Kā magnēts iedarbojas aktieri. Pasaules diktāts latviešu valodā – jau šodien! 2
Jauna rakstu sērija latviešu valodas karsējiem. Latvieši ir karsti savas valodas aizstāvji – tas jūtams, ja paklausās kaut vai radioraidījumus par valodas jautājumiem. Zvana un baras, kad kāds runā nepareizi, tiesa, nereti arī pašam zvanītājam gadās pa kļūdai. Lai spodrinātu valodiņu un palīdzētu izvairīties no viena otra misēkļa, sākam jaunu rakstu sēriju ar nosaukumu “Valoda uz galodas”. Pirmizrāde veltīta pasaules diktātam latviešu valodā. Vai piedalīsies?
Pirms pieciem gadiem divas uzņēmīgas dāmas Olga Sukonnikova un Sarmīte Ruža uz līdzenas vietas visai Latvijai sarīkoja diktātu latviešu valodā. Šogad Noras Ikstenas speciāli rakstīto tekstu aktiera Viļa Daudziņa lasījumā radio varēs dzirdēt tiešraidē.
Latvijas diktāta iniciatori un rīkotāju Olgu Sukonnikovu iedvesmojis Novosibirskas Valsts universitātes humanitāro zinātņu studentu piemērs, kuri kolektīvo rakstīšanu ar nosaukumu “Totālais diktāts” pirmo reizi sarīkoja 2004. gadā. Pasākums parasti notiek 13. aprīlī, taču norises vietas pēdējos astoņus gadus mainās. Šopavasar par diktāta galvaspilsētu tika izvēlēta Tallina, tekstu lasīja tās autors, krievu rakstnieks un kritiķis Pāvels Basinskis. Pērn pasākumā piedalījās vairāk nekā 227 tūkstoši dalībnieku no 76 pasaules valstīm. Ārzemniekiem, kuri pietiekami labi nepārvalda krievu valodu, ir iespēja rakstīt vienkāršotu versiju.
Ar aicinājumu par abām sarīkot ko līdzīgu Latvijā Olga uzrunājusi Natālijas Draudziņas vidusskolas latviešu valodas skolotāju Sarmīti Ružu. “Nesapratu, kā to vispār var īstenot, un par tādiem jēdzieniem kā sabiedriskās attiecības un preses relīze man bija pirmā dzirdēšana,” bijušās audzēknes grandiozie plāni izbrīnījuši skolotāju. Tomēr Olga nav atlaidusies, pavilkusi viņu līdzi un ar savām profesionālas sabiedrisko attiecību speciālistes zināšanām, prasmēm un caursišanas spējām pierādījusi, ka paveicams arī šķietami neiespējamais.
Liepājnieki apsteidz
Liels gan bijis rīkotāju pārsteigums, uzzinot, ka par vienu gadu viņas apsteiguši liepājnieki. Ierosme organizēt Liepājā diktātu latviešu valodā nākusi no 2. vidusskolas direktores, kuras vadītajā iestādē mācības lielākoties notiek krievu valodā. Pasākumu atbalstījusi Liepājas domes sabiedriskās saskaņas komisija.
“Pie mums diktāta diena jau kopš pirmās reizes tiek veidota kā svētki latviešu valodai,” stāsta pašvaldības sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže.
Uz diktāta rakstīšanu, kas notiek Liepājas Universitātē, parasti sanākot ap 70 līdz 80 cilvēku, viņu vidū apmēram piektdaļa ir cittautiešu.
Teksta lasītājus katru gadu izvēloties citus – vienu gadu tie bija nopelniem bagāti latviešu valodas skolotāji, pērn – Gada liepājnieka titula laureāti, šogad noskatīti patriotiskākie pilsētnieki – vēstures skolotāja Irisa Otrupe un Karostas glābšanas biedrības aktīvisti Monta un Normunds Krafti.
Par diktāta labošanu, kas notiek aptuveni stundas laikā, gādā 13 līdz 15 brīvprātīgo skolotāju komanda. Kamēr viņi strādā, dalībnieku priekam universitātes zālē notiek koncerts, šogad muzicēšot postfolkloras grupa “Saule i tuvāk”. Rakstītājus arī sumina – trīs labākos no latviešiem un cittautiešiem, kā arī gados jaunāko un vecāko dalībnieku, un pēc tam, kā jau svētku dienā pieņemts, visi našķojoties.
Pasākums piesaistot arī tūristus – atbraucot bariņš uz Liepājas teātri, bet pirms izrādes vēl uzraksta diktātu. “Šķiet, ka mums sanāk labi, daudzi teic, ka šo dienu viņi gaida kā īpašu notikumu,” nosaka B. Dreiže. Liepājnieki neesot lecīgi, nav kavējušies ar pievienošanos rīdzinieku pasaules diktātam, kā arī neskopojas ar atzinīgiem vārdiem tā rīkotājām.
Kur prieks, tur rūpes
Šogad pasaules diktāta teksts pirmo reizi skanēs Latvijas Radio 1. programmas tiešraidē. Olgas ierosinājumu radioļaudis ilgi apsprieduši – it kā lieliska ideja, bet ko padomās klausītājs, kas diktāta vidū ieslēdz radio un tur skan kaut kāds teksts par sēnēm? Ja nepatīk, lai izslēdz, galu galā nosprieduši.
“Diktātam jāskan radio, lai rakstīšanā var piedalīties arī tie iedzīvotāji, kuriem nav pieejams internets,” skaidro Olga. Viņai jau ir plāns, kā tekstu ar “Latvijas Pasta” palīdzību nogādāt līdz labotājiem, šogad tam pietrūka laika, taču nākamajā reizē – būs. Vēl atliekot televīzija, pasmaida rīkotājas.
