Skandināvu detektīvs, vēsture un melnais humors. Saruna ar zviedru rakstnieci Mariju Ērnestamu 0
Šonedēļ Ķīpsalas izstāžu zālē risināsies gada lielākais notikums grāmatniecībā – “Latvijas Grāmatu izstāde 2016”. Starptautiski pazīstamā zviedru rakstniece Marija Ērnestama, kuras romāna “Bustera ausis” tulkojums drīzumā nāks klajā “Lauku Avīzes” izdevniecībā, tajā diemžēl nebūs klāt. Taču, tā kā “Bustera ausis” ir Ērnestamas grāmata, kura saņēmusi vislielāko starptautisko balvu un nomināciju birumu, izlēmām intervēt viņu tieši šajā nedēļā, kad interese par grāmatām izpaužas visaktīvāk.
Marijas Ērnestamas romānu firmas zīme ir balansēšana starp ģimenes idilli un noslēpumiem, kas atklājas tikai pamazām, romāna gaitā, un visi gabaliņi īsti sakrīt savās vietās tikai pašās beigās, kā pienākas kārtīgā detektīvstāstā. Sarunu gan sākām no paša sākuma.
– Jūs studējāt matemātiku, tad – angļu literatūru, pēc tam žurnālistiku un politikas zinātni, strādājāt par žurnālisti, visbeidzot pievērsāties rakstniecībai. Kā skaidrojat šādus pavērsienus?
M. Ērnestama: – Cilvēki parasti iedalās tādos, kam patīk matemātika, un tādos, kas dod priekšroku valodām. Man patīk kā humanitārie, tā eksaktie priekšmeti, tā vienmēr bijis. Tā nu sāku ar angļu literatūras studijām, tad pievērsos matemātikai, bet jau studējot domāju, kā šīs abas puses varētu apvienot. Nolēmu, ka labs veids, kā to izdarīt, ir žurnālistika, turklāt vienmēr esmu rakstījusi un lasījusi – jaunībā draugi žēlojās, ka nevar mani nekur aizvilkt. Studēju žurnālistiku Gēteborgas universitātē, tad devos uz ASV, kur turpināju studēt to un arī politikas zinātni. Vienpadsmit gadus strādāju kā žurnāliste Vācijā, kur dzīvoju kopā ar vīru, un, kad pārcēlāmies uz Zviedriju, man bija radusies ideja par sižetu grāmatai. Tā es uzrakstīju pirmo romānu “Kaipirinja ar nāvi”, tas izrādījās veiksmīgs, un kopš tā laika rakstīšana man ir pilna laika darbs.
– Runājot par “Kaipirinja ar nāvi”, kritiķi to salīdzināja ar krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova slaveno romānu “Meistars un Margarita”. Kā vērtējat šo salīdzinājumu, vai pašai ir sanācis izlasīt Bulgakova romānu?
– Jā, “Meistars un Margarita” ir tulkots zviedru valodā, man to iedeva kāds draugs pirms daudziem gadiem, sakot, ka man tas noteikti jāizlasa. Izlasīju un noliku, un, taisnību sakot, aizmirsu. Bet, kad dzirdēju šos salīdzinājumus, par tiem padomāju, un man zināmā mērā jāpiekrīt. Iespējams, tā bija neapzināta ietekme, jo es tiešām izjūtu radniecību ar vairākiem krievu rakstniekiem, kas ļoti nopietnas tēmas apvieno ar melno humoru, realitāti ar mistiku kā Bulgakovs.
– Ja nu reiz ieminējāties par krievu rakstniekiem, vai varat pieminēt vēl kādas literārās ietekmes?
– Lielāko iespaidu uz mani noteikti atstājis Šekspīrs. Protams, tas izklausās pārāk paredzami, taču es galu galā studēju angļu literatūru (smejas). Šekspīra darbos vienmēr ir ļoti izteikta cīņa starp labo un ļauno, gaišo un tumšo, ļoti spēcīgas emocijas – alkatība un kaislība, vara, mīlestība un nodevība. Bet, līdzīgi kā Bulgakovs, arī Šekspīrs pat savās traģēdijās vietām negaidīti kļūst jocīgs, tajās ir smieklīgi fragmenti, kas ļauj lasītājam vai skatītājam atvilkt elpu no pārāk lielas nopietnības.
