Latvijas biznesa jaunumi: plastmasas pārstrādes rūpnīca, saules paneļi un citas aktualitātes 8
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
… skaitlis. 10
– tik procentus liela ir Latvijas Bankas vidējās inflācijas prognoze 2023. gadam. Tā ir piesardzīga prognoze, citi paredz vēl mazāku inflāciju.
Dati: Latvijas Banka
… ilgtspēja. Ar saules paneļiem aprīko pakomātus
Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums “Omniva” sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tet” Jūrmalā atklājis pirmo uzņēmuma pakomātu, kura darbību nodrošinās uz tā uzstādīto saules paneļu saražotā elektrība. Plānots, ka pēc testa perioda “Omniva” ar “Tet” saules paneļiem aprīkos vēl vismaz 100 savus pakomātus.
Uzņēmumu veiktās aplēses liecina, ka gada griezumā saules paneļi saražotu gandrīz 90% no pakomātam nepieciešamās enerģijas, bet saulainākajos mēnešos saules paneļu produktivitāte pret iekārtas elektrības patēriņu sasniegtu pat 150%.
“Mūsu uzņēmuma stratēģija paredz pakāpenisku pāreju uz ilgtspējīgām tehnoloģijām jomās, kurās tas ir iespējams. Pāreja uz saules radīto enerģiju vidējā termiņā ne tikai samazinās izmaksas, bet arī būs vēl viens solis “Omnivas” ceļā uz CO2 neitralitāti,” uzsver “Omnivas” vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare. Savukārt “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks uzsver, ka, “aprīkojot 100 pakomātus ar saules paneļiem, ietaupītā enerģija ļautu mērot vairāk nekā 600 000 km ar elektroauto. Šis ir viens no piemēriem, kā ar reālām darbībām varam soli pa solim tuvoties vīzijai par energoneatkarīgu Latviju”.
Pakomāta darbības nodrošināšanā tiek izmantoti vieni no kvalitatīvākajiem un lielākajiem pasaules līmeņa ražotāja saules paneļiem, kurus raksturo ļoti labi efektivitātes un jaudas rādītāji. Kombinācijā ar invertoru (iekārtu, kas pārveido no saules iegūto enerģiju elektroenerģijā) un gudro skaitītāju uzstādītie saules paneļi ļaus detalizēti monitorēt saražotās enerģijas apjomu un efektīvu tās izlietošanu.
… ilgtspēja. Atklāta Baltijā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “CleanR” Ķekavas novadā atklājis Baltijā modernāko plastmasas pārstrādes rūpnīcu. Tajā turpmāk varēs pārstrādāt arī tādu plastmasu, kuras pārstrāde līdz šim nebija iespējama.
Proti, jaunā rūpnīca spēs pārstrādāt arī polistirolu, kas ir viens no populārākajiem plastmasas veidiem – to ikdienā redzam jogurtu trauciņos, bērnu rotaļlietās, traukos un gaismekļu elementos. Tāpat rūpnīca spēs pārstrādāt ABS (akrilnitrila-butadiēna-stirola sveķi) un tā kompozīcijas, proti, plastmasu, kas daudz izmantota automašīnu detaļu un interjera elementu – paneļu, vairogu, logu rāmju, spoguļu korpusu un daudzu citu – izgatavošanā. Šī plastmasa ir izplatīta arī elektronisko ierīču korpusu ražošanā, kā arī tekstila un celtniecības nozarē.
AS “CleanR Grupa” valdes loceklis Guntars Levics uzsver, ka līdz ar rūpnīcas atklāšanu koncerna atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ir uzskatāmi par bezatkritumu saimniecību. “Tagad mēs spēsim nodrošināt visu plastmasas aprites ciklu – no savākšanas līdz pat pārstrādātam produktam – granulām un pārslām, kas pārtop mums ikdienā ierastās lietās – elektronisko iekārtu korpusos, iepakojumā, interjera elementos, pat apģērbā un modes aksesuāros. Šādi mēs redzam, ka reiz jau izmantotais materiāls ir resurss, kam varam piešķirt otru dzīvi, nevis atkritumi.” “CleanR” plastmasas pārstrādes rūpnīca ir aprīkota ar tehnoloģijām, kas ļaus mēnesī saražot līdz 1000 tonnām granulu un pārslu, kas teju 100% apmērā tiks eksportētas. Jaunās rūpnīcas vadītājs Kaspars Fogelmanis uzsver, ka no citām līdzīgām ražotnēm jauno “CleanR” plastmasas pārstrādes rūpnīcu atšķir izmantotās tehnoloģijas. Rūpnīcas tehnoloģiskais process paredzot pieckārtēju pārstrādājamā materiāla mazgāšanu, pēc tam – ekstrudēšanu. Tāpēc pārstrādātais materiāls esot īpaši tīrs, un to varot izmantot augstākas kvalitātes preču ražošanā. Būtiski, ka rūpnīcas izbūvē un iekārtošanā izmantotās tehnoloģijas atbilst visstingrākajiem vides un darba drošības standartiem.
