RD negribīgi publisko datus, kas apliecina, ka Rīgā latviešu bērniem grūtāk tikt bērnudārzos 9
Vietu latviešu bērnudārzos var nākties gaidīt divreiz ilgāk nekā uzaicinājumu uz mazākumtautību dārziņu. Tā var spriest, redzot datus, ko Rīgas domes opozīcijas deputātiem vakar Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē izdevās izspiest no atbildīgā Rīgas domes departamenta pārstāvjiem.
Sēde tika sasaukta jau vairāk nekā pirms mēneša. Opozīcijas deputāti, kas ierosināja tās sasaukšanu, gaidīja, ka Izglītības, kultūras un sporta departaments būs sagatavojis skaidru statistiku, kas ļautu spriest, cik bērnu apmeklē mazākumtautību bērnudārzu tikai tāpēc, ka tas ir vieglāk pieejams. Taču šādu datu departamentam joprojām nebija, jo attiecīga izpēte nav veikta. “Latvijas Avīze” jau maija beigās publicēja rakstu, kurā bija stāstīts par gadījumiem, kad latviešu bērni apmeklē krievu bērnudārzus, jo tajos atšķirībā no latviešu dārziņiem ir brīvas vietas. Pētot rindas, nācās secināt, ka uz latviešu bērnudārziem tās ir daudz garākas un tajās stāv pat bērni, kam jau pienācis skolas vecums.
Sēdes sākumā atbildīgā departamenta direktors Guntis Helmanis centās noraidīt opozīcijas deputātu bažas, ka Rīgā nepamatoti tiek saglabātas mazākumtautību pirmsskolas iestādes tā vietā, lai atvērtu vairāk latviešu bērnudārzu. Viņš skaidroja, ka Rīgā latviešu ir mazāk nekā puse, bet latviešu grupas bērnudārzos ir teju 800, kamēr mazākumtautību grupas tikai 600. Pēc šiem cipariem deputātiem laikam gan vajadzēja secināt, ka latviešu bērnudārzi ir pat pieejamāki nekā mazākumtautību un ka žurnālisti ceļ trauksmi nevietā.
G. Helmanis uzsvēra, ka, reģistrējot bērnus bērnudārza rindā, tautība netiek norādīta, tāpēc, cik latviešu bērni savu pirmo izglītību gūst krieviski, neesot iespējams pateikt. Taču departaments nebija iesniedzis datus par to, cik garas rindas ir uz dažādu veidu bērnudārziem, un tikai pēc “Vienotības” frakcijas deputātes Sarmītes Ēlertes uzstājīgā jautājuma departamenta pārstāve Iveta Nagla nosauca skaitļus. No aptuveni 2500 šobrīd Rīgā bērnudārza rindā pieteiktajiem mazuļiem 1725 ir pieteikti uz latviešu bērnudārziem vai grupām, bet uz mazākumtautību dārziņiem vai grupām – tikai 784. Pieprasījuma atšķirība ir acīmredzama! Minētie skaitļi gan ik brīdi var mainīties, jo šobrīd notiek jaunā grupu komplektācija, tātad bērni no rindas tiek uzņemti pirmsskolas iestādē.
G. Helmanis apgalvoja, ka departaments analizējot, kā gadu gaitā mainījies pieprasījums pēc bērnudārziem atkarībā no izglītības valodas, taču nekādus secinājumus sēdē nespēja paust. Viņš gan solīja datus sagatavot, bet S. Ēlerte pieļāva, ka tādā gadījumā nākotnē būtu nepieciešama vēl kāda sēde, kurā apspriestu latviešu bērnudārzu pieejamību.
Nacionālās apvienības deputāts Dainis Locis sacīja: “Pats kādreiz biju spiests iet krievu bērnudārzā. Pagājuši 50 gadi, un nekas nav mainījies. Ir jāaizdomājas, kādā valstī dzīvojam.”
