Kādas ir jaunās ēšanas tendences Zviedrijā? Ir vērts pamācīties? 0
Zviedrijas sabiedrības ēšanas ieradumus un ēdienu izvēli cauri laikiem ietekmējuši dažādi ekonomiskie, kultūras un sociālie faktori. 19. gadsimta sākumā, kad nabadzības dēļ apmēram viens miljons zviedru emigrēja uz ASV, zviedru ēdienkarte noteikti bija citāda, nekā to redzam šodien. Toreiz ēdiens daudziem bija izdzīvošanas jautājums – viena no zupas receptēm tā arī saucās ūdens zupa, kuras galvenā sastāvdaļa bija milti. Sievietei, kura bija galvenā pavāre mājās, galvenais bija iekļauties ģimenes trūcīgajā budžetā.
Paradumi mainās
Gadu desmitos paradumi mainījās. Sešdesmitajos gados ienāca pusfabrikāti. Septiņdesmito gadu jaunumi – avokado, sarkanā desa cepeškrāsnī, dažāda veida sautējumi. Astoņdesmitajos gados sevi pieteica itāļu ēdieni – pica (ar zviedru jauninājumu – picas salātiem) un tiramisu. Deviņdesmitajos gados savu uzvaras gājienu sāka Āzijas virtuve un Tacos (WOK panna kā populārākā Ziemassvētku dāvana). Savukārt 2000. gads iezīmējās ar tendencēm, kas veda atpakaļ pie tipiski “zviedriskā”, un popularitāti ieguva maizes cepšana no ierauga (surdegsbröd).
Zviedri ikdienas ēdienu izvēlē ir internacionāli – labprāt izvēlas taizemiešu, indiešu vai ķīniešu ēdienus, taču ir tradicionāli attiecībā uz to, kas liekams svētku galdā Lieldienās, Vasaras vidus svētkos (Midsommar, kas latviešiem ir Jāņi) un Ziemassvētkos – cūkas šķiņkis (Jul skinka), saldā siļķe, brūkleņu ievārījumu pie gaļas ēdieniem, gaļas bumbiņas (mūsu izpratnē ceptas frikadeles), Ziemassvētku un Lieldienu kvass (Julmust un Påskmust, krāsas ziņā līdzīgs kvasam vai kokakolai). Vēl pieminamas īpašo dienu īpašās kūkas – semla (ar putukrējumu pildīta kūka, tāda kā mūsu “Vecrīga”, tikai lielāka), kas ēdama septiņas nedēļas pirms Lieldienām vai Lusebulle (īpašās formas maizīte ar safrānu), kas “piestāv” Lūcijas dienas (13. decembrī) svinēšanai, lakrica, augustā svinamie pūdētās siļķes svētki un vēzīšu svētki.
Pie tipiski zviedriskām tradīcijām pieskaitāma arī “fika”, darba vietu neatņemama socializēšanās sastāvdaļa, kad cilvēki satiekas starp ēdienreizēm, lai kopā iedzertu tēju vai kafiju un parunātos. Pie socializēšanās pieder arī grilēšana vasarās. Kā minēja viena no manis aptaujātajām, grils ir katra namatēva lepnums – jo lielāks, jo labāk.
Jaunā tendence – ekopārtika
Zviedrijas jaunie ēšanas trendi ir ekoloģiskā pārtika, zivs ēdieni, vietējā (Zviedrijā audzētā) pārtika. Restorānos jaunums ir korejiešu ēdiens, pilsētās – straujā ikdienas ritma diktētais “fast food”, kā arī popularitāti ieguvušais piedāvājums – uz mājām piegādātie produkti kopā ar receptēm. Inta, kura mēdz izmantot šo uzņēmumu pakalpojumus, atzīst: “Receptes ir ļoti vienkāršas un ēdiens pēc tām garšīgs – pagatavojams 30 minūšu laikā.”
Jaunās tendences saistītas ne tikai ar rūpēm par savu veselību, bet arī ar Zviedrijā populāro zaļo domāšanu par labu augu valsts produktiem, jo gaļas lopu audzēšana “palielina” oglekļa izmešu daudzumu.
ICA veikalu tīkla pārskatā par 2017. gadu var lasīt, ka “EKO” pārtikas īpatsvars 2017. gadā bija 27,9%, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu aplielinājies par 9,8%. Tas ir viens no šā brīža trendiem – EKO pārtikas un pat ekoloģiskā vīna izvēle. Neskatoties uz pozitīvajām tendencēm, Pārtikas pārraudzības institūcijas ziņojumā ir izteiktas bažas par to, ka tikai desmitā daļa Zviedrijas iedzīvotāju ēd veselīgi. To apliecina arī valsts Veselības aizsardzības centra pārskatā minētais, ka veselīga ēdiena izvēle ievērojami procentuāli atšķiras starp dažādām sociālajām grupām, atkarībā no izglītības līmeņa un ienākumiem, kā arī vai respondents dzīvo laukos vai pilsētā.
