Skandalozā armijas pārtikas iepirkuma komisiju vadījis Mūrnieces pārstāvētās “NA” biedrs Ezeriņš 51
Ziņa papildināta ar jaunāko informāciju no Ģenerālprokuratūras pl.14:03.
Skandalozā armijas pārtikas iepirkuma komisijas vadītājs bija pašreizējās aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces pārstāvētās Nacionālās apvienības (NA) biedrs Ēriks Ezeriņš.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka iepirkuma “Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām” komisijas vadītājs bija Ezeriņš, komisijas vadītāja vietniece – Rinalda Grīna, bet sekretāre – Aija Ādmine.
Komisijas locekļi bija Imants Freibergs, Kārlis Sudrabs, Sanita Vaidere, Ervīns Skudra, Inga Akmeņkalna-Avana un Valdis Verners. Komisijas loceklis Igors Marčenko darbojies laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz 2022.gada 21.martam.
Vienlaikus komisijā bijuši deviņi eksperti – Inga Kaminska, Mihails Pņivčuks, Renārs Rubežs, Laura Papa, Artūrs Kotļarovs, Aelita Tiunčika, Velta Tillere, Artis Lubiņš un Iveta Ziemele.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka 1984.gadā dzimušais Ezeriņš 2020.gadā kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Reģionu apvienības saraksta. 2014.gadā bija iekļauts NA kandidātu sarakstā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Ezeriņa tēvs ir savulaik publiskajā telpā par “tēvzemiešu” “pelēko kardinālu” dēvētais uzņēmējs Normunds Lakučs, kurš savulaik pārstāvēja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK intereses Privatizācijas aģentūrā un dažādu valsts uzņēmumu padomēs.
KNAB mājaslapā pieejamais partiju ziedotāju saraksts liecina, ka Ezeriņš laikā no 2016. līdz 2019.gadam NA atvēlējis 5758 eiro. Tikmēr Lakučs 2014.gadā reorganizētajai apvienībai “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK 2000. gadu sākumā noziedojis apmēram 35 000 eiro.
NA līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA apliecināja, ka Ezeriņš ir NA biedrs, tomēr viņš neesot aktīvs. Par Ezeriņa dalību iepirkumu komisijā politiķis uzzinājis no informācijas publiskajā telpā. Dzintars uzsvēra, ka tiesībsargājošām iestādēm jāizmeklē šī lieta un jāsauc pie atbildības ikviens, kurš vainīgs pārkāpumos, neatkarīgi no politiskās piederības.
Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās amatpersonas deklarācijas liecina, ka Ezeriņš 2008.gadā darbu sācis kā vecākais referents toreizējā Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā, pēc tam vairākus gadus strādājis VAS “Latvijas gaisa satiksme”, kur bijis gan iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, gan iepirkumu komisijas loceklis. Patlaban viņš ir Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra Ekipējuma un pārtikas iepirkumu nodaļas vadītājs.
Saeimas ārkārtas sēdē šodien tika skatīts un noraidīts opozīcijas partiju rosinātais jautājums atbrīvot no amata aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci (NA). Viņa savā runā argumentēja, ka darījusi visu, lai celtu gaismā ar iepirkumu saistītās nebūšanas, kas nozīmē pārbaužu, dienesta pārbaužu sākšanu un tiesībsargājošo iestāžu informēšanu. Tāpat šis iepirkums organizēts iepriekšējā ministra Arta Pabrika (LA) laikā, un ne viņa, ne valsts sekretārs Jānis Garisons līgumu nav parakstījuši.
Vienlaikus Mūrniece vērsa uzmanību, ka amatpersonām, kas nepārstāv iepirkumu komisiju, ir liegts ietekmēt komisiju, kas ir neatkarīga un kuras locekļi ir atbildīgi likuma priekšā.
Mūrniece, cerot uz pārbaužu ātru rezultātu, no atbildības nevairoties, bet nevarot uzņemties atbildību par cita ministra laikā pieņemtiem lēmumiem, vēl jo vairāk – ja komisijā deleģēts iepriekšējā ministra biroja pārstāvis.