Plastmasas pārstrādes rūpnīcas būvniecībā un aprīkošanā “CleanR Grupa” investējusi 5,4 miljonus eiro, no kuriem 1,26 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, 65% – uzņēmuma investīcijas. Rūpnīcas būvniecība tika sākta 2022. gadā.
… ilgtspēja. Viedās gaismas ietaupa vairāk nekā 4600 eiro
Pateicoties viedajam apgaismojumam, kas tika ieviests 2022. gada oktobrī trīs Ķīpsalas ielās, Rīgas pašvaldībai izdevies ietaupīt 4685,44 eiro, ieekonomējot 79% elektroenerģijas izmaksu.
Šo projektu pērn ieviesa “Tet” sadarbībā ar Rīgas domi, pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma”, Rīgas Tehnisko universitāti un “Draugiem Group” meitas uzņēmumu “Idea Lights”. Ar viedo apgaismojumu, kas sastāv no maza patēriņa LED gaismekļiem, Latvijā ražotiem viedajiem kontrolieriem un kustības sensoriem, tika aprīkoti 66 apgaismes stabi Āzenes, Ķīpsalas ielā un Zunda krastmalā.
Pēc mūsu aprēķiniem, balstoties uz “Rīgas gaismas” datiem, viens apgaismes stabs pirms viedā risinājuma ieviešanas pašvaldībai izmaksāja ap 17 eiro mēnesī rudens un ziemas periodā. Ar gaismas intensitātes samazināšanu tajā laikā, kad uz ielas neviena nav, viena staba izmaksas samazinās līdz 3,30 eiro,” saka “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. “Tas nozīmē, ka, ieviešot šādu risinājumu visā Rīgā, pašvaldība varētu samazināt kopējās izmaksas vairāk nekā četras reizes, vienlaikus padarot pilsētu videi draudzīgāku.”
Arī Rīgas pilsēta ir apmierināta ar eksperimenta rezultātiem. “Sadarbojoties ir realizēts veiksmīgs viedā apgaismojuma pilotprojekts Ķīpsalas pilotteritorijā, testējot piedāvāto risinājumu reālos pilsētvides apstākļos. Esam atvērti turpmākajām “Tet” un citu uzņēmumu iniciatīvām viedo tehnoloģiju jomā, kas palīdz risināt aktuālākos pilsētas izaicinājumus un sasniegt noteiktos klimata mērķus – būt starp pirmajām 100 klimatneitrālajām pilsētām Eiropā,” saka Armands Jukums, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Viedpilsētas attīstības nodaļas galvenais projektu vadītājs.
Lai izmantotu pilnīgi visas viedo gaismu sistēmas priekšrocības un maksimāli ietaupītu enerģiju, nākotnē “Tet” plāno palielināt gaismas intensitātes (dimmēšanas) amplitūdu. “Šobrīd gaismas intensitātes amplitūda ir 100%, ja ir kustība uz ielas, un 70% miera stāvoklī, bet nākotnē plānojam testēt intensitātes samazinājumu līdz pat 20%. Tas nozīmē, ka tad, kad kustības nav, apgaismojuma intensitāte būs krietni mazāka, bet elektroenerģijas un izmaksu ietaupījums vēl lielāks,” bilst Tatarčuks. Papildus gaismām Ķīpsalā jau divus mēnešus darbojas arī “Tet” vides un gaisa sensoru stacija, kas piegādā datus par gaisa kvalitāti, temperatūru, mitrumu, trokšņiem, vēja stiprumu un UV radiācijas līmeni.
… konkurence. Konkurence gāzes tirgū palielinās
Latvijas gāzes tirgū ienācis vēl viens spēcīgs konkurents – Somijas un Baltijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger”. Sākot no šī gada pirmā maija, tas gatavojas savus pakalpojumus dabasgāzes piegādē piedāvāt Latvijas mājsaimniecībām. “Elenger” ir vienīgais dabasgāzes tirgotājs Baltijas reģionā, kas nodrošinājis piekļuvi abiem sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem – Klaipēdas terminālim Lietuvā un Inkoo terminālim Somijā. Šogad uzņēmumam ir plānota vismaz 10 LNG kravu piegāde līdz rudenim.
SIA “Elenger” padomes priekšsēdētājs Margus Kāsiks ienākšanu Latvijas tirgū skaidro ar pārliecību par uzņēmuma pakalpojumu konkurētspēju. “Latvijā dabasgāzi izmanto aptuveni 400 000 mājsaimniecību, šeit patērētāju ir ievērojami vairāk nekā Igaunijā, tādēļ Latvijas mājsaimniecību tirgus mums ir ļoti interesants un nozīmīgs,” viņš uzsver. “Elenger” piedāvājums mājsaimniecībām ietvers gan dabasgāzes piegādi mājokļa apkurei un siltā ūdens uzsildīšanai, gan gāzes piedāvājumu, lietojot gāzes plītis mājsaimniecībās.