Lai arī veikalā izvēloties “eko”, daudzviet zviedri ir attālinājušies no dabā atrodamo velšu izmantošanas – nav populāra sēņu, zāļu tēju un ogu lasīšana un bērzu sulu tecināšana ir eksotika. Viena no manām paziņām apgalvoja, ka viņa ar savu ceļmallapu likšanu uz brūcēm ir gandrīz vai raganu kārtā ieskaitīta, un dzērveņu purvs ir kļuvis par viņas monopolu.
Jaunieši domā zaļāk
Jauniešu pētījumu centra pārskata dati, aptaujājot gandrīz 24 000 jauniešu vecumā no 15 un 24 gadiem, apliecina, ka jauniešu ēšanas paradumus ietekmē sabiedrībā valdošās vērtību un domāšanas tendences. Katrs trešais jaunietis, pēc aptaujas datiem, dēvē sevi par veģetārieti vai pat vegānu, izvēloties videi un dzīvniekiem “draudzīgu” ēšanu. Aptaujātie no Zviedrijas rietumkrasta, Gēteborgas, apliecina, ka, lai gan “riktīgos” laukos valda pilnīgi citi ieradumi, liela daļa studentu sevi dēvē par veģetāriešiem un vegāniem. Kā uzsvērts pētījumu autoru priekšvārdā, salīdzinot ar 2006. gada aptauju, jauniešu skaits, kuri uzskata, ka ģimenes ēdienreizēm vajadzētu būt veģetārām, dubultojies. Tomēr ziņojuma autori pauž bažas, ka vēl joprojām jaunieši kopumā par maz ēd dārzeņus un augļus un par daudz patērē kūkas, saldumus un saldinātos dzērienus, kas rada problēmas ar “lieko svaru” katram piektajam jaunietim.
Labā ziņā ir, ka alkohols un smēķēšana nav tik populāra jauniešu vidū – salīdzinājumā ar 2000. gadu alkohola patēriņš un smēķēšana samazinājusies uz pusi – no 80% līdz 40%.
Kā liecina skaitļi – interese par veselīgu dzīvesveidu jauniešu vidū ir pieaugusi, tas ietver sevī ne tikai veģetāru pārtiku, bet arī sporta un citu fizisku aktivitāšu popularitāti. Jaunā tendence – dzīvot veselīgi – ir “topā” arī Botkirkas komūnā, kas ir viena no tā dēvētājam daudznacionālajām komūnām Stokholmas priekšpilsētā. Veiktajā aptaujā – 73% puišu un 59% meiteņu apgalvo, ka lietot alkoholu vairs nav moderni, kā vēsta Botkirkas laikraksta “Botkyrka direkt” veiktā aptauja.
Ēdienu šovi populāri
Ēdiena gatavošana Zviedrijā ir kļuvusi par pieaugošu biznesu un populāru šovu. Zviedrijas televīzijas programmā es atradu vairāk nekā 10 dažādu raidījumu, kuri dažādos veidos ir saistīti ar ēšanas gatavošanu – sacensības gan pieredzējušiem, gan “mazajiem” pavāriem, gan arī iesaistot sabiedrībā pazīstamas personības, gan neprofesionālu “ikdienas cilvēku” sacenšanās pagatavot visgaršīgāko ēdienu, pavāru ceļojumi uz dažādiem reģioniem, kā arī “supper” pavāru īpašie raidījumi.
Lai arī ēšana ir viena no pamatvajadzībām, saskaņā ar jau skolā apgūto Maslova piramīdu, pieaugot sabiedrības labklājībai, pārtikas izvēle ir mainījusies un zināmā mērā saistāma ar statusu, identitāti un kā neatņemama socializēšanas iespēja Zviedrijas sabiedrībā. Protams, ka zviedru sabiedrība ir dažāda un galdā liekamais noteikti atšķiras starp dažādām ģimenēm dažādos reģionos, taču viss, kas saistīts ar ēdienreizēm un ēšanu, ir populāra tēma gan ikdienas sarunās, gan sabiedriskajos medijos. Gribētos apgalvot, ka ēšanas ieradumi un ēšanas tendences, kā jau visur pasaulē, arī Zviedrijā, cieši saistītas ar sabiedrības vērtību attīstības tendencēm un atkarīgas no dažādiem faktoriem.
