FOTO. Dievietes Frejas mīluļi – leģendām apvītie Norvēģijas meža kaķi. Latvijā reti sastopama šķirne 6
Laura Blumberga, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”.
Kādā skaistā rudens pievakarē, kad saulriets man pa ceļam zīmē teju vai ainavisku gleznu, es dodos ciemos pie Anitas un Aigara Štelfu ģimenes tepat Pierīgā. Pie sētas mani sagaida iespaidīga izmēra sargs – baltais Vidusāzijas aitusuns, mājās saukts par Hardiju. Kad ienāku pa vārtiem, saimnieks norāda: “Draugi!”, un es cēla, izmēros iespaidīga mājas sarga pavadībā dodos iekšā mājā.
Mēdz sacīt, kāds saimnieks – tāds suns, bet šajā mājā ir arī kaķi, jo drīz vien ar mani, draudzīgi un skaļi murrājot, nāk iepazīties Norvēģijas meža kaķa šķirnes meitenes – 15 gadus vecā Čelsija, kas Latvijā ieradusies no Dānijas, kā arī Elfa, Dotija, Edvarda un Frederika. Tā sākas mūsu saruna par Norvēģijas meža kaķiem.
Pirmais kaķis Štelfu ģimenē gan bija britu īsspalvainās šķirnes pārstāvis, kuram diemžēl ļoti agrīnā vecumā parādījās veselības problēmas, kas, par spīti dārgajai ārstēšanai un medikamentiem, nebija novēršamas.
“Tā bija mana pirmā pieredze un pirmā kļūda – iegādājoties kaķēnu, ir ļoti, ļoti rūpīgi jāizvēlas audzētava… Diemžēl man nebija pieredzes, mēs iegādājāmies tur, kur ērtāk, bet rezultāts bija šausmīgs…
Pēc tam kad bijām spiesti šķirties no brita, mēs nopirkām savu otro šķirnes kaķi – meinkūnu,” atceras Anita.
Vēl pēc kāda laika ģimenē ienāca pirmais Norvēģijas meža kaķis – kaķenīte Čelsija, kas uz Latviju atceļoja no Dānijas. Tas notika pirms 15 gadiem, tolaik Latvijā šādas šķirnes kaķu vēl nebija. “Drīz vien es sapratu, ka šī ir par 100 procentiem mana šķirne – intelektuāli, drosmīgi, gudri, mīļi, bet neuzbāzīgi kaķi ar izcilu veselību,” stāsta Anita. Viņa tolaik vēl nemaz nenojauta, ka drīz ar šo šķirni sāks nodarboties profesionāli un viņai piederēs Latvijā pirmā Norvēģijas kaķu audzētava.
Leģendas un vēsture
Norvēģijas meža kaķis ir viena no apburošākajām šķirnēm, ko radījusi māte daba. Šķirnes vēsture aizsākusies pirms vairāk nekā 4000 gadiem. Norvēģijā šo šķirni dēvē par “Norsk Skogkatt” (norvēģu valodā – Norvēģijas meža kaķis).
Literatūrā tie bieži tiek saukti par mistiskajiem pasaku kaķiem, vikingu kaķiem vai pat karavīru kaķiem.
Skandināvu mitoloģija vēsta, ka šie kaķi bijuši skaistuma un mīlestības dievietes Frejas mīluļi. Skandināvu leģendas skogkatu dēvē par pasaku kaķi, kas dzīvo kalnos un spēj uzkāpt pa tādām klinšu virsmām, kuras citi kaķi nespēj pieveikt. Šī šķirne ir skandināvu lepnums.
Visticamāk, savulaik Norvēģijas meža kaķa senči “strādāja” uz vikingu kuģiem par kuģu kaķiem un medīja tur peles un žurkas. Daudzus gadsimtus tie dzīvoja Norvēģijas mežos, bet vēlāk, novērtējot to medību prasmes, kaķus pieradināja Norvēģijas saimniecībās, līdz 20. gadsimta sākumā šo šķirni atklāja kaķu entuziasti. Pirmoreiz Norvēģijas meža kaķis mūsdienu pasaulē minēts 20. gadsimta sākumā – 1912. gadā, taču nopietns darbs pie šķirnes popularizēšanas un aprakstīšanas sākās tikai 20. gadsimta 30. gados.
Otrais pasaules karš pārtrauca selekcijas darbu, un tikai ap 1970. gadu tas atsākās. Norvēģijas kaķu asociācijas šķirni atzina (patentēja) 1972. gadā. Toreizējie Ciltsdarba padomes locekļi bija devušies pārbaudīt divus kaķēnus pie Elsas un Egila Niluniem, kuri tolaik dzīvoja Oslo. Speciālisti bija dzirdējuši par skaistu kaķi, bet, ieraugot PAN’S TRULS, sajūsmai nebija robežu – šis kaķis bija izcils šķirnes eksemplārs, kas arī kļuva par pirmo šķirnes prototipu.
