11
Milzu guļamistabas
Aproču dalītāji un krustiņu vilcēji ir tikai brīvprātīgie palīgi. Ne Austrijas institūciju, ne policijas, ne pilsētas pārvaldes darbinieki šajā procesā nepiedalās. Oficiāli tas netiek apstiprināts, taču noprotams, ka Austrijas nolūks ir pēc iespējas izvairīties no darbībām, kas juridiski varētu sasaistīt valsti ar migrantiem, kas “paredzēti Vācijai”. Ja aproces dalītu Austrijas policisti, tas varētu tikt uzlūkots kā migrantu “reģistrācijas akts”.
Dublinas regula gan neparedz tādus jēdzienus kā “tranzīta bēgļi” vai “tranzīta mītne”. Teorētiski Austrijai būtu pašai pienākums reģistrēt migrantus (tāpat kā, piemēram, Latvijā tiek aizturēti uz Helsinkiem caurbraucoši irākieši, kuriem nav uzturēšanās atļaujas un dokumentu). Taču regulējumi, kas darbojušies “mierīgos laikos”, krīzes laikos tiek ignorēti. Dublinas vienošanos “pēc vajadzības” te ievēro, te ignorē teju visas valstis Eiropas Savienībā, caur kurām ved bēgļu maršruti.
Teltis, kurās katrā atrodas pa vairākiem simtiem gultu, kalpo kā milzu guļamistabas. Savukārt ēdiena, bērnu pārtikas, drēbju dalīšana un medicīniskā aprūpe notiek bijušajās ceļu dienesta garāžās. Uz metāla žoga saulē žāvējas drēbju gabali, pārsvarā bērnu drēbītes. Netīrās drēbes var izskalot tikai izlietnēs, jo veļasmašīnu nav.
