Kilogramam jauna definīcija, pirmo reizi klonē pērtiķus. Skaļākie atklājumi 2018. gadā! 0
Jauni sasniegumi kosmosbraukšanā, planētu pētniecībā, dzīvnieku klonēšanā, fizikā, arheoloģijā un daudz kur citur. Izrādās, pat vairāku SI mērvienību definīcijas mainītas. Tas viss aizvadītajā gadā noticis zinātnes lauciņā. “Latvijas Avīze” atskatās uz nozīmīgākajiem atklājumiem un notikumiem 2018. gadā.
Noķēra neitrīno
Zinātnieki 1912. gadā atklāja, ka dažādas subatomiskās daļiņas, kas veido matēriju, piemēram, protoni, elektroni, muoni, neitrīno un kvarki, katru dienu ietriecas Zemē. Vēlāk zinātnieki saprata, ka dažas no šīm daļiņām sev līdzi nes ļoti lielu enerģiju, kas lika uzdot jautājumu – kurš kosmosā esošais objekts tos rada?
Tā noskaidrošana ir ārkārtīgi sarežģīta, jo daļiņas neceļo vienā līnijā. Taču dienvidpolā izbūvētajai “Ice Cube” neitrīno jeb “spokaino daļiņu” observatorijai, kas iebūvēta tieši ledū, pērn izdevās vienu neitrīno noķert, kas zinātniekiem ļāva noskaidrot, no kurienes tas atceļojis.
Izrādās, ka notvertais neitrīno atceļojis no blazāra – aktīvas galaktikas ar milzīgu, strauji rotējošu melno caurumu, kura atrodas aptuveni 3,7 miljardu gaismas gadu attālumā. Tas meklējams Oriona zvaigznājā un ir miljoniem reižu smagāks par Sauli. Tas gan nenozīmē, ka “spokaino daļiņu” avoti ir tikai blazāri, taču nu ir skaidrs, ka vismaz viens no avotiem gan.
Kilogramam jauna definīcija
Novembrī zinātnieki no visas pasaules pulcējās Francijā, lai Smagumu un mērvienību konferencē diskutētu par vairāku SI mērvienību definīciju maiņu. Tas viņiem arī veiksmīgi izdevās. Precīzas zinātniskās definīcijas nenosauksim, taču tās ir mainītas sekundei, metram, kilogramam, ampēram, kelvinam, molam un kandelam.
Visskaļāk izskanēja tieši kilograma definīcijas maiņa. Izrādās, ka līdz šim viens kilograms atbilda starptautiskam kilograma prototipam, kas realitātē bija kāds platīna un irīdija sakausējuma artefakts, kuru sauca par “Lielo K”. Tomēr laika gaitā zinātnieki izpētījuši, ka sakausējums kļuvis vieglāks.
Tagad kilograms sasaistīts ar Planka konstanti, kas balstās uz tik lielu elektrības daudzumu, lai pretdarbotos kilogramam.
Tik tuvu Saulei kā nekad
Fiziķus jau gadu desmitiem nodarbinājis kāds jautājums – kāpēc Saules atmosfēra ir tik ļoti karstāka par tās virsmu? Lai uz to atbildētu, kā arī labāk sagatavotos Saules vētrām, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) pērn kosmosā palaida Pārkera Saules izpētes zondi, kas Saulei tuvojas rekordātrumā un 2025. gadā Saules virsmai pietuvosies līdz 6,4 miljoniem kilometru un ceļos ar ātrumu 649 000 km/h. Tuvojoties Saulei arvien tuvāk, zondei nāksies izturēt milzu karstumu, taču zinātnieki apgalvo, ka zondei ar to nevajadzētu būt problēmām.
Ūdeņainais Marss un Mēness
Līdz šim zinājām, ka uz Marsa ir ūdens, taču ledus veidolā, zinātniekiem vien hipotēžu formā pieļaujot, ka uz kosmosa ķermeņiem varētu būt arī ūdens šķidrā formā. Jūlijā zinātnieku komanda atklāja, ka uz Marsa ir 20 kilometru plats ezers, kas atrodas zem ledus cepures. Tas gan nenozīmē, ka uz Marsa ir dzīvības formas, taču tagad vismaz zinātnieki zina, kur to meklēt.
Savukārt augustā zinātnieki paziņoja, ka atklājuši līdz šim visskaidrākos pierādījumus ledum uz Mēness. Indijas “Chandrayaan-1” kosmosa kuģis novērojis, ka ledus klāj gan Mēness ziemeļpolu, gan dienvidpolu, un to varētu sasniegt nākamajās misijās uz Mēness.
Klonēti pērtiķi
Arī Ķīnas zinātnieki pērn turpināja pārsteigt pasauli – šoreiz viņiem izdevās pirmo reizi vēsturē klonēt pērtiķus, vārdā Žongžongs un Huahua. Viņiem tas izdevās, izmantojot to pašu tehniku, kādā tika klonēta aita Dollija.
Tomēr zinātnieki norāda, ka līdz cilvēku klonēšanai vēl tāls ceļš, turklāt paši ķīnieši apgalvo, ka tuvākajā nākotnē viņi to pat nemēģinās. Tā vietā viņi iegūtās zināšanas cer likt lietā, lai pētītu slimības un radītu jaunas zāles.
Rodsters kosmosā
Viens no skaļākajiem notikumiem pērn bija amerikāņu kompānijas “SpaceX” pasaulē jaudīgākās nesējraķetes “Falcon Heavy” izmēģinājuma lidojums, ar kuru pie viena kosmosā tika nogādāts arī kompānijas dibinātāja Īlona Maska “Tesla Roadster” elektromobilis, kurā sēdēja… kosmonauta manekens ar tekstu auto panelī: “Bez panikas!” “Tesla” gan nav pirmais auto kosmosā – jau septiņdesmitajos gados uz Mēness kosmonauti varēja doties izbraucienos ar īpašu automašīnu.