Katru diktātu viņas gaidot ar divējādām sajūtām.
Pērn līdzās priekam, ka dalībnieku skaits pārsniedzis pusotru tūkstoti, bijis daudz vairāk laika jāvelta labošanas darbiem.
Palīgos piesakās brīvprātīgie, šogad – 12, kas ir par maz, lai solītā mēneša laikā diktātus izlabotu bez pārpūles. Jo vairāk kļūdu, jo ilgāk jālabo. Pagājušajā gadā bez nevienas kļūdas bija uzrakstīti 13 darbi, viens no tiem – Saeimas deputātam Raivim Dzintaram.
Diktāta rakstītāju vidū 6% dalībnieku ir cittautieši, pat zinot, ka kļūdīsies, daudziem ir svarīgi pārbaudīt savas valodas prasmes.
Kā magnēts iedarbojoties aktieri, kāda Olgas draudzene nākusi rakstīt diktātu tikai Andra Buļa dēļ.
Tiešsaiste palīdz piedalīties pasākumā, arī atrodoties ārpus Latvijas. Aktīvs atbalstītāju pulks esot Spānijā, Valensijā, desmit latviešu kompānijai dalība diktātā kļuvusi par jauku sestdienas pasākumu.
Kad nosūtīts pēdējais izlabotais darbs, Sarmīte un Olga varot atviegloti nopūsties, lai nākamgad atkal būtu gatavas sākt visu no gala. “Ja kaut ko mīli, nedrīksti vienkārši tāpat to lietot – kaut kas ir jādod pretim,” šie pagājušā gada teksta autora Andra Akmentiņa vārdi viņām šķiet kā trāpījums diktāta idejas desmitniekā.
Uzziņa
V pasaules diktāts latviešu valodā – 9. novembrī
Sestdien, 9. novembrī, plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un visā pasaulē notiks V pasaules diktāts latviešu valodā. Tekstu šim nolūkam radījusi rakstniece Nora Ikstena, bet to lasīs aktieris Vilis Daudziņš Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kas šogad izvēlēta par centrālo norises vietu. Pasākumu pirmo reizi translēs Latvijas Radio 1. programmā.
Klātienē diktātu varēs rakstīt, iepriekš interneta vietnē šeit pieteikties, iesniedzot aizpildītu formu un saņemot reģistrācijas apstiprinājumu, šādās vietās: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē; Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā; Rīgas 40. vidusskolā; Latvijas Neredzīgo bibliotēkas semināru zālē (tikai neredzīgiem cilvēkiem); Liepājas Universitātē; Valmierā, Vidzemes Augstskolā; Ventspils Augstskolā; Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā; Daugavpils Universitātē; Jēkabpils Agrobiznesa koledžā; Jelgavas pilsētas domes administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvaldē; Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiālē; Bauskas Kultūras centrā; Ikšķiles vidusskolā.
Kā katru gadu diktātu varēs rakstīt tiešsaistē vietnē www.raksti.org, kur iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Dalība iespējama arī anonīma.
Brīvprātīgais bezmaksas pasākums ir sabiedriskā labuma organizācijas “Nodibinājums “Pasaules valoda”” pilsoniska iniciatīva.
Top 10 Diktātu kļūdu izlase
1. Vairākvārdu saiklis ne tikvien – bet arī pareizi rakstāms četros vārdos.
Visu diktātu neveiksminieks, ar kuru dalībnieki iekrīt visbiežāk un kļūdaini to raksta: netikvien, ne tik vien.
2. Burts s vai z divdabja izskaņas -dams vai -ts priekšā sagādājis grūtības ne vienam vien rakstītājam. Lai pārbaudītu, kurš rakstāms, vārds jāpārveido pagātnes formā.
• Ja pagātnē -dams priekšā ir s, tad tas arī jāraksta (nesa – nesdams); ja – z, t vai d, tad pirms divdabja izskaņas rakstāms z (grauza – grauzdams, juta – juzdams, laida – laizdams). Diktātā bija vārdi piemezdams un neapsēzdamies.
• Ja pagātnē -ts priekšā ir t, d vai s, tad jāraksta s (nesa – nests, cirta – cirsts, spieda – spiests); ja pagātnē ir z, tad pirms divdabja izskaņas rakstāms z (grieza – griezts). Diktātā bija vārdi saspiestu, izlaistu, sagriezti.
3. Lielie vai mazie sākumburti šādos vārdos:
• Laimiņa – ar lielo sākumburtu,
• Dievs – ar lielo sākumburtu,
• zeme – ar mazo, jo nav minēta planētas nozīmē,
• velns – ar mazo sākumburtu.
Daudzi pieļāva kļūdu, Laimiņu un Dievu rakstot ar mazo sākumburtu, bet velnu un zemi – ar lielo.
4. Aplaudē jāraksta ar vienu p. Vārds radies no latīņu valodas vārda laudēre ar nozīmi slavināt. Kļūdaini rakstīja applaudēt.
5. Svešvārdu sintezators, saksofons, ceremonija, bujabēze, gastronomija, bakaleja, fenhelis, koriandrs pareizrakstība daudziem piekliboja.
6. 2. personas vietniekvārds tu un piederības vietniekvārds tavās rakstāmi ar mazo sākumburtu, jo diktāts nebija vēstule.
7. Saliktenis televeikals jāraksta kopā.
8. Partikulu diemžēl neatdala ar komatiem.
9. Iespraudums protams liekams komatos.
10. Divdabja teicieni atdalāmi ar komatiem.
Avots: https://raksti.org