LETA jau rakstīja, ka Aizsardzības ministrija (AM) saistībā ar 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu sākusi dienesta pārbaudi. Ministrija arī informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un prokuratūru.
Rojā reģistrēts uzņēmums “Zītari LZ” pērn decembrī ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām turpmākos piecus gadus.
Tāpat kļuvis zināms, ka iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika (LA) juridiskais padomnieks Valdis Verners bijis iesaistīts iepirkuma iepirkuma komisijas darbā Verners aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka, ņemot vērā iepirkuma sarežģītību un tā ilgo gaitu bez būtiska progresa, viņš aicināts iesaistīties šī iepirkuma komisijas darbā no Aizsardzības ministrijas (AM) puses. Verners piekritis, “ņemot vērā izglītību, 16 gadu pieredzi valsts pārvaldē un privātajā sektorā, kā arī gūto pieredzi kā padomes loceklim pretkorupcijas organizācijā “Sabiedrība par atklātību Delna””.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Patiesais labuma guvējs ir Zeltiņa, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai “Latvijas attīstībai” ziedojis 2500 eiro, vēl gadu iepriekš 2000 eiro. 2017.gadā un 2015.gadā kopumā ziedojis 10 000 eiro partijai “Gods kalpot Rīgai”.
2021.gadā uzņēmums apgrozījis 562 498 eiro un strādājis ar 141 546 eiro peļņu. Gadu iepriekš apgrozīti 797 051 eiro un strādāts ar 62 399 eiro zaudējumiem. 2019.gadā apgrozīti 3 400 068 eiro un strādāts ar 31 800 eiro peļņu, bet 2018.gadā apgrozīti 2 314 098 eiro un strādāts ar 160 985 eiro peļņu. Arī iepriekšējos gados katru gadu apgrozīti vairāk nekā divi miljoni eiro.
Uzņēmumam ir četras ēdnīcas Talsos un Rīgā, bistro Rojā, krogs, kafejnīca un picērija Ventspilī. “Firmas.lv” informācija liecina, ka uzņēmumam ir deviņi transportlīdzekļi – četri vieglie, četri kravas un viena piekabe.
Uzņēmuma 2021.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums galvenokārt sniedz ēdināšanas pakalpojumus “Rīgas satiksme”, ēdināšanas punktos un Rojas vidusskolas ēdnīcā, kā arī sniedz ēdināšanas pakalpojumus citām juridiskām un fiziskām personām. 2021.gadā uzņēmuma saimniecisko darbību ievērojami ietekmēja un ierobežoja Covid-19 pandēmija, kā arī tās seku ierobežošanas pasākumi. Uzņēmums 2021.gadā saņēmis valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai, kas nodrošinājis apgrozāmo līdzekļu pieejamību un uzņēmuma finanšu stabilitāti.
Ar “Zītari LZ” līgums ir noslēgts par loģistikas sistēmas izveidi, kas apvieno virkni pārtikas ražotājus un citus komersantus, lai nodrošinātu pārtikas piegādi visām NBS vienībām visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar līgumu, uzņēmumam pēc NBS pieprasījumiem būtu jānodrošina arī nepieciešamie pārtikas krājumi. Tāpat vienošanās paredz pienākumu uzņēmumam nodrošināt NBS nepieciešamās pārtikas ražošanu un piegādi kara gadījumā, iepriekš norādījusi AM.
Prokuratūra sākusi pārbaudi par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu
Prokuratūra sākusi pārbaudi par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu, līdz ar to šī ir otra tiesībsargājošā iestāde, kas pēta šo iepirkumu.
Dokumentus pieprasījusi Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa un dokumenti saņemti tikai otrdien, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.
Prokuratūrā gan nekomentēja iemeslus kāpēc pārbaudi veic minētā nodaļa. Nodaļas kompetencē ir vairākas funkcijas, piemēram, veikt pārbaudes un piemērot nepieciešamos prokurora reaģēšanas līdzekļus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja ģenerālprokurors vai prokuratūras departamenta virsprokurors atzinis šādas pārbaudes nepieciešamību.
LETA jau rakstīja, ka Aizsardzības ministrija (AM) saistībā ar 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu sākusi dienesta pārbaudi. Ministrija arī informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un prokuratūru.