Arī mūsdienās īstens Norvēģijas meža kaķis ir tikai tas, kura pirmsencis ir PAN’S TRULS, par ko, starp citu, var pārliecināties jebkurš, ievadot sava kaķa ciltsrakstu vārdu domēnā www.pawpeds.com.
Draudzīgs, bet ne uzbāzīgs
“Šie kaķi ir klusi, pašpietiekami, taču nebēgs, kad atnāks ciemiņi, drīzāk atnāks, painteresēsies, kas te notiek, ja gribēs – pasēdēs arī klēpī. Tieši tāpat arī ģimenē un ikdienā – uz pasūtījumu viņi nenāks mīļoties, tomēr tad, kad paši sagribēs, ļoti labprāt atnāks, apsēdīsies klēpī un ļausies glāstiem,” stāsta Anita. Man ir iespēja par to pārliecināties – sarunas laikā vairākas kaķu meitenes atnāk ar mani iepazīties un ļoti labprāt ļaujas pieskārieniem.
Šie dzīvnieki izmēros ir samērā lieli, tomēr tajā pašā laikā eleganti, gana neatkarīgi, patīk laiku pavadīt kopā ar cilvēku, kad viņiem tāda iespēja ir.
“Kaķis kā jau kaķis – arī šie ir zinātkāri un rotaļīgi. Starp citu, jā, rotaļas viņiem patīk ļoti,” Anita norāda uz milzīga izmēra “kaķu koku”, pa kuru var uzskriet līdz pašiem griestiem un asināt nagus. Saimnieki atzīst, ka labs, kvalitatīvs “kaķu koks” arī glābs mēbeles no kaķu asajiem nagiem. “Mūsmājās, kopš iegādājāmies šo “kaķu koku” no Vācijas e-veikala, dīvāni un mīkstās mēbeles vairs necieš. Konkrētā prece nebija lēta, taču neesmu nožēlojusi ne centa par šo pirkumu,” saka Anita.
Šķiet, gandrīz vai lieks jautājums par to, kā šīs šķirnes kaķi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem, jo manas viesošanās laikā kaķenes ļoti labprāt komunicē ar izmēros milzīgo suni un absolūti neliekas traucētas, kad lielais dzīvnieks pastiprināti izrāda par viņām uzmanību.
“Ar citiem dzīvniekiem Norvēģijas meža kaķis kā jau komunikabls dzīvnieks sadzīvo lieliski, tāpat arī ar bērniem. Vienmēr esmu teikusi, ka kaķis būs tāds, kādu gan audzētājs, gan saimnieki viņu audzinās. Tāpēc mēs savā audzētavā (Norvēģijas meža kaķu audzētava “Westnord*LV, WCF sistēma. – Aut. piez.) ļoti daudz pievēršam uzmanību kaķēnu socializēšanai jau no pirmajām dienām – ņemam tos rokās, mīļojam, glaudām. Jo es taču saprotu – šos dzīvniekus pēc tam cilvēki turēs ģimenē un no sava kaķa sagaidīs mīļumu,” skaidro audzētāja.
Ja “norvēģim” kaut kas nebūs pa prātam, viņš drīzāk vienkārši dosies prom, nevis dusmosies vai centīsies panākt savu.
Veselība un aprūpe
Kā jau dabiskā (aborigēnā) šķirne, Norvēģijas meža kaķi ir apveltīti ar lielisku veselību. Vienīgais, kam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir garais apmatojums. Tā kā šiem dzīvniekiem ļoti patīk mazgāties, tie aprij diezgan daudz savu matu. Labākais risinājums, ko iesaka Anita, – barot dzīvniekus ar speciālo barību, kas palīdz norīto apmatojumu pārstrādāt un izvadīt.
Tomēr viņa uzsver – barot šos kaķus var dažādi. Arī izvēloties dabiskos produktus, tajā skaitā – gaļu. Tomēr jāņem vērā, ka svaigā barošana prasa īpašas zināšanas, lai dzīvniekam tiktu nodrošināti nepieciešamie vitamīni un uzturvielas. Savukārt, ja izvēle ir par labu sausajai specializētajai pārtikai, svarīgi ir iegādāties augstas kvalitātes produktus, tā saucamo profesionālo barību.