Gan uz latviešu, gan mazākumtautību bērnudārziem pieteikti 168 bērni. I. Nagla pieļāva, ka tie ir mazuļi no jauktajām ģimenēm, kuri jau agrā bērnībā pietiekami augstā līmenī apguvuši gan latviešu, gan mazākumtautību valodu. Šādu bērnu vecākiem neesot būtiski, kādā valodā bērns apgūs pirmsskolas izglītību. “Ir tendence, ka divvalodīgās ģimenes ļoti bieži izvēlas mazākumtautību bērnudārzu, jo tas ir tuvāk dzīvesvietai vai vecāku darbavietai, kā arī, protams, rindu statistiska uz mazākumtautību plūsmu tiešām ir mazāka,” atzina I. Nagla. Par to, kā un vai šāda tendence veicina sabiedrības integrāciju, Rīgas domnieki šajā sēdē gan nediskutēja.
“Katram vecākam ir tiesības izvēlēties savam bērnam izglītības iestādi, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādi, un pašvaldības pienākums ir nodrošināt arī izglītības pieejamību mazākumtautību valodā,” sēdē uzsvēra G. Helmanis. Taču kāpēc valsts valodā pirmsskolas izglītība ir mazāk pieejama nekā mazākumtautību valodā, tas sēdes laikā tā arī netika noskaidrots.
Tā vietā Rīgas valdošie politiķi un ierēdņi izvēlējās runāt par detaļām. Piemēram, E. Aldermane ierosināja departamentam pētīt, kur deklarēti bērni, kuri apmeklē centra bērnudārzus – uz tiem ir visgarākās rindas visā pilsētā. Turklāt esot arī tādi vecāki, kuri apzināti piesakot bērnus tajos bērnudārzos, kur ir vismazākās cerības tikt, jo vēlas turpināt saņemt līdzfinansējumu privātajam bērnudārzam, nevis saņemt uzaicinājumu uz pašvaldības dārziņu.
Jāpiebilst, ka šonedēļ dome ārkārtas sēdē nolēma atteikties no zemesgabala Tallinas ielā, kur bija paredzēts celt latviešu bērnudārzu. Zemes gabals iemainīts pret zemi Tomsona ielā, uz kura atrodas Rīgas 21. vidusskola, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu. Kā ziņo LETA, saistībā ar šo maiņu S. Ēlerte vērsusies pie ģenerālprokurora, lūdzot izvērtēt, vai šajā maiņā nav saskatāmas izšķērdēšanas pazīmes. Zeme Talinas ielā novērtēta kā krietni vērtīgāka nekā zemesgabals Tomsona ielā.
E. Aldermane savukārt man sacīja, ka neizprotot opozīcijas uztraukumu. Kad Rīgas dome vēlējusies Tallinas ielā celt bērnudārzu, opozīcija to neļāvusi, jo uzskatījusi sešus miljonus eiro vērto projektu par pārāk dārgu, neraugoties uz to, ka četri miljoni tiktu segti no Eiropas struktūrfondiem. Lētāk konkrētajā vietā uzcelt bērnudārzu nebūtu iespējams, jo vispirms būtu jānojauc tur esošās ēkas un jāatveseļo zeme. Diemžēl nekur citur centra apkaimē pašvaldība šobrīd neredz iespēju uzcelt jaunu vai paplašināt kādu jau esošu bērnudārzu.
Komiteja vakar pieņēma deklaratīvu lēmumu, kurā teikts, ka “departamentam sadarbībā ar Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājām jāveicina grupu atvēršana ar latviešu mācību valodu. Savukārt iestādēm, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu ar krievu mācību valodu, jāizskata iespēja licencēt programmu arī latviešu mācību valodā.”
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka pēdējos gados Rīgas dome atvērusi jaunas grupas tikai ar latviešu mācību valodu. Piemēram, 35 bērnudārzi kļuvuši par divplūsmu, un, ja būs lielāks pieprasījums uz latviešu grupām, tiks veidotas latviešu grupas. Taču acīmredzami ar to nav pieticis, lai nodrošinātu līdzvērtīgu bērnudārzu pieejamību.
