Māris Antonevičs: Tagad jau diezgan droši var teikt, ka pašreizējā Saeima nostrādās visu tam paredzēto termiņu 2
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Klusi un nemanāmi aizvadītajā nedēļā noslēdzās kāds politiskais process – parakstu vākšana par 13. Saeimas atlaišanu. Diez vai pirms gada, kad tas ar skaļu blīkšķi aizsākās un pirmajās nedēļās guva milzu atsaucību, kāds varēja paredzēt, ka fināls būs tik apātisks.
Medijiem šī tēma acīmredzot nešķiet interesanta, jo ir pamatīgi nomainījies fons, un visu aizpildījis Covid-19 un daudzās ar to saistītās problēmas. Arī soctīkliem ir dažādas citas tēmas, par ko “burbuļot”, tur viss notiek strauji, bet Saeimas atlaišanas temats jau ir tāds diezgan vecmodīgs.
Turklāt zīmīgi, ka izcelt parakstu vākšanas noslēgumu nav bijis intereses ne tiem, kas savulaik atbalstīja Saeimas atlaišanu, ne tiem, kas to uzskatīja par provokāciju un muļķību.
Saprotams, jo pirmie bija cerējuši, ka pēc pārliecinošā starta viss ir skaidrs un Saeimas deputāti jau var sākt kravāt mantiņas, kamēr atlaišanas pretiniekiem jāpatur prātā, ka parakstījies tomēr ir ievērojams pilsoņu skaits un nicinoši vērtējumi te ir nevietā.
Sausā statistika – gada laikā no 2019. gada 14. oktobra līdz 2020. gada 14. oktobrim parakstījās 54 254 cilvēki, kas ir apmēram 35% no nepieciešamo parakstu skaita.
Lai notiktu tautas nobalsošana par Saeimas atsaukšanu, tā jārosina vismaz vienai desmitajai daļai vēlētāju un tie ir vismaz 154 865 paraksti. Ja salīdzina procesa dinamiku, var redzēt, ka lauvas tiesa savākta pirmajās nedēļās pēc parakstīšanās izsludināšanas.
Jau pērn decembrī jaunu parakstītāju skaits strauji samazinājās, bet tad uz pusgadu faktiski apstājās, lai vēl nedaudz sakustētos šajā rudenī. Bet tas arī viss.
Atgādinājumam, ierosme par Saeimas atlaišanu nāca diezgan spontāni. Pirmais par to pagājušogad 29. oktobrī paziņoja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Tas bija kā brīdinājums – ja valdība un parlaments nepildīšot pašu pieņemto likumu par mediķu algu palielināšanu, varētu sekot arī parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu.
Tomēr iniciatīvu pasteidzās reģistrēt citas, diezgan marginālas organizācijas – biedrība “Varu Latvijas tautai” un Centra partija. Arī mediķu arodbiedrība devās uz CVK ar savu ierosinājumu, bet tas jau bija vēlāk. Šī situācija, kad ierosinājumam ir tik neskaidra izcelsme, bija iemesls asām diskusijām.
Kā tolaik intervijā “Latvijas Avīzei” norādīja politologs Jānis Ikstens: “Parakstu vākšanu aizsāka divas ne pārāk zināmas organizācijas, ko mediji centušies uzsvērt, acīmredzot, lai to visu diskreditētu – sak, tie jau tie “jampampiņi”, “čekas provokatori”… Zīmīgi, ka arī sabiedriskā televīzija iet šo ceļu. (..) … tiek nostiprināts viedoklis, ka Saeimu vēlas atlaist ne pārāk nopietni vērā ņemami cilvēki. Bet tādu pašu iniciatīvu iesniedza arī mediķu arodbiedrība, kuri šim tēlam tomēr neatbilst.”
Protams, varētu pieņemt, ka šo procesu, tāpat kā daudz ko citu, mainīja koronavīrusa plosīšanās pasaulē, kas līdz mums nokļuva martā. Ārkārtas stāvoklis, neziņa, bailes – kādas tur vairs domas par referendumu un jaunu Saeimu.
Turklāt šādās situācijās vienmēr var izspēlēt “zirgus uz pārceltuves nemaina” kārti. Proti, krīzē valdību mainīt nav prāta darbs, pat ja kaut kas tās darbā neapmierina.
Pērn ar valdības sagatavoto budžetu neapmierināti bija mediķi, bet šogad trauksmi cēla kultūras cilvēki, tomēr parakstu skaits būtiski nepieauga, lai gan daži opozicionāri centīgi atgādināja par šo iespēju.
Tomēr koronavīruss diez vai būs galvenais iemesls, jo, kā jau iepriekš minēts, parakstīšanās pirmais vilnis apsīka jau 2019. gada decembrī, kad jaunā slimība bija tikai eksotiska vēsts ārzemju ziņu lapās.
Tāpēc te drīzāk var runāt par “tvaika nolaišanu” – strauji uzjundījušos tautas neapmierinātību, kas tomēr var ātri noplakt, ja to ar varu neapspiež, bet ļauj kaut kur izpausties.
Šādam mērķim salīdzinoši jaunā iespēja (tikai kopš 2010. gada) pašiem vēlētājiem tiesība ierosināt tautas nobalsošanu ir ļoti parocīga, jo process ir lēns un pakāpenisks.
Tagad jau diezgan droši var teikt, ka pašreizējā Saeima nostrādās visu tam paredzēto termiņu. Tas gan nenozīmē, ka politikā viss ir labākajā kārtībā.
