11
“Kā mēs viņus integrēsim?”
Austrijas puse noliedz, ka šādas darbības tiktu veiktas sistemātiski. Tomēr “atsevišķus gadījumus” nav izslēgusi. Lai kuram būtu taisnība, acīm redzams fakts, ka patlaban pie “Asyl Austria” garāžas neviens interesents nav sastopams. Iespaidīgs, vismaz pārsimt cilvēku liels pūlis ir sapulcējies pagalma otrā pusē – pie nupat piestājušā autobusa. Tas vedīs bēgļus uz robežpāreju ar Vāciju.
Ģērbies spilgti zaļā vestē, netālu no autobusa rosās arī Jans – viens no brīvprātīgajiem palīgiem. Viņš ir vācietis, uz Zalcburgu aprūpēt bēgļus vairākas reizes nedēļā brauc no Bavārijas. Vai vēl ilgi spēs to darīt, neesot drošs. Tuvinieki pārmetot, ka Jana tikpat kā vairs neesot mājās: “Ja jāsaka godīgi, mēs, brīvprātīgie palīgi, jūtamies Vācijas politikas pamesti.” Tieši uz to cilvēku pleciem, kuri bez maksas ziedo savu darbu, naudu un brīvo laiku, turoties bēgļu uzņemšana.
Ja neredzētu Janu pašu palīdzam bēgļiem, viņa viedoklis par pēdējā laika procesiem Vācijā tikpat labi iederētos arī kāda pret imigrantiem noskaņota demonstranta mutē: “Labvēlība pret bēgļu uzņemšanu Vācijā mazinās un pamazām tuvinās nullei. Galvenās raizes: ko visi šie ļaudis pie mums darīs? Kāda nākotne viņus gaida? Kā lai mēs tādus pūļus integrējam? Šajā ziņā neesmu optimistiski noskaņots. Vācijai bēgļu ir par daudz.” Tiesa gan, publika esot raiba: “No Sīrijas un Irākas nāk daudz izglītotu ļaužu, runājošu divās un trijās valodās. Te nekādu problēmu nav. Gan viņi atradīs darbu Vācijā, Zviedrijā vai citur. Taču problēmas ir ar afgāņiem, kam izglītības līmenis mēdz būt zems.”