Tomēr ne jau “Tesla Roadster” bija lielais notikums – tā bija “Falcon Heavy” nesējraķete, kura, kā zināms, ir vairākkārt izmantojama. Divi no trim raķetes dzinējiem vēlāk Floridā veiksmīgi nosēdās. Trešajam gan diemžēl neizdevās nosēsties uz kuģa Atlantijas okeānā.
Vecākais dzīvnieks vēsturē
Kopš 1947. gada paleontologiem nebija skaidra kādas Baltajā jūrā atrastas fosilijas izcelsme. To sauca par dikinsoniju. Septembrī Austrālijas zinātnieki paziņoja, ka viņiem beidzot izdevies izprast fosiliju.
Pētot uz fosilijas atrastās tauku molekulas, zinātnieki uzzināja, ka dzīvnieks uz Zemes dzīvojis pirms 558 miljoniem gadu, kas to padara par līdz šim vecāko zināmo dzīvnieku pasaules pārstāvi. Atklājums pavirzījis dzīvnieku eksistenci vēl par 20 miljoniem gadu tuvāk Kambrijas sprādzienam, pēc kura radās lielākā daļa dzīvnieku priekšteču.
Vecākais zīmējums
Dienvidāfrikā zinātniekiem pērn izdevās atrast citu kādas nozares vecāko pasaulē – šoreiz zīmējumu. Arheologi to atrada Blombosa alā, kas atrodas apmēram 320 kilometrus no Keiptaunas. Zīmējums veidots uz akmens un sastāv no deviņām sarkanām līnijām, kuras veido kaut ko līdzīgu sniegpārslai.
Zīmējuma vecums – apmēram 73 000 gadu, kas ir par 30 000 gadu vairāk nekā līdz šim zināmajam vecākajam zīmējumam. Līdzās zīmējumam atklāti arī zobi, šķēpu uzgaļi, jūras gliemežu krelles, gravējumi un instrumenti no kauliem. Arheologi uzskata, ka zīmējums palīdzēs labāk izprast mūsu priekšteču izmantotos simbolus, kas pēcāk noveda pie valodas un civilizācijas rašanās.
DNS arī no tēviem
Lielāko daļu mūsu DNS glabā šūnu kodoli, taču daļa atrodama arī mitohondrijos jeb “šūnu spēkstacijās”. Ilgstoši tika uzskatīts, ka mitohondriālo DNS pēcnācēji manto tikai pa mātes līniju, taču pērn zinātnieki atklāja, ka to var tālāk nodot arī tēvi. Šis atklājums tiek uzskatīts par revolucionāru, kas ļaus sākt pētījumus pavisam jaunā nozarē, kā arī palīdzēs atklāt dažādu slimību izcelsmi.
Trīs smadzeņu komanda
Neirozinātniekiem pērn izdevās savienot trīs cilvēku smadzenes, ļaujot cilvēkiem dalīties ar savām domām, šajā gadījumā – spēlēt spēli “Tetris”. Zinātniekiem tas izdevās, sakombinējot elektroencefalogrāfus, kuri reģistrē elektriskos impulsus, kuri parāda smadzeņu aktivitāti, un transkraniālo magnētisko stimulāciju, kas neironus stimulē ar magnētisko lauku. Zinātnieki domā, ka eksperiments nākotnē ļaus savienot pat veselus cilvēku tīklus.
Dzimumu ietekmē ne tikai hromosomas
Līdz šim tika uzskatīts, ka bērna dzimumu nosaka tikai hromosomu X un Y kombinācijas – sievietēm XX un vīriešiem XY. Tomēr zinātnieki Austrālijā atklājuši, ka Y hromosomā atrodas gēns SRY, kas darbojas kā regulators un palielina vai samazina gēna aktivitāti, attiecīgi nosakot, kāds būs bērna dzimums.
Izrādās, ka SRY ietekmē vēl citu gēnu SOX9, kas atbild par to, lai embrijam normāli attīstītos sēklinieki. Ja SRY nepilda savu pienākumu un gēna SOX9 hromosomā ir pārāk maz, bērns piedzimst gan ar sievišķām, gan vīrišķām dzimumpazīmēm.
Sahāras tuksnesi var padarīt zaļu
ASV Ilinoisas un Merilendas universitātes zinātnieki veikuši pirmo padziļināto pētījumu par saules bateriju parku un vēja turbīnu parku ietekmi uz klimatu, ņemot vērā arī to, kā uz pārmaiņām reaģēs veģetācija. Pētījumā analizēta situācija Sahāras tuksnesī un tai piegulošajā Sāhelā.
Izanalizēts, ka milzīga saules bateriju un vēja turbīnu parka izbūves gadījumā abos reģionos pieaugtu temperatūra, nokrišņu daudzums un uzlabotos veģetācija, jo fermas palīdzētu noregulēt temperatūru zemes virsmas tuvumā.
Pētījumā simulēta situācija, kad reģionā vēja turbīnu un saules bateriju parki aizņemtu vairāk nekā deviņus miljonus kvadrātmetru lielu teritoriju un ģenerētu vidēji attiecīgi 3 un 79 teravatus elektrības. Kā norāda pētījuma autori, 2017. gadā visā pasaulē patērēja tikai 18 teravatus enerģijas, līdz ar to pētījumā simulētās fermas radītu krietni vairāk enerģijas, nekā pasaulē šobrīd vajadzīgs.
