Skandāli nav šķērslis 0
“Latvijas Avīze” noslēdz partiju sarakstu līderu vērtējumu pirms pašvaldību vēlēšanām. Tieši partijas piedāvātā mēra kandidāta personīgajām īpašībām – spējai uzrunāt sabiedrību, piedāvāt saprotamus risinājumus un vizuālajam tēlam – bieži ir lielākā nozīme vēlētāju izvēlē. “LA” jau bijušas publikācijas par pretendentiem uz Rīgas, Ventspils, Daugavpils, Valmieras, Liepājas mēru krēsliem. Tās ir pilsētas, kurās šajās vēlēšanās vērojama sīvākā konkurence. Šajā reizē pievēršamies politiski raibajai Jūrmalai, kur šogad par 15 deputātu vietām domē cīnīsies 181 kandidāts no 12 sarakstiem. Austrumu bagātnieku iecienītās kūrortpilsētas Jūrmalas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tradicionāli sāpīgākais jautājums ir nekustamā īpašuma nodoklis un tā atlaides. “Vēlētāju vairākums uzskata, ka pašvaldības budžets veidojas bez viņu līdzdalības, vai katrā ziņā viņi nespēj to ietekmēt un neiebilst, ka tas tā paliek. Tādējādi viņi ne pārāk uztraucas par korupciju un neefektivitāti, jo izsaimniekoti tiek “citu” līdzekļi un netiek jau izsaimniekoti pilnībā, jo kaut kas jau lēnām notiek un uzlabojas. Galvenais, lai neķeras klāt viņu naudas maciņiem. Pieprasījums pēc caurspīdīguma, kvalitatīvas, efektīvas pārvaldes un mērķtiecīgas attīstības nav pietiekams,” novērojis jūrmalnieks un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Viņš prognozē, ka Jūrmalā arī turpmāk pa spīti skandāliem dominēs ZZS un daudzdzīvokļu blokmāju elektorātā balstītā “Saskaņa”. Jūrmalas sarakstu līderus vērtē jūrmalnieki – žurnālists Dainis Lemešonoks un jurists Lauris Liepa.
Māris Graudiņš (“Progresīvie”)
* Dzimis 1953. gadā Zviedrijā, ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē Viskonsinas universitātē ASV (1974) un maģistra grādu Makmēstera universitātē Kanādā (1976), papildus izglītojies arī Rietummičiganas universitātē (1977) un Stokholmas universitātē (1983).
* Dzīvojis Zviedrijā un ASV, bet 1992. gadā atgriezies Latvijā, bijis 5. Saeimas deputāts (“Latvijas ceļš”), vēlāk sabiedrisko attiecību uzņēmuma “Consensus PR” dibinātājs un direktors (1995 – 2005), KNAB lobēšanas regulēšanas darba grupas loceklis (2006 – 2007), Eiropas Parlamenta Informācijas biroja (EPIB) vadītājs Latvijā un lektors Briselē (2005 – 2016). Šobrīd pasniedzējs Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā.
* Sešu bērnu tēvs.
“Atslēga ir prasmē pārvaldīt naudu. Man tā ir! Jūrmalai nevajag 16 miljonu eiro vērtu sporta zāli. Nauda jāiegulda cilvēkos, nevis ZZS sponsoru sadārdzinātos iepirkumos. Ar ietaupījumu pieaugs atbalsts gan jaunatnei, gan pensionāriem!”
Dainis Lemešonoks: Ir pārāk labās manierēs audzināts un piesardzīgs politiķis, lai spētu uzņemties “jaunās slotas” lomu, ko sola reklāmas bukletā. Tomēr rietumnieciski politkorekts pasaules redzējums, eirobirokrāta rūdījums un konstruktīva pieeja, ko uzrāda arī rūpīgi izsvērts piedāvājums jūrmalniekiem, būtu labs ieguvums pilsētas domei. Citādi tās totālā orientācija uz maskaviešu gaumi un vēlmēm sen jau ir pavisam klīniska.
Atzīme: ★★★★
Lauris Liepa: Māris Graudiņš tiecas ieņemt Latvijas pašvaldībām neraksturīgu Rietumeiropas raudzes liberālu nišu. Inteliģenti, artikulēti un galvenais – atšķirīgi no Latvijas pašvaldību politiķu nomenklatūras kalves. Viņa manifests uzrunās gados jaunus pilsētniekus un tos jūrmalniekus, kuri ik dienas traucas uz Rīgas kantoriem un atpakaļ. Protams, arī liberāļi spiesti spēlēt populisma stabuli “Nodokļu atlaides”. Progresīvie vismaz parūpējušies par mērķtiecīgu un saprātīgu pieeju nodokļu atlaidēm, atstājot pilnu nekustamā īpašuma nodokļa summu par dārgajiem īpašumiem nesen pilsētā deklarētajiem īpašniekiem (kuri tikai nesen sākuši maksāt savu ienākuma nodokli Jūrmalai).
Atzīme: ★★★★
