11
“Bēgļu futbols” starp kaimiņvalstīm
Kādu citu starpgadījumu varēju vērot iepriekšējā vakarā pie Zalcburgas bēgļu mītnes ieejas. Kāds iemītnieks ir agresīvi noskaņots un acīmredzami pret kaut ko protestē. Sacīdams ko arābiski, viņš dodas ārā uz šosejas un nostājas braucamās joslas vidū. Mašīnas signalizē, strauji bremzē, satiksme daļēji apstājas. Viņš turpina stāvēt. Apkārt sastājas migrantu pūlis. Pēc brīža parādās policija. Vīrietis tiek ievietots policijas automašīnā un aizvests. Viens no policistiem ir nostājies pie pūļa, kas izbrīnā skatās uz notiekošo, un, rādīdams uz aizbraucošo mašīnu, paziņo: “Vācieši viņu izraidīs!” Tulce cilvēku pūlim iztulko viņa teikto arābiski.
Ko nozīmē šāda rīcība? Vai sabiedriskās kārtības traucēšana Austrijā var būt pamats izraidīšanai no gluži citas valsts – Vācijas? Vai varbūt šāda informācija tiek izplatīta, lai ar iebiedēšanas palīdzību uzturētu kārtību?
Atstāstu šo gadījumu Norbertam Altenhoferam. Konkrēto situāciju komentēt nespējot, jo nav bijis klāt: “Taču mēs strādājam ļoti humānā līmenī un nodrošinām cilvēkiem civilizētus apstākļus. Tas, ko mēs nevaram ietekmēt, – kādā stāvoklī migranti pie mums nonāk. Daudzi ir traumēti, stresā, un nereti pietiek ar nelielu starpgadījumu, piemēram, pie ēdiena izdales, lai uzvirmotu konflikts. Mums ir jānodrošina kārtība. Pirmkārt, pašu bēgļu labā, otrkārt, arī vietējo iedzīvotāju drošības vārdā. Ja ir kāds starpgadījums, tiek veikta pārbaude, un mēs nododam informāciju Vācijas iestādēm. Ar 99 procentiem ļaužu nav nekādu problēmu. Taču pret atsevišķiem izņēmuma gadījumiem nodrošināties nevaram.”
Bet vai Vācijai tiešām ir pienākums izmeklēt Austrijā sarīkotas nekārtības? “Protams. Šī nav oficiāla bēgļu mītne, cilvēki šeit netiek reģistrēti. Saskaņā ar norunu viņi tālāk dosies uz Vāciju.”
Andreass Bracdrums, Berhtesgādenes apgabala runasvīrs, noklausījies šīs situācijas aprakstu, saka: “Mūs tas it nemaz neizbrīna. Arī mūs mulsina daudz kas, ko dzirdam no Austrijas.” Jebkādi pārkāpumi, ko pastrādājuši migranti, jāizmeklē Austrijas policijai. Viņš norāda: “Un Austrijai pašai jāizraida šāds cilvēks, ja tam ir pamats, jo Austrija ir tāda pati Eiropas valsts kā Vācija.” Vienīgā noruna, kas Vācijai esot ar Austriju, esot par uzņemamo bēgļu skaitu stundā. Nekādas citas norunas neeksistējot.
Politiskā līmenī jau kopš bēgļu krīzes sākuma notiekot rīvēšanās starp Austrijas un Vācijas amatpersonām par to, kurš par ko ir atbildīgs. Turpretī starp abu valstu policijas spēkiem sadarbība esot laba, saka Bracdrums: “Taču ik pa laikam ir atsevišķi gadījumi, kad mēs brīnāmies: kāpēc mums jānodarbojas ar kaut ko, par ko patiesībā esat atbildīgi jūs?”
Vācijas mediji ir arī ziņojuši, ka dažviet Austrija bēgļus mēdz ar autobusiem pievest netālu no zaļās robežas un mudina to šķērsot nelegāli… “Ko ziņo Vācijas mediji, to es jums nevaru komentēt,” jautājumu skarbi pārtrauc Altenhofers un pagriežas uz promiešanu. Par šādām lietām viņš runāt nevēlas.
