“Skandināvijā tā ir šodiena. Ceram, ka Latvijā tā ir nākotne.” Parakstīts memorands par ēdināšanas jomas ilgtspējas veicināšanu Latvijā 24
Ēdināšanas nozare ir pirmā nozare Latvijā, kas, balstoties uz pašiniciētu plašu un padziļinātu pētījumu un detalizētiem kritērijiem, ir noteikusi sev turpmākos darbības principus, lai nodrošinātu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības kritērijus ēdināšanas nozarē Latvijā. Vakar, 31. oktobrī, Rīgā tika parakstīts memorands starp nozares uzņēmējiem, darba devējiem, augstākās izglītības iestādēm, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tādā veidā demonstrējot visu pušu gatavību ievērot un atbalstīt noteiktos principus un virzīties uz caurspīdīgu, godīgu, zaļu un ilgtspējīgu ēdināšanas jomu Latvijā, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Par memoranda tapšanu un nepieciešamību TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sīkāk pastāsta Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
“Šobrīd 19 kritēriji ir iekļuvuši memorandā, bet vispārīgi mēs vairākus gadus strādājām pie memoranda un kopumā ir vairāk par 150 kritērijiem, pēc kuriem katrs uzņēmums var sevi novērtēt, cik ilgtspējīgs tas ir,” skaidro Latvijas restorānu biedrības prezidents.
Kā vienu no kritēriju piemēriem Jenzis min ietekmi uz vidi – kā uzņēmējdarbība un katrs uzņēmums individuāli ietekmē vidi: “Šos vides faktorus mēs vislabāk uzreiz varam sasaistīt ar uzņēmējdarbību, jo taupot energoresursus, protams, arī mēs ietaupām savus finanšu resursus. Nopērkot jaunu krāsni, kas patērēs mazāk elektrību, varbūt pirmajā brīdī samaksājam vairāk, bet ilgtermiņā mēs samaksājam mazāk par elektrību.”
Sarunā vēl viņš piemin sociālo bloku, kas vērtē, kā uzņēmumi iekļaujas sabiedrībā un cik atbildīgi ir pret to, tai skaitā saviem darbiniekiem. Tāpat kritērijos apskatīta ēnu ekonomika, korupcijas riski un tamlīdzīgi kritēriji.
“Par ko es esmu ļoti priecīgs, ka Latvijas Restorānu biedrība iniciēja šo memorandu ar tūristu noskaņojumu pētījumu. Mēs sākām ar to, ka izpētījām, vai ir pieprasījums tūristiem pēc ilgtspējīgiem ēdināšanas uzņēmumiem, un jāsaka, ka ir. Varbūt vietējais pieprasījums vēl ir pagaidām mazs, ceram, ka augs, bet, ja skatāmies Rietumeiropu, vai īpaši Skandināvijas valstis, tad cilvēki dod priekšroku uzņēmumiem, kuri ir definējuši savu ilgtspējas politiku. Cilvēki ir arvien gatavi maksāt vairāk uzņēmumiem, kuri ievēro šos ilgtspējas momentus,” paskaidro Jenzis.
Viņš atzīst, ka līdz šim šāda veida un apjoma memorands nozarē nebija tapis. Rodas jautājums, kas iepriekš nozarei traucējis, lai runātu par labu pārvaldību un ilgtspēju ēdināšanas nozarē Latvijā?
“Ar šiem ilgtspējas kritērijiem sākām strādāt kovida laikā. Pandēmijā ar atbalsta instrumentiem, tad viss ciet, tad viss atkal vaļā, protams, ka problēmu loks un galvenais jautājums bija par uzņēmumu izdzīvošanu, darbinieku saglabāšanu. Tad pandēmija gāja uz beigām, sākās Krievijas-Ukrainas karš, energoresursu cenu kāpums. Faktiski nozare pēdējos četrus gadus dzīvo pastāvīgā krīzē, kad uzņēmējiem jādomā, kā saglabāt savu uzņēmumu, kā pabarot ģimeni, kā noturēt darbiniekus, lai viņi neaizbrauktu uz kādu citu valsti.
Līdz ar to tā primārā doma ir šī, bet, veidojot un parakstot memorandu, mēs ticam, ka šie ilgtspējas momenti, tos ieviešot ikdienas darbībā, ka tas padarīs spēcīgākus mūsu ēdināšanas nozares uzņēmumus, konkurētspējīgākus pret tiem, kuri nepievērš tik lielu uzmanību ilgtspējas jautājumiem un ka tā ir nākotne. Skandināvijā tā ir šodiena. Ceram, ka Latvijā tā ir nākotne,” saka Jenzis.
Vairāk par memorandu un ēdināšanas jomas nākotni Latvijā uzzini, noskatoties raidījumu!