“Arī mūsmājās kaķi ēd gan profesionālo sauso barību, gan svaigo. Īpašs kārums ir kefīrs – viņām ļoti garšo. Ja saimnieks izvēlas savu kaķi barot ar svaigo pārtiku, tādā gadījumā reizi pa reizei kaķim var iebarot zooveikalos nopērkamo speciālo laksatīvo pastu, kas palīdzēs pārstrādāt aprīto apmatojumu un to izvadīt,” skaidro audzētāja.
“Pirmkārt, jāsaprot, ka dzīvnieka kažoks ir regulāri jākopj – jāķemmē vismaz reizi nedēļā un šad tad tomēr arī jāizmazgā. Ja apmatojums netiks ķemmēts, tas savelsies un galu galā sagādās lielas problēmas kā jums pašiem, tā arī dzīvniekam,” saka Anita.
Cik daudz problēmu ikdienā rada kaķu garais apmatojums? Anita neslēpj: “Pūku ir daudz, taču tās ir viegli savācamas. Tie nav īsi matiņi, garie mati saveļas, un tos tādējādi ir vieglāk novākt gan no mīkstajām mēbelēm, gan grīdas.”
Vai lapsas ķers?
Norvēģijas meža kaķis Latvijā vēl nav ļoti populāra šķirne un Anita skaidro, ka tam varētu būt vairāki iemesli: “Pirmkārt, daudzi cilvēki viņus vēl aizvien izskata dēļ jauc ar tiem pašiem meinkūniem vai pat persiešiem, lai gan patiesībā šie kaķi ir pavisam citādāki. Tāpat ir izveidojies nepamatots mīts, ka kaķi nav mīlīgi vai, pat vēl trakāk, ir agresīvi.
Visticamāk, tas šķirnes nosaukuma dēļ – meža kaķis, tātad, kādaprāt, mežonīgs.
Anitas vīrs Aigars piebilst, ka reizēm nav iztikuši arī bez komiskiem jautājumiem no cilvēku puses:
“Reiz mums zvanīja kādi pircēji, jautāja par kaķēniem un tad negaidīti prasa – bet vai lapsas šis kaķis ķers?”
Anita un Aigars smejas, ka lapsas viņi absolūti noteikti neķers, jo ir mājas kaķi – mīlīgi, nevis mežonīgi.
Savukārt tādās valstīs kā Polija, Francija, Dānija un, protams, visās Skandināvijas valstīs Norvēģijas meža kaķis ir ļoti populāra un iecienīta šķirne.
Kas raksturo Norvēģijas meža kaķi?
Ķermenis – vidēja vai liela izmēra kaķis ar spēcīgu, izstieptu ķermeni, masīviem kauliem. Kājas ir garas un muskuļotas. Vienīgā kaķu šķirne, kam pakaļkājas ir garākas par priekškājām, tas nozīmē – šie kaķi no koka var nokāpt ar galvu pa priekšu, gluži kā vāvere – spirālveidīgi! Aste šiem kaķiem ir ļoti gara (vismaz tikpat gara kā ķermenis) un kupla.
Galvai raksturīga trīsstūrveida forma ar garu, taisnu profilu. Perfekts siluets ir kā trīsstūris. Ausis lielas, platas pie pamatnes, augstu novietotas tā, lai ausu ārējā mala veidotu taisnu līniju ar vaigiem. Ausīm ir lūsim līdzīgi pušķīši galos.
Krāsas – pieļaujami visi iespējamie krāsojumi. Šķirnē netiek akceptēts tikai tā dēvētais Siāmas krāsojums, šokolādes un kanēļa krāsas, kā arī to atvasinājumi (violets un bēšs) nekādās krāsu kombinācijās (divkrāsainā, trīskrāsainā, ar zīmējumu). Tāpat pieļaujams jebkurš daudzums baltās krāsas.
Svars – šīs šķirnes runča svars var sasniegt pat 8–9 kg, kaķenes sver nedaudz mazāk.
Norvēģijas meža kaķa šķirne
Plusi:
Kaķis ir kluss, viņa “runāšana” lielākoties izpaužas tikai saimnieka tuvumā un kā murrāšana.
Ļoti laba veselība.
llgdzīvotāji – dzīves ilgums vidēji no 15 līdz 18 gadiem.
Draudzīgs – gan pret citiem mājdzīvniekiem, gan bērniem.
Mīnusi:
Salīdzinoši reta šķirne – atrast šādas šķirnes kaķēnu varētu prasīt laiku un pacietību.
* Apmatojums prasa regulāru kopšanu – kaķis jāķemmē vismaz vienu reizi nedēļā. Un divas reizes mēnesī vēlams dzīvnieku arī mazgāt.
