Ukrainas varasiestādes jau lūgušas nesen atbrīvotās Hersonas iedzīvotājus evakuēties uz valsts centrālajiem vai rietumu rajoniem.
Izaicinājums veselībai
“Graujošā enerģētiskā krīze, ko pasliktina ārkārtas situācija psihiskās veselības jomā (stress, depresija, posttraumatiskais sindroms, psihoaktīvo vielu lietošana), humānās palīdzības ierobežotā pieejamība un vīrusu infekcijas riski šo ziemu padarīs par nopietnu pārbaudījumu Ukrainas veselības aizsardzības sistēmai un ukraiņu tautai,” atzina PVO amatpersona.
Pastāvīgie raķešuzbrukumi veselības un enerģētikas infrastruktūrai noveduši pie tā, ka simtiem slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu nespēj pilnā mērā veikt savu uzdevumu. Pēc Klūges teiktā, kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā reģistrēti 703 uzbrukumi ar medicīnu saistītiem objektiem, kas ir starptautisko tiesību klajš pārkāpums.
Izpostītajos reģionos cilvēki sastapsies ar “īpašiem izaicinājumiem veselībai”, tajā skaitā ar sezonai raksturīgām elpceļu infekcijām, tādām kā Covid-19, plaušu karsonis un gripa. Daļa iedzīvotāju kara apstākļos nav saņēmusi kārtējās potes, tāpēc jārēķinās ar nopietnām difterijas un masalu saslimšanas iespējām.
Nesaņemtās papildvakcīnas pret Covid-19 padara miljoniem ukraiņu uzņēmīgākus pret infekciju. “Mēs palīdzam Ukrainas veselības aizsardzības sistēmai sagatavoties ziemai. Tas iekļauj medicīnas iestāžu un apkures infrastruktūras remontus, kā arī energoapgādes uzturēšanu,” žurnālistiem sacīja Klūge.
Elektroapgāde akūti nepieciešama dzemdību namiem, lai darbotos inkubatori, donoru asinsbanku ledusskapjiem, intensīvās terapijas nodaļām slimnīcās. Jārēķinās, ka sinoptiķi vairākos Ukrainas reģionos prognozē līdz -20 grādu bargu salu, bet tas nozīmē, ka izpostītajos apgabalos cilvēki ne vienmēr piemērotās vietās mēģinās dedzināt malku vai kokogles, lietos atgāzes radošos dīzeļģeneratorus, kas arī saistīts ar riskiem veselībai un saindēšanās iespējām.
Klūge pauda, ka PVO tāpat norūpējusies par aptuveni 17 tūkstošu HIV pacientu likteni Krievijas kontrolētajā Austrumukrainas pilsētā Doneckā. Tur tuvākajā laikā beigsies medikamenti, kas bremzē slimības attīstīšanos. Gan okupētajos, gan atkarotajos un karadarbības apdraudētajos apgabalos nepieciešams izveidot humānos medicīnas koridorus attiecīgajām piegādēm.
Bez elektrības
Pārdzīvot ziemu, kad visa mājokļu apgādes infrastruktūra ir sagrauta, teju neiespējami kļūst nesen atbrīvotās Hersonas iedzīvotājiem. Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka vērsusies ar aicinājumu pie pilsētā palikušajiem gados vecajiem cilvēkiem, sievietēm ar maziem bērniem un personām, kam nepieciešama medicīniskā aprūpe, pamest Hersonu ar evakuācijas vilcieniem un doties uz Krivijrihu, Mikolajivu, Odesu, lai pēc tam pārceltos tālāk uz Rietumukrainas apgabaliem. Valdība un starptautiskās palīdzības organizācijas sola nepieciešamo atbalstu.
Ukrainas elektroapgādes sistēma līdz šim piedzīvojusi sešus Krievijas raķešuzbrukumu viļņus, kas iznīcinājuši vai sabojājuši apmēram pusi sistēmas, tostarp pārvades līnijas, transformatorus un apakšstacijas. Zaporižjas AES, kas miera laikos sedza 25% valstij nepieciešamās elektroenerģijas, šobrīd ir Krievijas okupēta un praktiski nedarbojas.
Ukraiņu enerģētiķi brīdinājuši, ka plānveida vairāku stundu elektropadeves atslēgumi valstī visdrīzāk turpināsies vismaz līdz nākamā gada marta beigām. Taču situācija var pasliktināties, ja Krievija turpinās uzlidojumus energoobjektiem.
“Tad nāksies aktivizēt ne tikai stabilizējošos stundu atslēgumus, bet arī atslēgumus avārijas režīmā, kad gaismas var nebūt ļoti ilgi. Sagādājiet siltu apģērbu, segas, pārdomājiet variantus, kas palīdzēs jums pārlaist ilgu atslēgumu. Labāk to izdarīt tagad, nekā pēc tam būt nelaimīgiem un kādu vainot. Jo vairāk tādēļ, ka mēs visi zinām, kurš ir īstais vainīgais,” savā “Facebook” kontā ierakstījis Ukrainas energokompānijas “YASNO” vadītājs Serhijs Kovalenko.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakara uzrunā valsts iedzīvotājiem pirmdien aicināja ukraiņus taupīt elektroenerģiju, jo šobrīd patēriņš ir lielāks, nekā iespējams nodrošināt. Ukraiņu enerģētiķiem tādēļ nedēļas sākumā nācies veikt atslēgumus galvaspilsētā Kijivā un vēl vairākos apgabalos ne tikai pēc grafikā paredzētā, bet arī ārpus plānotā.
Savukārt plānotie atslēgumi vakar skāra pilnīgi visu valsts teritoriju. “Tāpēc vēlos vērsties pie visiem apgabalu vietvaru un vietējo kopienu pārstāvjiem: lūdzu, nepārstājiet komunicēt [ar iedzīvotājiem] par racionālu elektroenerģijas patēriņu,” sacīja Zelenskis.
